Izglītība

«Mūsu pieredze rāda, ka ekoloģiskās tēmas integrēt darba ikdienā nav grūti. Tā nav izrādīšanās citiem, bet mūsu dzīvesveids – liela daļa bērnudārza darbinieku un audzēkņu uz iestādi brauc ar riteni, ziemas un rudens periodā dzeram pašu audzētas tējas, kopīgi gatavojam īpašos ķirbju čipsus ar kanēli un ķiploku, bet medmāsa aukstajā laikā taisa ķiploku uzlējumu, ko bērni iesaukuši par «Misteru Ķiplociņu». Tāpat bērni daudz laika pavada svaigā gaisā – ziemā rīkojam Sniega dienas, bet vasarā izvietojam piepūšamos peldbaseinus,» stāsta Jelgavas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes «Zīļuks» vadītāja Inga Donova. «Zīļuks» un «Lācītis» bija Ekoskolu programmas aizsācēji Jelgavā – abi bērnudārzi šajā iniciatīvā iesaistījās 2015. gadā, bet šī mācību gada sākumā saņēma starptautisko Zaļo karogu, kas apliecina abu iestāžu rūpes par apkārtējo vidi.

Ekoskolu programma Latvijā tiek īstenota jau 15. gadu, un tajā
piedalās vairāk nekā 200 izglītības iestāžu – no pirmsskolas līdz
pat augstskolām. Šogad ekoskolas sertifikāts piešķirts arī Jelgavas
2. pamatskolai.

«Tā bija Jelgavas pašvaldības iniciatīva, ka mūsu bērnudārzam,
kurš pilsētā sāka strādāt 2015. gadā, ir jābūt atšķirīgam. Es pati
esmu zaļi domājoša un, jau strādājot «Vārpiņā», centos to integrēt
savā darba ikdienā, tādēļ, kļūstot par «Zīļuka» vadītāju, ap sevi
veidoju līdzīgi domājošu komandu. Jau pirmajā darbības gadā
pieteicāmies Ekoskolu programmai un uz sadarbību aicinājām arī
vecākus, lai videi draudzīgu attieksmi veicinātu ne vien
bērnudārzā, bet arī Jelgavā un Latvijā kopumā,» par iesaistīšanos
vides izglītības programmā stāsta I.Donova.

«Zīļukam» kā jaunai iestādei tas bija sākotnējais mērķis, taču
«Lācītim» – veids, kā iestādei ar vairāk nekā 50 gadu senām
tradīcijām piešķirt jaunu elpu. «Mēs domājām, kā atdzīvināt mūsu
bērnudārzu, ieviešot ko jaunu. Globāli daudz vairāk cilvēku sāk
pievērsties vides izglītības jautājumiem, un arī mēs pievienojāmies
ekoskolu kustībai,» norāda pirmsskolas izglītības iestādes
«Lācītis» vadītāja Sandra Nāckalne.

Bērndārznieki novākuši kartupeļu ražu

Jelgavas novadā ir vairākas izglītības iestādes, kas Ekoskolu
programmā darbojas jau ilgus gadus, piemēram, Aizupes pamatskola
šogad saņēma jau 11. Zaļo karogu, Šķibes pamatskola – 10., Vilces
pamatskola ar Zaļo karogu apbalvota jau sesto reizi, taču Jelgavas
pilsētā ekoskolas statuss ir vien trim mācību iestādēm, un
uzrunātie pedagogi vērtē, ka, iespējams, iemesls tam ir pārliecība,
ka pagastos Ekoskolu programmu īstenot ir vieglāk. «Taču, mūsuprāt,
tieši pilsētā ir nepieciešamas ekoskolas – ja Rīgā tādas ir, tad
Jelgavā vide ir vēl piemērotāka!» vērtē «Lācīša» vadītāja. Gan šajā
pirmsskolas izglītības iestādē, gan «Zīļukā» ir izveidotas
siltumnīcas, kur bērni kopā ar skolotājām audzē, piemēram, tomātus,
papriku. Tāpat bērnudārzos ir āra dobes, kur aug kabači, burkāni,
un «Lācīša» bērni šogad novākuši kartupeļu ražu. «Bērni paši sēj,
ravē, laista – vasarā laistīšana ir interesantākais process. Katra
ražas novākšana bērniem ir kā brīnums. Izaudzētos dārzeņus mēs
ienesam iekšā, izpētām to krāsu, formu un citas īpašības. Tāpat mēs
saglabājam sēklas, lai iesētu tās nākamgad,» stāsta I.Donova.

Bet Jelgavas 2. pamatskolā pērn izveidota Zaļā klase, kur
skolotāji ir aicināti iespēju robežās vadīt mācību stundas – īpaši
vērtīga šāda klase ir pēcpusdienas stundām, kad bērniem ir grūtāk
koncentrēties mācībām. «Viss ir atkarīgs no vēlmes – arī pilsētā
var veiksmīgi īstenot Ekoskolu programmas nosacījumus. Esam
aizsākuši tradīciju pie skolas stadiona stādīt kokus. Šajā pavasarī
9. klašu skolēni kopā ar pirmklasniekiem iestādīja ozolu, un daži
pat pirms eksāmeniem devās pie šī ozola smelties spēku,» stāsta
Jelgavas 2. pamatskolas direktore Ināra Keiša.

