«Uzņēmējiem, kuri saka: «Dodiet mums studentus!», pārsvarā nākas atbildēt, ka mums pašiem viņu pietrūkst, jo darba tirgus šobrīd ir vismaz tikpat karsts kā pirmskrīzes periodā pirms 12 gadiem, kad liela daļa studentu darbu specialitātē uzsāka vēl pirms diploma iegūšanas,» saka profesore Irina Pilvere, kura uz turpmākajiem pieciem gadiem pārvēlēta LLU rektores amatā, piebilstot, ka demogrāfisko tendenču dēļ vairāk studējošo šobrīd iespējams piesaistīt tikai uz ārvalstu studentu rēķina.
Kā nozīmīgākos paveiktos darbus aizvadītajos piecos gados rektores amatā I.Pilvere min zinātnisko institūtu reorganizāciju, kad no desmit iesaistītajām institūcijām izdevies izveidot divus jaunus zinātniskos institūtus LLU pārraudzībā, Bulduru Dārzkopības vidusskolas pārņemšanu, kā arī Latvijas Bioekonomikas stratēģijas laikposmam līdz 2030. gadam izstrādi. Tāpat universitātē īstenota atalgojuma reforma un veikti būtiski ieguldījumi infrastruktūras sakārtošanā. 2020. gada pavasarī plānots noslēgt Jelgavas pils rekonstrukciju.
– Kādas šobrīd ir būtiskākās tendences augstākās izglītības jomā Latvijā, Eiropā un pasaulē?
– Arvien lielāku lomu iegūst specializācija. Universitātes meklē savu nozari, jo būt līderim it visā, īpaši ierobežota finansējuma apstākļos, nav iespējams. Nesen viesojāmies vadošajā Nīderlandes dzīvības zinātņu jomas augstskolā Vāgeningas universitātē (Wageningen University&Research), kurai valsts finansējums vien uz 12 tūkstošiem studentu ir 190 miljoni eiro, bet mums – 9,8 miljoni uz četriem tūkstošiem studējošo, proti, sešas reizes mazāks, rēķinot uz 1000 studentiem, turklāt studiju programmu piedāvājuma un tehniskā aprīkojuma ziņā LLU no tās neatpaliek. Atšķirība ir studiju procesā, jo Latvijas augstskolām, ņemot vērā ierobežoto rocību, ir grūti piesaistīt kvalificētus mācībspēkus, kuri būtu gatavi strādāt tikai vienā universitātē. Šobrīd esam sakārtojuši ēkas un ieguldījuši laboratoriju aprīkojumā, tehnoloģijās, bet, lai nodrošinātu starptautisku konkurētspēju, mums jāsāk ieguldīt cilvēkos, kas ikdienā strādā ar studentiem. Pirmais solis būtu vismaz pirmskrīzes līmenī atjaunot bāzes finansējumu augstskolām par vienu studiju vietu – tas vien kopējo universitātes algu fondu mums ļautu palielināt par aptuveni 40 procentiem.
– Kāds šobrīd ir uzstādījums, ko valsts pieprasa no universitātēm? Vai joprojām ir aktuāls jautājums par augstākās izglītības mācību iestāžu apvienošanu?
– Universitāšu apvienošana vairs nav aktuālākais temats augstākajā izglītībā. No mums prasa izmērāmus rezultātus, piemēram, iekļūt kādā no pasaules augstskolu reitinga top 500. Augstskolu reitingos viens no būtiskākajiem kritērijiem ir zinātniskā darbība. Šajā ziņā pēc starptautiski atzītu zinātnisko publikāciju skaita esam trešajā vietā valstī – aiz Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes –, kas ir labs rādītājs, ņemot vērā, ka LLU strādā tikai 70 pilna laika zinātnes darbinieku. Kamēr netiks veiktas būtiskas izmaiņas studiju un pētniecības finansēšanas kārtībā, mums būs grūti runāt par būtisku kāpumu šajos reitingos. Tomēr ir maldīgi uzskatīt, ka universitāšu reitings tiešā veidā attiecināms uz piedāvātās izglītības kvalitāti – bieži vien tas vairāk kalpo kā mārketinga rīks, īpaši ārvalstu studentu piesaistei.
