«Ne viena vien pilsēta, redzot mūsu risinājumu darbam ar mazākumtautību organizācijām, atzīst – mēs esam izstrādājuši optimālu variantu, kas ļauj sekmīgi īstenot kopīgus mērķus. Citviet joprojām nav vienota biroja, kas ap sevi pulcētu organizācijas – tās darbojas pašas par sevi un savstarpēja, iekšēja komunikācija praktiski nepastāv. Tagad mēs speram nākamo soli un līdzteku mazākumtautību organizācijām esam gatavi neatteikt nevienam, kam spējam sniegt palīdzību,» saka Sabiedrības integrācijas biroja vadītāja Rita Vectirāne.
Kristīne Langenfelde
No viena speciālista, kurš uzsāka darbu ar pilsētas mazākumtautību biedrībām, birojs pamazām aug un šobrīd ap sevi pulcē ne tikai reliģiskās un jauniešu organizācijas, bet neatsaka palīdzību nevienai nevalstiskā sektora organizācijai. «Mēs nevaram noteikt – te mūsu atbildība sākas un te beidzas. Mūsu durvis vienmēr ir vaļā un mēs esam gatavi sniegt atbalstu,» uzsver R.Vectirāne. Joprojām daudziem Sabiedrības integrācijas birojs galvenokārt, visticamāk, asociējas ar mazākumtautību kultūras biedrībām un, nenoliedzami, gadu gaitā paveikts milzīgs darbs, lai septiņas biedrības Jelgavā justos kā mājās. Ir virkne iestrādātu darbu, projektu, kas nu jau kļuvuši par tradīciju – Pareizticīgo Ziemassvētku koncerts, Lieldienu pasākums, labdarības tirdziņi, aktīva piedalīšanās pilsētas lielākajos svētkos. Taču tas ir tas, ko pilsētnieki pamana, bet milzīgs darbs tiek veikts ikdienā, kas citu acīm paliekt apslēpts. «Ideju netrūkst kā mums, tā organizācijām, taču līdzekļu to īstenošanai gan. Tāpēc visaktīvāk mēs strādājam tieši pie tā, lai palīdzētu organizācijām piesaistīt finansējumu savu mērķu realizēšanai. Jā, pa lielai daļai visi zina pašvaldības ik gadu sludināto projektu konkursu, kurā var pretendēt uz pašvaldības finansiālu atbalstu, taču citas iespējas visbiežāk organizācijas pat nenojauš. Un te arī sākas mūsu galvenais «melnais darbs» – meklēt katru, pat vismazāko, iespēju piesaistīt finansējumu, rakstīt projektus un cerēt, ka tos atbalstīs,» skaidro kultūras darba speciāliste Evika Kaufelde. Visbiežāk tieši biroja speciālisti ir tie, kas organizācijām palīdz tikt galā ar projektu pieteikumiem, rakstīšanu. «Viena lieta ir atrast iespēju, taču bieži vien organizācijās nav cilvēku, kas būtu gatavi profesionāli uzrakstīt projektu, lai varētu cerēt uz finansējumu. Mēs cenšamies palīdzēt,» piebilst E.Kaufelde. Tāpat birojs ne tikai apkopo organizāciju datus, gatavojot biroja darbības plānu, integrē biedrību iesniegtos pasākumus, bet arī analizē veiksmes un neveiksmes. «Jā, tikai analizējot pašu kļūdas, mēs varam cerēt, ka nākamreiz izdosies labāk. Tāpēc katrs projekts, pasākums tiek rūpīgi analizēts, lai nākotnē optimizētu to sagatavošanas procesu un varētu tos realizēt augstākā kvalitātē,» tā E.Kaufelde. Ja biežāk plašāka sabiedrība pamana biedrību pašu veidotus pasākumus vai viņu iesaistīšanos pilsētas rīkotos svētku koncertos, tad R.Vectirāne piebilst, ka notiek arī daudz dažādu citu aktivitāšu. «Piemēram, šobrīd sadarbībā ar Jelgavas sadraudzības pilsētu Ukrainā – Ivanofrankovsku – kultūras namā ir atklāta izstāde. Tajā aplūkojamas 20 ukraiņu fotogrāfa bildes, kurās atspoguļoti postošie plūdi, kas pavisam nesen satricināja pilsētu. Vienlaikus ar šo izstādi mēs esam uzsākuši arī ziedojumu vākšanu mūsu sadraudzības pilsētas iedzīvotājiem, kas piedzīvojuši būtiskus zaudējumus plūdu laikā,» stāsta R.Vectirāne. Tāpat gadu no gada birojs rīko dažādus valodu kursus – gan latviešu valodas – tiem, kas vēlas naturalizēties –, gan sava redzesloka paplašināšanai poļu un lietuviešu valodas kursus. «Kursi ir bezmaksas, un tāpēc tie gūst patiesi lielu jelgavnieku atsaucību. Mēs šogad atkal esam gatavi apmācīt vienu grupu pensijas vecuma cilvēku, lai viņi sekmīgi nokārtotu latviešu valodas pārbaudījumu naturalizācijas eksāmenā. Patiesībā šiem kursiem pieprasījums ir milzīgs. Argumenti, kāpēc cilvēks, jau būdams pensijas gados, vēlas tomēr iegūt Latvijas pilsonību, ir dažādi, taču bieži vien mēs esam novērojuši, ka šiem cilvēkiem vairāk par kursiem ir nepieciešams psiholoģisks un emocionāls atbalsts. Ir pat gadījumi, kad pensionārs jūtas vainīgs par to, ka beidzot uzdrīkstējies uzsākt naturalizācijas procesu. Tieši tāpēc tad, kad šie cilvēki saņem Latvijas pilsonību apliecinošu dokumentu, mūsu prieks ir dubults. Neapšaubāmi, milzu gandarījums ir arī viņiem pašiem, taču vēl būtiskāk ir tas, kā šie cilvēki novērtē mūsu palīdzību – pēc kursiem viņi veido tādu kā savu neformālu pulku, kas regulāri sanāk kopā, rod kopīgas nodarbes. Lūk, tad mērķis ir sasniegts dubultā,» neslēpj R.Vectirāne. Vēl kāda no nesen aizsāktām idejām – veidot cittautu literāro almanahu. «Mēs reizi mēnesī Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā kopā aicinām dažāda gadu gājuma un tautības jaunos dzejniekus, lai baudītu viņu darbu lasījumus,» tā R.Vectirāne, piebilstot, ka kopumā biroja darba plāns jau sastādīts tuvākajam gadam un tas solās būt piesātināts dažādiem notikumiem. Jāpiebilst, ka paralēli ir tapusi arī jaunā biroja mājas lapa internetā – www.sib.jelgava.lv, kur iespējams rast informāciju ne tikai par Sabiedrības integrācijas biroju, pilsētas sabiedriskajām organizācijām, to mērķiem un uzdevumiem, bet regulāri sekot līdzi jaunākajiem projektiem, pasākumu plānam.