Pārtikas atkritumi iestādē ir samazinājušies uz
pusi

Ekoskolu programmas dalībnieki vides izglītības jautājumus
iekļauj gan mācību programmā, gan sadzīvē. Piemēram, Jelgavas 2.
pamatskolā vides tēmas regulāri tiek aplūkotas klases stundās, ko
gatavo kā skolotāji, tā arī paši bērni, vienaudžiem prezentējot
dažādus tematus. Savukārt pirmsskolas izglītības iestādēs mācību
process notiek caur spēli – bērnudārzos atklāj, ka vides zinības
apgūst arī caur pašu iestudētām teātra izrādēm, apspēlējot,
piemēram, to, cik nelietderīgi mēs izlietojam pārtiku, kāpēc
jāšķiro atkritumi. «Protams, sākumā bija jāpiedomā, kā zaļo
domāšanu ieviest savā logopēdes darbā, un atradu labu risinājumu –
šķirošanas spēli, kurā bērns mācās šķirot atkritumus, izvēloties,
kurā tvertnē ko likt, un vienlaikus runā līdzi,» stāsta bērnudārza
«Lācītis» logopēde Inese Osīte, kuras dēls šopavasar pabeidza šo
izglītības iestādi. Viņa papildina, ka var spriest ne tikai kā
logopēde, bet arī kā mamma – arī viņas dēlam ir iepaticies šķirot
atkritumus, tādēļ to sākusi darīt visa ģimene. «Kad pultij beidzas
baterijas, bērns man saka: nemet ārā, nesīsim uz šķirošanas vietu,»
atklāj I.Osīte, piebilstot, ka šāda bateriju savākšanas kastīte
ierīkota arī bērnudārzā.

Visu uzrunāto mācību iestāžu kolektīvi šķiro atkritumus, vāc
makulatūru un baterijas, bet «Lācītī» ir pat komposta bedre
organiskajiem atkritumiem. «Ir patīkami no rīta redzēt, kā vecāki
kopā ar bērniem vispirms dodas pie atkritumu tvertnēm, lai
sašķirotu atkritumus, un tad nāk uz grupiņu. Ne visiem ir pieejami
dalīto atkritumu konteineri, tādēļ aicinām izmantot mūsu,» tā
«Zīļuka» vadītāja I.Donova. Tāpat mācību iestādes ik gadu aktīvi
piedalās Lielajā talkā, vienojot ne vien pedagogus un bērnus, bet
arī viņu vecākus. «Mēs ik gadu talkojam trīs vietās – skolas
teritorijā, Būriņu ceļa rajonā un valsts mežos, tīrot grāvjus un
meža teritoriju,» stāsta I.Keiša. 

Vēl «Zīļuks» un «Lācītis» iesaistījušies ekoskolu mācību
programmā «Ēdam atbildīgi», kuras mērķis ir samazināt pārtikas
atkritumu daudzumu. Abās iestādēs pēc visām ēdienreizēm tiek svērti
pārpalikumi, lai apzinātos, cik daudz produktu aiziet zudumā. «No
pagājušā gada mūsu audzēkņi paši liek ēdienu uz šķīvja, uzliekot ne
mazāk par normu, bet tālākais ir pēc viņu izvēles. Bērni paši
izkārto ēdienu sev pievilcīgā veidā, pievēršoties tam ļoti
atbildīgi, un pārtikas atkritumi iestādē ir samazinājušies uz
pusi,» stāsta «Zīļuka» vadītājas vietniece izglītības jomā un
ekoskolu koordinatore Ludmila Kudreņicka. No oktobra šo praksi
īsteno arī «Lācītī».

«Mamm, nepērkam sulu veikalā!»

«Agrāk mums mājās bija tikai viena atkritumu tvertne, taču tagad
mēs atkritumus šķirojam, kā arī vācam makulatūru un baterijas.
Tāpat puikas ļoti seko līdzi tam, ko ēd, aicinot arī mūs izvēlēties
vietējo produkciju. Reiz veikalā viņi man teica: mamm, nepērkam
sulu veikalā – mēs taču to varam izspiest mājās!» stāsta «Zīļuka»
audzēkņu Toma un Knuta mamma un Ekopadomes locekle Rita
Bartuševica. Viņa papildina, ka dēli labprāt arī mājās paši liek
sev ēdienu uz šķīvja, kā arī izslēdz elektrību telpā, kurā neviens
neatrodas, – tas ir kļuvis par ieradumu.

