Izglītība

Uzņēmība, spēja riskēt, prasme komunicēt kā ar partneriem, tā darbiniekiem – tās ir tikai dažas rakstura īpašības, kurām, pēc Spīdolas ģimnāzijas ekonomikas skolotājas Intas Jorniņas domām, jāpiemīt uzņēmējam. Un, izrādās, mācību firmas ir lielisks veids, kā skolēnam pārliecināties par savām biznesmeņa spējām.

Sintija Čepanone

Uzņēmība, spēja riskēt, prasme komunicēt kā ar partneriem, tā
darbiniekiem – tās ir tikai dažas rakstura īpašības, kurām, pēc
Spīdolas ģimnāzijas ekonomikas skolotājas Intas Jorniņas domām,
jāpiemīt uzņēmējam. Un, izrādās, mācību firmas ir lielisks veids,
kā skolēnam pārliecināties par savām biznesmeņa
spējām.

Pašlaik Junior Achievement Latvija (JAL) Skolēnu mācību firmu
programmā iesaistījušās divas Jelgavas izglītības iestādes –
Spīdolas ģimnāzija un 6. vidusskola –, un šo skolu ekonomikas
skolotājas, novērtējot to, ko jaunieši iegūst, dibinot mācību
firmu, atzīst, ka sadarbība ar JAL noteikti turpināsies arī
nākamajā mācību gadā.

Iespēja pārbaudīt
savas spējas
«Nav noslēpums, ka daudziem jauniešiem priekšstats par
uzņēmējdarbību ir visai mānīgs – daudz naudas, daudz brīva laika un
maz darba. Taču, 11. klasē nodibinot mācību firmu, viņi gūst
vispusīgāku skatījumu par to, cik liels laika un līdzekļu
ieguldījums patiesībā nepieciešams, lai būtu veiksmīgs biznesā,»
I.Jorniņa atzīst, ka nereti tieši tam ir izšķirošā nozīme, lai
apjaustu savas biznesmeņa dotības un izvērtētu savu piemērotību
uzņēmējdarbībai. Līdzīgu viedokli pauž arī Jelgavas 6. vidusskolas
ekonomikas skolotāja Viktorija Ivanova. Turklāt, veiksmīgi
piedaloties programmā «Skolēnu mācību firma», jaunieši saņem arī
JAL sertifikātu, kas sniedz priekšrocības, uzsākot studijas
Latvijas augstskolās.
Pirmās skolēnu mācību firmas mūsu valstī dibinātas deviņdesmito
gadu sākumā, bet Jelgavas Spīdolas ģimnāzija šajā aktivitātē
iesaistījusies 1994. gadā. Šajā laikā skolā dibinātas krietni
vairāk nekā 150 firmu – šāda iespēja ir kā 7. – 8. klases bērniem,
tā arī vidusskolēniem, kas mācīties izvēlējušies komercklasē.
«Skolēnu mācību firmas tiek dibinātas, uzsākot mācīties 11. klasē,
un mācību gada beigās tiek likvidētas. Tās drīkst darboties 4 – 10
mēnešus,» tā I.Jorniņa. Un tā ir lieliska iespēja praktiski apgūt
pilnīgi visu uzņēmējdarbības ciklu, sākot no idejas radīšanas, tās
īstenošanas, ražojot un pārdodot preces vai pakalpojumus un gūstot
peļņu, līdz pat firmas likvidācijai. «Protams, reālajā biznesā tas
viss ir citādāk, taču mācību firmas neapšaubāmi sniedz priekšstatu
par grāmatvedību, mārketingu un daudzām citām lietām, bez kurām nav
iedomājama uzņēmējdarbība,» tā I.Jorniņa. Jāpiebilst, ka Spīdolas
ģimnāzijā ik mācību gadu vidēji tiek nodibinātas 10 – 15 mācību
firmas vidusskolas klasēs un aptuveni tik pat pamatskolas klasēs.
Katrā apvienojas 2 – 5 skolēni.
Savukārt 6. vidusskolā mācību firmas ienāca ap 2000. gadu, kad pēc
V.Ivanovas iniciatīvas aktīvākie un radošākie skolēni nodibināja
savus pirmos uzņēmumus. «Tolaik mūsu skolā jau bija avīze, taču es
ierosināju tās izdošanai radīt biznesa plānu un pēc tam to arī
īstenot, protams, tādējādi nopelnot. Starp citu – viens no puišiem,
kas iesaistījās šīs idejas realizēšanā, tagad jau ir veiksmīgs
uzņēmējs un darbojas līdzīgā jomā,» stāsta V.Ivanova, akcentējot,
ka firmu dibināšana 6. vidusskolā nebūt nav obligāta – šajā procesā
var iesaistīties ikviens vidusskolēns, ja vien viņam ir ideja un
vēlme pārbaudīt savus spēkus, ticību ne tikai savai idejai, bet arī
sev. Pārvarēt sevi. Pirms diviem gadiem šajā skolā darbojās četras
firmiņas, uzņēmējdarbības procesā kopumā iesaistot desmit
vidussskolēnus, savukārt aizvadītajā mācību gadā – divas, kurās
darbojās pieci jaunieši.

