4 °C, 1.8 m/s, 85.7 %

Latvijā

Izdod pastmarku ar šķēpmetēju
10/07/2012

Latvijas Pasts uzsācis jaunas sporta tēmai veltītas pastmarku sērijas izdošanu – uz pirmās sērijas pastmarkas attēlota šķēpmetēja, informē «Latvijas Pasta» sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Plone.

www.jelgavasvestnesis.lv

 

Latvijas Pasts uzsācis jaunas sporta tēmai veltītas
pastmarku sērijas izdošanu – uz pirmās sērijas pastmarkas attēlota
šķēpmetēja, informē «Latvijas Pasta» sabiedrisko attiecību
speciāliste Zane Plone.

Pastmarkas dizaina autors ir mākslinieks Ludis Danilāns, un tās
tirāža sasniedz 30 000 eksemplāru. Jaunās pastmarkas nominālvērtība
ir 0,60 latu, kas paredzēta vienkāršas vēstules nosūtīšanai uz
jebkuru pasaules valsti ārpus Eiropas Savienības. Pastmarkā
attēlota sieviete, kura atvēzējusies šķēpa mešanai. Kopā ar
pastmarku izdota arī pirmās dienas aploksne ar Olimpisko spēļu
krāsām un speciālais zīmogs, uz kura redzama šķēpmetēja.

Z.Plone stāsta, ka šķēps cilvēcei ir pazīstams no senseniem
laikiem. Jau Homēra sengrieķu eposā «Iliāda» aprakstītas cīņas un
divkaujas, kurās varoņi sacenšas šķēpa mešanā – mērķī un tālumā.
Mūsdienu šķēpa mešanas tehnikas pirmsākumi meklējami 1886. gada
vācu fiziskās audzināšanas sistēmas vingrinājumos. Pirmās šķēpa
mešanas sacīkstes Rīgā notika 1905. gadā vācu sporta biedrības
«Kaiserwald» (Ķeizarmežs) laukumā.

Pirmā olimpiskā čempione Latvijas sporta vēsturē un zelta
medaļas ieguvēja bija šķēpmetēja Inese Jaunzeme, kura 1956. gada
Vasaras Olimpiskajās spēlēs Melburnā aizmeta šķēpu 53,86 metru
tālumā. 1960. gada Olimpiskajās spēlēs Romā zelta medaļu šķēpmešanā
ieguva cita latviešu sportiste Elvīra Ozoliņa. Savukārt pirmais
latvietis, kurš šķēpa mešanā sasniedza 80 un 90 metru robežu, bija
Jānis Lūsis. Viņš ir vienīgais Latvijas vieglatlēts, kurš
piedalījies četrās Olimpiskajās spēlēs un 1968. gadā Mehiko ieguva
zelta medaļa ar jaunu olimpisko rekordu – 90,10 metri. 1980. gada
Olimpiskajās spēlēs Maskavā ar 91,20 metrus tālu šķēpa raidījumu
par olimpisko čempionu kļuva Dainis Kūla.

Jaunāko laiku vēsturē sudraba olimpisko medaļu šķēpa mešanā 2004.
gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Atēnās izcīnīja latviešu
šķēpmetējs Vadims Vasiļevskis. Savu personisko rekordu sportists
uzstādīja 2007. gadā Igaunijā – 90,73 metri, kas V.Vasiļevski
ierindo 10. vietā visu laiku labāko šķēpmetēju rangā.