3.5 °C, 3.3 m/s, 94.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāIntegrācija – gan etniska, gan sociāla, gan reliģiska
Integrācija – gan etniska, gan sociāla, gan reliģiska
24/01/2008

Vēl pirms 2005. gada integrācija mūsu pilsētā vairāk bija vārds un uz papīra rakstīti labi nodomi, taču kopš tā laika situācija būtiski mainījusies – tapa Sabiedrības integrācijas centrs, teju katru gadu palielinājās nodibināto mazākumtautību kultūras biedrību skaits, rīkoti pasākumi, izstrādāti un attīstīti projekti: tas viss pamazām lika saprast, ka jāsper jauns solis un par integrāciju pilsētā jādomā plašāk.

Kristīne Pētersone

Vēl pirms 2005. gada integrācija mūsu pilsētā vairāk bija
vārds un uz papīra rakstīti labi nodomi, taču kopš tā laika
situācija būtiski mainījusies – tapa Sabiedrības integrācijas
centrs, teju katru gadu palielinājās nodibināto mazākumtautību
kultūras biedrību skaits, rīkoti pasākumi, izstrādāti un attīstīti
projekti: tas viss pamazām lika saprast, ka jāsper jauns solis un
par integrāciju pilsētā jādomā plašāk.

Jau šodien, 24. janvārī, Jelgavas domnieki lems par Sabiedrības
integrācijas biroja izveidi, kura funkcijas būs jau krietni
plašākas, arī darbinieku loks, kam tās jāīsteno, vairs
neaprobežosies tikai ar vienu speciālistu.

Mājvieta kultūras
biedrībām
Kopš 2005. gada, kad darbu uzsāka Sabiedrības integrācijas centrs,
tas praktiski nozīmēja, ka pilsētā ir viens speciālists, kurš
aktivizē darbu ar mazākumtautību organizācijām. Tā tas viss sākās.
«Ko nozīmē vārds «integrācija»? Tā ir spēja izprast un iepazīt
atšķirīgo: latvietim – cittautu kultūru un tradīcijas, cittautietim
– ļaut saglabāt savu kultūru un identitāti, vienlaikus pieņemot to
vidi un kultūru, kurā dzīvo. Taču integrāciju nevar izprast tikai
tik šaurā skatījumā – integrācija sabiedrībā un vidē ir
nepieciešama arī sociāli atstumtajiem, arī tiem, kas dažādu iemeslu
dēļ ir atšķirīgi no sabiedrības vairākuma. Integrācija – tā ir
spēja pilnvērtīgi dzīvot un iejusties noteiktā sabiedrībā,» spriež
Sabiedrības integrācijas centra vadītāja Rita Vectirāne.
Līdz šim galvenokārt centra uzmanības lokā bija mazākumtautību
iedzīvotāji, nacionālās kultūras biedrības. «Jelgava nekad nav
bijusi monoetniska pilsēta – jau vēsturiski te dzīvojuši poļi,
krievi, ebreji un citu tautību cilvēki, tāpēc ir tikai
pašsaprotami, ja šīs tautas spēj līdzās pastāvēt, sadarboties, taču
nezaudēt savas etniskās saites,» uzskata R.Vectirāne.
Integrācijas centrs tapa kā mājvieta mazākumtautību kultūras
biedrībām. Pilsētā jau bija izveidojušās piecas biedrības, taču
nevienai no tām nebija savas mājvietas. Integrācijas centrs tās
apvienoja. Un kopš tā laika jau pierasts, ka mazākumtautību
biedrības aktīvi iesaistās pilsētas dzīvē, piedalās pasākumos un
rīko tos pašas, izstrādā projektus un arī ievieš tos. Taču,
attīstot savu darbību, bija skaidrs – pieprasījums ir liels, darāmā
daudz, taču trūkst resursu. Tieši tāpēc radās doma par biroja
izveidi.

Izvirza trīs jomas
«Funkcijas integrācijas jomā ir augušas dabiski, un tagad šķiet
tikai loģiski tās paplašināt arī juridiski,» spriež pašvaldības
izpilddirektors Gunārs Kurlovičs.
Šodien dome lemj par Sabiedrības integrācijas biroja izveidi, kurā
strādātu jau četri speciālisti.
«Tas dotu iespēju aptvert daudz plašāku loku. Proti, pirmkārt,
birojs turpinātu labi iesākto darbu ar mazākumtautību biedrībām.
Otrkārt, veidotu datu bāzi par nevalstiskajām organizācijām pilsētā
kopumā, kas ir ļoti būtiski, jo tādas visaptverošas informācijas
pašvaldībai joprojām nav. Kad būtu izveidota šī bāze, darbs
turpinātos ar organizācijām, kas vēlas veidot saikni ar pašvaldību:
sadarbības iespējas, projektu izstrāde, tāpat informācijas
sniegšana organizācijām par viņu iespējām. Savukārt kā trešo jomu
varētu minēt reliģiskās organizācijas, par kurām arī informācija
pašvaldībai ir skopa, ja vien neņem vērā tradicionālās konfesijas,
ar kurām sadarbība ir stabila un ilgstoša. Nereti pašvaldības
palīdzību lūdz viena vai otra organizācija, bet, ar ko tā
nodarbojas, vai tā ir oficiāli reģistrēta kā reliģiska
organizācija, tā arī nav zināms. Tas viss atvieglotu pašvaldības
saikni ar nevalstiskajām organizācijām,» tā G.Kurlovičs.
Ar to gan biroja funkcijas vēl neaprobežojas – jau šobrīd izstrādes
stadijā ir interneta portāls sic.jelgava.lv, kur informācija par
procesiem būs pieejama ne tikai latviešu, bet arī krievu un angļu
valodā.

Atgriezeniskā saite
Šo integrācijas jomas attīstību soli pa solim G.Kurlovičs dēvē kā
ļoti pozitīvu piemēru, kad laba pašvaldības iniciatīva jau savulaik
izveidot centru guvusi atsaucību un tagad, sadarbojoties
pašvaldībai un organizācijām, dod arī atgriezenisko saiti. «Mēs
jūtam, ka tas ir vajadzīgs. Un kāpēc pašvaldībai nepaiet solīti
pretī, ja tas jelgavniekiem ir nepieciešams un tiek novērtēts?» tā
G.Kurlovičs.
Ja dome šodien pieņems lēmumu par Sabiedrības integrācijas biroja
izveidi, tad tas darbu sāks jau 1. februārī un atradīsies
līdzšinējās centra telpās Pulkveža Brieža ielā 26. Līdz ar šo
lēmumu tiks veiktas arī izmaiņas domes nolikumā – Sabiedrības
integrācijas birojs darbosies kā pašvaldības administrācijas
struktūrvienība.