6.1 °C, 3.6 m/s, 93.8 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaIkdiena ar deviņdesmito gadu iezīmēm
Ikdiena ar deviņdesmito gadu iezīmēm
11/09/2008

Aizvien pieņemas spēkā signāli par ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Pagaidām Jelgavā un apkaimē darbību pārtraukušo uzņēmumu īpatsvars nav liels. Situāciju līdzsvaro tas, ka līdzās uzņēmumiem, kas darbību sašaurina, ir tādi, kas attīstās, un tādi, kas darbību tikai uzsāk. Tomēr savā ziņā atgriežamies deviņdesmitajos gados ar tam laikam raksturīgo algu aizkavēšanos, parādu ķēdi uzņēmumu savstarpējos norēķinos un citām iezīmēm. Vienīgi tolaik iedzīvotāji nebija apgrūtinājuši sevi ar kredītsaistībām. Tas situāciju padara smagāku.   

Anna Afanasjeva
Aizvien pieņemas spēkā
signāli par ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Pagaidām
Jelgavā un apkaimē darbību pārtraukušo uzņēmumu īpatsvars nav
liels. Situāciju līdzsvaro tas, ka līdzās uzņēmumiem, kas darbību
sašaurina, ir tādi, kas attīstās, un tādi, kas darbību tikai uzsāk.
Tomēr savā ziņā atgriežamies deviņdesmitajos gados ar tam laikam
raksturīgo algu aizkavēšanos, parādu ķēdi uzņēmumu savstarpējos
norēķinos un citām iezīmēm. Vienīgi tolaik iedzīvotāji nebija
apgrūtinājuši sevi ar kredītsaistībām. Tas situāciju padara
smagāku.   
Plašāk izskanējusi maizes ražošanas uzņēmuma «JLM grupa»
maksātnespēja, kur bez darba paliek 116 strādājošie. Faktiski to
skaits ir lielāks, jo darba nav arī krāvējiem un ekspeditoriem, kas
īsi pirms uzņēmuma maksātnespējas nonāca «Sono» maiznīcas paspārnē
ekspedīcijas pakalpojumu veikšanai. 
Ekonomiski domājoši cilvēki lēš, ka pašreizējos apstākļos
zudušas cerības par ražošanas atsākšanu akciju sabiedrībā «Zemgales
piens», uz ko cerēja pavasarī. Tādējādi mūsu pilsētā no lielākajiem
lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem palicis vien
Jelgavas Gaļas kombināts. Uzņēmuma komercdirektore Ilga Antuža
teic, ka pagaidām ar nepārvaramām grūtībām saskarties nav nācies,
bet ikdienišķu problēmu risinājumus nācies meklēt visos laikos.
Salīdzinājumā ar situāciju pērn šogad uzņēmumam realizācijas
apjomus pat izdevies kāpināt.
Štatus samazina 
pēc pušu vienošanās
Aizvadītajā mēnesī negaidīti par darbības pārtraukšanu
paziņoja zivju pārstrādes uzņēmums «Loms un Co», bez darba atstājot
70 cilvēkus. Noieta problēmu dēļ ražošanu pakāpeniski pārtrauc
akciju sabiedrības «Lode» meitas uzņēmums «Kalnciema ķieģelis». Kad
sagatavotās izejvielas būs izlietotas, ražotni «iekonservēs» līdz
labākiem laikiem. Pēdējā laikā ik pa brīdim darbību pārtrauc arī
kāds tirdzniecības vai pakalpojumu uzņēmums. 
Jūlijā no apģērbu veikala atteicās uzņēmums «Silva», jo noiets
nebija pietiekams un veikala darbība kļuva nerentabla. Telpas
izīrētas birojam, piecas bez darba palikušās darbinieces nu strādā
citur, viena palikusi uzņēmumā. Ēdināšanas nozare saglabāta, taču
arī tā jūt izmaiņas. Uzņēmuma «Silva» vadītāja Sandra Blūmane
stāsta, ka grūtāk iet restorānam – augot dzīves dārdzībai, tā
apmeklējums vairs nav ikdienišķa lieta, bet tiek plānots, tādēļ,
visticamāk, arī tas pārtrauks savu darbību.