– Latvijā par prioritāti izvirzītas studijas inženiertehniskajās specialitātēs, kurās kopumā tiek nodrošināts vairāk nekā 3000 budžeta finansētu studiju vietu, taču tās universitātēm ir grūti aizpildīt, jo, piemēram, fizikas eksāmenu katru gadu kārto tikai aptuveni 300 vidusskolas absolventu. Kā ar budžeta vietu komplektāciju sokas LLU?
– Tā ir Latvijas izglītības sistēmas specifika, ka uz augstskolām atnāk salīdzinoši vāji sagatavoti vidusskolas absolventi atsevišķos priekšmetos – fizikā, ķīmijā, matemātikā. Īpaši to var attiecināt uz inženiertehniskajām specialitātēm. Augstskolas pat nevar rēķināties ar tiem 300 jauniešiem, kuri nokārtojuši fizikas eksāmenu, jo liela daļa no viņiem pat neizskata studiju iespējas Latvijā. Viņi ir starptautiski konkurētspējīgi un izvēlas studēt ārvalstīs. Lai dotu iespēju jauniešiem, katru rudeni testējam 1. kursa studentu zināšanas un tiem, kuriem tās ir nepietiekamas, piedāvājam papildu kursus fizikā, ķīmijā un matemātikā par maksu. Motivētākajiem ar to pietiek, bet tāpat rēķināmies ar vismaz 10 procentu atbirumu jau pēc 1. semestra. Pirms pieciem gadiem studijas neturpināja 19 procenti uzņemto, tādēļ studiju programmas pārkārtojām tā, lai grūtākie kursi sāktos 2. vai 3. semestrī.
– Ir sākts darbs pie LLU nekustamo īpašumu attīstības plāna. Ko tas paredz, un cik kopumā noslogota šobrīd ir LLU īpašumā esošā infrastruktūra?
– LLU šobrīd ir 179 nekustamie īpašumi, tostarp četras pilis – Jelgavas, Valdekas, Vecauces un Lielauces. Skaidrs, ka liela daļa no īpašumiem nav likvīdi un universitātes funkciju nodrošināšanai nav nepieciešami. Konkrētas vīzijas par to, ko darīt, piemēram, ar Lielauces pili, kura ir slēgta kopš 2011. gada un kuru ir aizliegts ekspluatēt, nav. Vairākus īpašumus likuma kārtībā esam piedāvājuši pārņemt valstij, tomēr arī Valsts nekustamo īpašumu aģentūra neizrāda ieinteresētību tos pārņemt. Prioritāri strādājam un ieguldām tajos objektos, kuri ir nepieciešami mūsu galveno funkciju veikšanai.
– Viens no uzdevumiem, kuru sev izvirzījāt, ir atteikties no universitātei neraksturīgām funkcijām. Vai to ir izdevies paveikt un vai, piemēram, dienesta viesnīcas šobrīd no saviem ieņēmumiem spēj segt uzturēšanas izmaksas?
– Pakāpeniski uz to virzāmies. Esam atteikušies no sabiedriskās ēdināšanas organizēšanas funkcijas, turpinām ieguldīt dienesta viesnīcu sakārtošanā, lai studējošajiem piedāvātu atbilstošu servisu, par kuru viņi ir gatavi maksāt, jo studenti vairs nevēlas dzīvot pa četriem vienā istabiņā. Šobrīd ir sakārtotas trīs dienesta viesnīcas, vienā darbi vēl turpinās, bet 2. dienesta viesnīcai Jāņa Čakstes bulvārī šovasar uzsāksim energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus. Pēc rekonstrukcijas darbiem dienesta viesnīcām būs jāatpelna savi uzturēšanas un ekspluatācijas izdevumi.
Nākamajā studiju gadā pilotprojekta veidā kādu no universitātes ēkām vēlamies nodot apsaimniekošanā kā ārpakalpojumu – ja ne pilnībā, tad vismaz telpu uzkopšanas un teritorijas uzturēšanas funkciju atsevišķos objektos. Vēlamies praksē saprast, kā tas strādā un cik ekonomiski pamatots ir šāds ēku apsaimniekošanas modelis.
