23.7 °C, 1.5 m/s, 84.3 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraIzdota grāmata «Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Zemgalē»
Izdota grāmata «Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Zemgalē»
07/03/2015

Klajā nākusi 400 lapaspušu biezā Mārītes Putniņas grāmata «Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Zemgalē», kas papildina apgāda «Neputns» kultūrmantojumam veltīto sēriju, kurā atrodams unikāls materiāls par Latvijas reģionu sakrālās arhitektūras un mākslas pieminekļiem.

Ritma Gaidamoviča

Klajā nākusi 400 lapaspušu biezā
Mārītes Putniņas grāmata «Sakrālās arhitektūras un mākslas
mantojums Zemgalē», kas papildina apgāda «Neputns» kultūrmantojumam
veltīto sēriju, kurā atrodams unikāls materiāls par Latvijas
reģionu sakrālās arhitektūras un mākslas pieminekļiem.

«Par spīti mūsu zemes sarežģītajai
politiskajai vēsturei, smagajiem satricinājumiem, postījumiem un
zaudējumiem, baznīcas visā Latvijā un arī Zemgalē joprojām ir
nozīmīga arhitektūras un mākslas mantojuma daļa, kas pārstāv
visplašāko periodu no 15. gadsimta līdz 20. gadsimta pirmajai
pusei. Šie dievnami pamatā vēl arvien pilda savu funkciju, ārpus
muzejiem glabājot un dodot iespēju izmantot senās un izcilās
mākslas vērtības. To iepazīšanai arī veltīta šī grāmata,» tā
grāmatas autore M.Putniņa.

Apgāds «Neputns» informē, ka grāmatā apkopota
informācija par trim Zemgales bijušajiem rajoniem – Jelgavas,
Bauskas un Dobeles rajonu. Atbilstoši tagad pastāvošajam
administratīvajam iedalījumam tie ir: Jelgavas, Ozolnieku, Dobeles,
Tērvetes, Auces, Bauskas, Rundāles, Iecavas, Vecumnieku (iekaitot
Valles un Kurmenes baznīcas, kas pirms reformas atradās Aizkraukles
rajonā) novadi.

Kopā ievietoti 53 sakrālo celtņu apraksti, pēc
konfesionālās piederības ietverot 34 luterāņu, deviņas katoļu,
piecas pareizticīgo baznīcas, divas sinagogas, vienu reformātu
baznīca, vienu vecticībnieku draudzes namu un vienu adventistu
lūgšanu namu. Seši no aprakstītajiem dievnamiem ir pilnībā gājuši
bojā. Īpaša uzmanība pievērsta zīmējumiem, plāniem un fotogrāfijām
gan no dažādām krātuvēm – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības
inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas centra, Rundāles pils muzeja,
Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja, Ģederta Eliasa Jelgavas
Vēstures un mākslas muzeja, Latvijas Valsts vēstures arhīva,
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un citiem –, gan draudžu un
privātajām kolekcijām. Izdevumā iekļauts kopsavilkums angļu
valodā.

M.Putniņa kopš 1990. gada strādā kultūras
pieminekļu aizsardzības jomā. Šobrīd ir Valsts kultūras pieminekļu
un aizsardzības inspekcijas Zemgales reģionālās nodaļas inspektore,
vairāku publikāciju un izstāžu autore par kultūras mantojuma
izpētes un saglabāšanas tēmām.

Izdevums tapis sadarbībā ar Valsts
kultūrkapitāla fondu un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības
inspekciju.

Foto: twitter.com, @apgadsNeputns