Štatu samazināšana skārusi praktiski visas nozares. «Anglo
Baltic» likvidē Eiropas pārvadājumu atzaru, atbrīvojot sešus
cilvēkus. Vienlaikus gan tiek meklētas iespējas pārvadājumu
paplašināšanai pieprasītākajos virzienos. Līdz gada beigām pāris
darbinieku ik mēnesi no darba plāno atbrīvot «Kesko Agro». Ik pa
laikam bez darba paliek pa kādam metālapstrādes uzņēmuma pārstāvim,
pa kādam darbiniekam atbrīvo ceļu uzturētāji, arī ceļu būvnieki.
Augustā 20 strādājošos Jelgavā atbrīvoja Latvijas Pasts. Lai gan
darbinieki saņēmuši brīdinājumus par darba uzteikšanu, atbrīvoto
saraksts Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālē nav
iesniegts. Kāds nesen darbību uzsācis dārzeņu fasēšanas uzņēmums
pieņemtos darbiniekus pārorientē uz darbu citā radniecīgā uzņēmumā,
jo pašam nav izdevies iekarot tirgu. 
NVA Jelgavas filiāles referente nodarbinātības jautājumos
Anita Dol­ace ievērojusi, ka daudzi uzņēmumi darbiniekus cenšas
atbrīvot pēc pašu vēlēšanās vai pušu vienošanās, lai gan faktiski
tā ir štatu samazināšana, jo atbrīvoto vietā jaunus strādājošos
visbiežāk nepieņem. 
Savukārt citi darba devēji skaidro, ka pašreizējie apstākļi
ļauj uzlabot darbinieku sastāvu, ar laiku viņi atbrīvotā vietā
pieņem piemērotāku cilvēku. «Ārpus spēles paliek darbinieki ar
kādiem grēkiem, labāko kodolu uzņēmēji cenšas saglabāt,» teic NVA
filiāles vadītājs Māris Narvils, piebilstot, ka ekonomiskā
situācija spiež uzņēmumus maksimāli sašaurināties, optimizēt
darbību, lai pārdzīvotu šo laiku. «Tie ir pietiekami objektīvi
apstākļi, ko nevar neņemt vērā.» 
Darbiniekus nevis 
nodarbina, bet īrē 
Raksturīgi, ka uzņēmumi par plānoto štatu samazināšanu
nodarbinātības aģentūru parasti neinformē, arī par grūtībām plaši
nerunā. Pēc NVA informācijas, īpatnējas darba formas sācis ieviest
uzņēmums «Larelini» un «Latvijas keramika A». Aģentūra tuvākajā
laikā informāciju plāno pārbaudīt. «Ja gribēs pieteikt vakances,
puslegālas darbības neatbalstīsim,» teic M.Narvils. Kāda uzņēmuma
pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms, atklāja, ka īpatnējā darba
forma saistīta ar to, ka konkrētais uzņēmums darbiniekus vairs
nealgo, bet īrē no cita uzņēmuma. Šāds solis pamatots ar
izdzīvošanas un ražošanas saglabāšanas iespējām. Valsts ieņēmumu
dienesta Zemgales reģionālās iestādes direktora vietniece Ņina
Pantele atzīst, ka masveidā šāda rīcība nevarētu būt izplatīta, jo
pēdējie grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli paredz
virkni ierobežojumu. 
Raksta tapšanas gaitā ar linu pārstrādes uzņēmumu sazināties
neizdevās, klusēja pat telefons, kurš norādīts darba
sludinājumā. 
SIA «Latvijas keramika A» valdes priekšsēdētājs Aivars
Janovskis norāda, ka pašreizējos apstākļos ir jārīkojas noteikti.