Ar talantu vien nepietiek
Taujāta par skolēnu biznesa ideju oriģinalitāti, V.Ivanova atzīst,
ka dzīvotspējīgu ideju atrast nav viegli – vairakkārt tirgotas gan
svecītes, gan mobilo telefonu aksesuāri, gan citi nieciņi, un
dažkārt biznesa idejas atkārtojas. Taču bijušas arī īpaši
oriģinālas. «Pirms vairākiem gadiem kādas mūsu skolas mācību firmas
ideja bija izgatavot un tirgot koka rotaļlietas, kas veikala
plauktos reāli parādījās krietni vēlāk. Šīm rotaļlietām bija ļoti
labs noiets, taču jaunieši īsti neticēja saviem spēkiem. Kad prece
«aizgāja», viņi palielināja cenu, taču pavisam nedaudz pietrūka,
lai varētu iekarot tirgu,» spriež 6. vidusskolas ekonomikas
skolotāja, vēlreiz uzsverot, ka uzņēmējdarbībā ir svarīgi ticēt
saviem spēkiem.
Arī I.Jorniņa novērojusi, ka laiku pa laikam idejas atgriežas.
Tiesa gan – arī viena un tā pati ideja dažādos laikos dažādu autoru
izpildījumā var gan sagādāt patīkamu pārsteigumu, gan nest
vilšanos. «Teju katru gadu mūsu skolā ir firmiņas, kas nodarbojas
ar bižutēriju. Vienu gadu, piemēram, ar auskaru ražošanu un
pārdošanu var nopelnīt, citu gadu – ne. Viss atkarīgs ne tikai no
talanta tos izveidot, bet arī spējas realizēt. Galvenais, lai īstā
ideja tiktu realizēta īstajā brīdī,» I.Jorniņa uzteic kādu skolēnu
mācību firmu, kas izvēlējās ražot griķu sēnalu spilventiņus.
«Tolaik aptiekā tāds maksāja apmēram 15 latu, taču bērni griķu
sēnalas no kāda zemnieka dabūja par brīvu, un vienīgās izmaksas
bija tik, cik pašūt spilvendrāniņas. Viņi vienkārši uzminēja
ideju,» atceras ekonomikas skolotāja, piebilstot, ka svarīgi ir
darīt to, kas patīk un kas padodas.

Mācās arī konkurēt
Uz jautājumu, vai arī starp skolēnu mācību firmām pastāv
konkurence, abas ekonomikas skolotājas atbild apstiprinoši. Tā itin
skaidri parādās tradicionālajos mācību firmu tirdziņos, kuros
skolēni drīkst realizēt sava uzņēmuma produkciju. Gan I.Jorniņa,
gan V.Ivanova pārliecinātas, ka konkurence kā vienas, tā vairāku
skolu jauno uzņēmēju vidū ir ne tikai neizbēgama, bet arī
nepieciešama, tā neļauj «izkrist» no aprites. «Konkurence veicina
attīstību – nereti ir tā, ka tirdziņā satiekas vairākas firmas, kas
piedāvā līdzīgu produkciju, un skolēni ir spiesti domāt, rīkoties
tā, lai pircējs kāroto iegādātos tieši no viņa uzņēmuma. Sava firma
jāprot prezentēt,» tā 6. vidusskolas ekonomikas skolotāja, norādot,
ka mūsdienu sīvās konkurences apstākļos arī mācību firmu vadītājiem
tā ir laba skola.