Jelgavas 2. pamatskolas kolektīvs atzīst, ka, esot Ekoskolu
programmā, nekas daudz nav mainījies, jo arī iepriekš izglītības
iestāde domājusi par zaļo dzīvesveidu, bet tagad tas ir
jādokumentē. 2. pamatskolas Ekopadomes dalībnieces 9. klases
skolnieces Taisija Gricenko un Anastasija Sirotkina stāsta, ka arī
pirms tam ģimenē šķiroti atkritumi un piedomāts par vides
jautājumiem, bet tagad, uzzinot vairāk par vides piesārņojumu,
biežāk brauc ar riteni un pārvietojas kājām. «Mēs piedalāmies
dažādos konkursos, piemēram, «Mežotājs» un «Melniem dūmiem sakām
nē, ar riteni ir jārullē», dodamies izglītojošās ekskursijās. Mūsu
skolā gandrīz pie katra loga ir putnu būrīši, ko izgatavojam paši
un dāvinām arī citām iestādēm. Šīs aktivitātes ļoti saliedē,» saka
meitenes.

Bet «Lācītis» aicinājis vecākus jubilejās uz dārziņu nest
pašceptus našķus, kuru sastāvā nav palmu eļļas. «Mums kā
pieaugušajiem ir izvēles iespēja – darīt pareizi vai nepareizi, un
tieši šis ir vecums, kad bērniem varam  parādīt pareizo ceļu,»
vērtē «Lācīša» vadītājas vietniece un ekoskolu koordinatore Santa
Zgrunda.

Pašu šūti iepirkumu maisiņi no veciem
krekliem

Ik gadu ekoskolas ir aicinātas piedalīties Rīcības dienās, kad
to dalībnieki uzrunā plašāku sabiedrību. «Piemēram, pērn mēs
vecākus aicinājām izgatavot iepirkumu maisiņus no veciem krekliem,
džemperiem, un visi «Zīļuka» audzēkņi kopā devās uz tirgu, runāja
ar zemniekiem, stāstīja, kādēļ ir šeit, – šāda akcija, protams,
piesaistīja sabiedrības uzmanību. Daži vecāki neticēja, ka
trīsgadnieki var aiziet uz tirgu kājām, bet, izrādās, viss ir
iespējams!» tā «Zīļuka» vadītāja. Savukārt «Lācītis» pērn bērnu
bibliotēkā «Zinītis» rīkoja izstādi «Mēs – par tīru zemi», kā arī
organizēja ekspresintervijas lielveikalos, iztaujājot pircējus par
to, kādēļ jālieto auduma iepirkumu maisiņi, un dāvināja paštaisītus
maisiņus tiem, kas atbildēja visprecīzāk. Tāpat viņi rīkojuši
degustācijas, lai izprastu, kā garšo cepumi ar palmu eļļu un bez
tās, un citus pasākumus.

Dienvidāfrikas ekoskola liek aizdomāties par ūdens
vērtību

Ekoskolas regulāri piedalās forumos, daloties pieredzē ar
Latvijas un ārzemju vides izglītības programmas dalībniekiem. «Esam
ieguvuši daudz domubiedru un draugu Latvijā un ārvalstīs –
strādājam ar vienotu mērķi, bet metodes katrai mācību iestādei
atšķiras, tādēļ šādi forumi ir ļoti vērtīgi. Piemēram, kādā forumā
kolēģi no Dienvidāfrikas lika aizdomāties, cik patiesībā
nelietderīgi mēs izlietojam ūdeni, jo viņiem tam ir lielāka
vērtība,» norāda L.Kudreņicka. Tāpat Ekoskolu programmas dalībnieki
novērtē sadarbību starp izglītības līmeņiem. «Kad izlēmām
iesaistīties programmā, braucām uz citām ekoskolām, iepazināmies ar
viņu darbību, un arī šobrīd mēs turpinām to darīt. Mūsu bērnudārzā
ir daudz bērnu no līnijām, tādēļ devāmies pieredzes apmaiņā uz
Aizupes pamatskolu, kur, iespējams, mācīsies daļa mūsu audzēkņu. Šī
pēctecība ir ļoti nozīmīga, lai bērni pirmsskolas izglītības
iestādē apgūto varētu turpināt skolā, un mums ir prieks, ka
programmā iesaistījusies 2. pamatskola,» vērtē S.Nāckalne.

Arī 2. pamatskola iecerējusi paplašināt savu tradicionālo Putnu
dienu pasākumu, aicinot tajā iesaistīties ne vien kaimiņu skolas,
bet arī pirmsskolas izglītības iestādes. Visu uzrunāto mācību
iestāžu pārstāvji piekrīt, ka Ekoskolu programmas aktivitātēs
labprāt iesaistās ne vien pedagogi, bērni un viņu vecāki, bet arī
mācību iestāžu tehniskais personāls. «Mūsu mērķis ir caur bērniem
uzrunāt vecākus, un viņi savukārt šo informāciju caur savu rīcību
nodod tālāk sabiedrībai. Ir patīkami, ka mums zvana izglītības
iestādes no citiem reģioniem, sakot, ka labprāt par mūsu pieredzi
uzzinātu vairāk,» tā I.Donova.

Jāpiebilst, ka šogad Ekoskolu programmai pievienojusies arī
Jelgavas 4. vidusskola, kura pretendēs uz ekoskolas statusu.

Foto: No JV arhīva