Zināmas izmaiņas ieviestas, lai panāktu strādājošo disciplīnu un
uzņēmums šajos laikos varētu izdzīvot. Uzņēmums centies samazināt
arī citus iespējamos riskus. Lai izvairītos no nenokārtotu saistību
sekām, produkciju ražotne piegādā tikai pēc priekšapmaksas
veikšanas. Agrākā norēķinu kārtība tiekot pieļauta vienīgi
pārbaudītiem partneriem. 
Salīdzinājumā ar pagājušo vasaru brīvo darba vietu skaits
Jelgavā samazinājies no vairāk nekā 400 līdz apmēram 260. Tomēr
pavisam apstājies darba tirgus nav un jaunas vakances ienāk
regulāri. Spriedzi mazina jaunie uzņēmumi, kas nesen uzsākuši
darbību vai grasās to darīt. Pēdējos mēnešos vakances piedāvāja
jaunā plastmasas cauruļu ražotne «Modulex Invest Jelgava», PET
pudeļu pārstrādes uzņēmums «PET Baltija», gumijas ražotne «Nordic
Metal Plast». Ik pa laikam parādās kāds jauns autoserviss vai cits
pakalpojumu uzņēmums. Atkarībā no pasūtījumiem papildus darbiniekus
darbā pieņem kāds kokapstrādes vai mēbeļu uzņēmums, arī būvniecības
firmas. Pagaidām nevar teikt, ka cilvēkiem darbu nav iespējams
atrast.
Stabilākie – ārvalstu 
kapitāla uzņēmumi
Zināma spriedze jūtama atsevišķās metālapstrādes ražotnēs, kas
Jelgavai ir stratēģiski svarīga nozare. Tomēr, tā kā šajā jomā
vairums ir ārvalstu kapitāla uzņēmumu, kopumā situācija ir stabila.
Tautsaimniecības speciālisti atzīst, ka it visās nozarēs pašlaik
visstabilāk jūtas ārvalstu uzņēmumi. 
Pēdējos gados virkne metālapstrādes ražotņu uzrādījusi
ievērojamu izaugsmi. Pēc Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu
asociācijas datiem, automašīnu radiatoru rūpnīca «AKG Thermotechnik
Letland» pērn sasniegusi 10,27 miljonu latu apgrozījumu, «Dinex
Latvia» – 12,1 miljonu latu, «Mārupes metālmeistars» – 4,32
miljonus latu. Vislielākais apgrozījuma kāpums – par 133 procentiem
– bijis norvēģu uzņēmuma ražotnei «Torgy Baltic». Šogad tas solās
pieaugt vēl vairāk, jo mātes uzņēmums ievērojami kāpinājis
pasūtījumu apjomu. Tā dēļ palielināts strādājošo skaits. Pagājušajā
vasarā ražotne, kas izgatavo detaļas naftas platformām, nodarbināja
24 cilvēkus, līdz rudenim to skaitu palielināja līdz 43, bet
pašlaik uzņēmumā strādā 65 darbinieki. 
No lielākajiem uzņēmumiem apgrozījums pērn samazinājies
Mašīnbūves rūpnīcā un uzņēmumā «Madara». Abu ražotņu vadītājs
Pēteris Bila atzīst, ka Eiropas klientiem pašlaik noliktavas ir
pilnas, līdz ar to produkcijas noiets ir minimāls. Savukārt
sadarbība ar Krieviju un Ukrainu notiek bez izmaiņām un noiets ir
stabils. «Rietumos ekonomika iet uz leju. Ķīnieši blīvi iegājuši
Eiropas tirgū un sāk to pārņemt. Kādreizējās padomju valstis
atkopjas, tur ekonomika iet uz augšu. Ja politiķi nesabojās, noiets
būs,» spriež P.Bila.
Pēc viņa domām, valdībai nopietni jāgatavojas krīzei, jo šā
gada beigas būs smagas un nākamā gada sākums – vēl smagāks.
«Valdībai jābūt antikrīzes programmai, cilvēki šiem apstākļiem
jāsagatavo. Tāpēc saviem darbiniekiem esmu uzsvēris, ka tagad ir
jāizdzīvo, jāaizmirst par greznumlietām un lieliem pirkumiem.