– Jau vairākus gadus netiek ekspluatēta 7. dienesta viesnīca Lielajā ielā 17. Vai ir kādas ieceres attiecībā uz šo ēku?
Šai ēkai ir izstrādāts tehniskais projekts rekonstrukcijai. Domājam, ka tur varētu atrasties paaugstināta servisa dienesta viesnīca studentiem un jaunajiem pasniedzējiem. Pagaidām gan šī projekta realizācijai nav finansējuma, tomēr strādājam, lai tuvāko gadu laikā sakārtotu arī šo ēku pilsētas centrā.
– Ārvalstu studenti intervijās uzsver, ka viena no būtiskākajām Latvijas universitāšu konkurētspējas priekšrocībām ir iespēja piedāvāt salīdzinoši kvalitatīvu izglītību par zemu mācību maksu. Kā šobrīd universitātei norit sadarbība ar ārvalstu studentiem, un cik liels potenciāls viņus piesaistīt ir tieši reģionālajām augstskolām?
Sākotnējais priekšstats par mūsu iespējām piesaistīt ārvalstu studentus bija maldīgs – izrādījās, ka daudzi no mūsu mācībspēkiem nav gatavi vadīt nodarbības angļu valodā, tādēļ pārskatījām sākotnējo plānu tulkot mācību programmas angļu valodā un izvēlējāmies specializēties noteiktās jomās. Prioritāte ārvalstu studentu piesaistē LLU ir maģistra studiju programmās tādās jomās kā pārtikas tehnoloģija, uzņēmējdarbības vadība un informācijas tehnoloģijas. Kā mērķa valstis studentu piesaistē esam definējuši bijušās PSRS republikas, Indiju un citas Āzijas valstis. Savukārt no bakalaura programmām pieprasītākā ir veterinārmedicīna, kur galvenokārt studē jaunieši no Vācijas, Somijas, Zviedrijas un citām Eiropas valstīm.
Pirmie ārvalstu studenti LLU tika uzņemti 2015./2016. studiju gadā, un 2018./2019. studiju gadā LLU mācījās jau 64 ārvalstu studenti. Kopumā šobrīd viņiem piedāvājam 27 studiju programmas, kuras iespējams apgūt angļu valodā. No nākamā mācību gada esam iecerējuši piedāvāt vēl četras jaunas starptautiski konkurētspējīgas studiju programmas – ilgtspējīgā lauksaimniecībā, ilgtspējīgā mežsaimniecībā, biosistēmu inženierijā un vides inženierijā.
– Jau vairākus gadus turpinās Jelgavas pils remontdarbi. Kad plānots tos noslēgt?
– Vasarā Valsts ģimnāzija no pils atgriezīsies savās telpās Mātera ielā, un mēs varēsim ķerties klāt arī šī pils spārna remontam. Visi pils rekonstrukcijas darbi jānoslēdz līdz 2020. gada pavasarim. Grafiks ir ļoti saspringts, tomēr uzticamies būvniekiem un savu darbību plānojam atbilstoši saskaņotajam pils rekonstrukcijas plānam.
– Kādi ir LLU un rektora būtiskākie izaicinājumi turpmākajam darba periodam?
– Universitātes tāpat kā pašvaldības savus attīstības plānus lielā mērā pakārto ES investīciju projektiem, tādēļ mums ļoti nozīmīgi būs tas, ko ierakstīs Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam. Svarīgi, lai šajā dokumentā būtu pievērsta uzmanība arī reģioniem un lauku vides attīstībai, jo, pamatojoties uz to, tiks plānotas fondu programmas nākamajam budžeta periodam.
Šobrīd esam pilnvērtīgi atgriezušies zinātniskajā apritē un ar labiem rezultātiem startējam arī tiešajos ES projektos zinātnes un inovāciju programmā «Horizon 2020», kurai jau šajā plānošanas periodā budžets visām ES dalībvalstīm kopā sasniedz 80 miljardus eiro, bet nākamajā periodā pat varētu pieaugt. Mums ir labas iestrādes biotehnoloģiju izpētes jomā, pārtikas, meža un vides jomā, un tās vēlamies turpināt.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
-1.8 °C,
5.4 m/s,
88.3 % 
-1.8 °C,
5.4 m/s,
88.3 %