9.9 °C, 1.9 m/s, 94.6 %

Pilsētā

Intereses jāskata kopsakarībās
04/04/2009

No šā gada mainījusies kārtība pašvaldību savstarpējos norēķinos par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Tagad bērnu izglītošanas izmaksas atspoguļo faktiskos izdevumus. Tās atklāj, ka pilsētu skolas ar lielu skolēnu skaitu ir ekonomiski izdevīgākas. Mazajās skolās izdevumi ir ievērojami lielāki. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā daudzām pašvaldībām izglītības tīkla uzturēšana sagādā grūtības. Tās ir nobažījušās arī par iespējām veikt augušos rēķinus.

Māris Pūķis, Latvijas
Pašvaldību savienības vecākais padomnieks:
«Grozījumi savstarpējo norēķinu kārtībā par pašvaldību
sniegtajiem izglītības pakalpojumiem atklāj, ka tie izstrādāti,
līdz galam neņemot vērā visas intereses. Jau atklājušās pretrunas
un atšķirības starp dažādām pašvaldību grupām. Tāpēc diskusijas par
savstarpējiem norēķiniem turpināsies. 
Daļai pašvaldību tas, ka bērni no citām pašvaldībām apmeklē to
skolas, ir izdevīgi, bet citām, ka viņu teritorijā deklarētie bērni
apmeklē citas pašvaldības izglītības iestādi, nes zaudējumus.
Ikdienā vērojami abējādi procesi – lauku bērni brauc mācīties uz
pilsētu, tāpat pilsētas bērni uz tuvējiem pagastiem. 
Zināmā mērā jautājums par savstarpējiem norēķiniem no viena
grāvja nonācis otrā. Līdz šim par bērnu, kas mācījās citur, bija
jāmaksā simboliska summa. Savukārt tagad pakalpojums maksā tik, cik
maksā. Tiesa, nosakot izmaksas savās skolās un izstrādājot tāmes,
ne visas pašvaldības rīkojušās pietiekami godīgi. Ir tādas, kas
aprēķinājušas lielākas izmaksas, nekā tās ir faktiski. Tā
nevajadzētu būt, jāmeklē risinājumi.
IZM, izstrādājot savstarpējo norēķinu nosacījumus, kā galveno
pozīciju vērā ņēmusi pedagogu algas. Taču ar to vien nevar operēt.
Ir jāņem vērā arī otra daļa – pašvaldību izmaksas. 
Tāpat nevar ignorēt mājsaimniecības un to izdevumus. Nesen par
to diskutējām Saeimas komisijā. Sākumā deputāti situāciju uztvēra
vienkāršoti. Kad kāds pašvaldības vadītājs izklāstīja savu
pieredzi, visi kļuva domīgi. Proti, kamēr bērns mācījās
dzīvesvietai tuvākajā – savas pašvaldības – skolā, ģimenes izdevumi
bērnam bija ap 17 latiem mēnesī. Savukārt, kad viņš sāka braukt uz
kaimiņu pašvaldību – pilsētas skolu, mājsaimniecības izdevumi
pieauguši līdz 140 latiem mēnesī. Vecākiem bija jārēķinās ar
lielākiem transporta izdevumiem, ar to, ka pusdienas pilsētas skolā
izmaksā vairāk. Tāpat veidojas citi papildu tēriņi, par kuriem
varbūt sākumā vecāki nemaz nenojauš, pirms bērnu sūta mācīties uz
citu pašvaldību. Šie apstākļi ir jāskata kopsakarībās. 
Tāpēc turpināsim konsultācijas ar visām ieinteresētajām pusēm
un kopīgi meklēsim racionālākos risinājumus situācijām, kas kādu
sadarbības partneri neapmierina.»