Uzņēmumos ir izveidots optimizācijas plāns,» tā P.Bila.
Nebaltām dienām 
līdzekļi nav pataupīti
Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas vadītājs Imants
Kanaška piekrīt, ka situācija nav vienkārša, bet nav arī
katastrofāla. Savulaik «Bankas Baltija» un Krievijas krīzes laikā
klājies smagāk. Viņš cerīgi raugās uz Finanšu ministrijas ieceri
sakārtot iepirkumu likumu, lai pretendentiem uz nelielajiem
iepirkumiem nav jāalgo papildus cilvēki dokumentu gūzmas
sakārtošanai. Tāpat revīzija nepieciešama citās jomās, kur jākārto
papīru kalni. Būtu jāraugās uz valsts institūciju, tostarp
kontrolējošo darba efektivitāti un lietderību. «Kad nopelnīt naudu
kļūst grūtāk, visiem, airējot kopējo laivu, jāpieliek vienāds
spēks, nevis tā jākustina, lai apgāztos.»
Kad izdevumi aug straujāk nekā ieņēmumi, štatu samazināšana un
darba efektivitātes kāpināšana ir loģiska. To, cik ilgā laikā
situācija stabilizēsies, ir grūti prognozēt, jo ne viens vien
līdzšinējais spriedums izrādījies kļūdains. Stabilizācija atkarīga
no kopējā tirgus tendencēm, naftas un pārtikas cenām pasaulē. Pēc
I.Kanaškas domām, divu gadu laikā situācijai vajadzētu
stabilizēties un uzrādīt atveseļošanās pazīmes. 
Konsultantu kompānijas «Amadeus Group» partneris Aleksandrs
Fridmans domā, ka pie mums gar ausīm laista vispārzināmā patiesība,
ka attīstība ir cikliska un kāpumiem seko kritumi. Diemžēl uz
negaisa mākoņu savilkšanos pārāk ilgi raudzījāmies ar pievērtām
acīm. Ražotāju situāciju pasliktina zemā izstrāde uz vienu
darbinieku, tas kavē sasniegt efektivitāti un rentabilitāti. Tāpat
vairums vietējo uzņēmumu nav nodrošinājušies ar pietiekamiem
finansēšanas avotiem vai sava kapitāla apjomu, lai garantētu
finansiālo stabilitāti arī nebaltās dienās. Pārsvarā uzplaukuma
laikā sapelnītie līdzekļi iztērēti greznas dzīves atribūtiem. Šāda
rīcība izraisa sāpīgākas sekas. 
SIA «NP Properties» valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja lēš,
ka Jelgavas attīstībai ir lielas perspektīvas un visi tam
nepieciešamie priekšnoteikumi, jo pilsēta ieguvusi pieprasīta un
strauji augoša uzņēmējdarbības centra statusu. Nozīmīga loma
uzņēmējdarbības vides sakārtošanā ir pašvaldībai, tā arī
attīstījusi pilsētas investīciju stratēģisko programmu. Par
pilsētas izaugsmi liecina uzņēmēju aktivitāte, proti, pērn Jelgavā
un apkaimē visvairāk palielinājies uzņēmumu skaits (6,65 procenti
pret 1,94 procentiem vidēji valstī). 
Taču pēdējā gada laikā ievērojami augusi ražošanas pašizmaksa,
savukārt darba ražīguma rādītāji palikuši nemainīgi un joprojām ir
vieni no zemākajiem ES. Situācijas nopietnību apliecina arī
ražošanas apjomu kritums. Pašlaik, kad nopietni kritušies iekšzemes
kopprodukta pieauguma tempi, pēc E.Moisejas domām, lielākā
nepieciešamība ir pēc būtiskām strukturālām reformām, jo pašreizējā
Latvijas rūpniecības un eksporta struktūra nav ilgtspējīga un
nespēs nodrošināt un stimulēt preču ražošanu ar augstāku vērtību
pasaules tirgos, vienlaicīgi nodrošinot eksporta intensitātes
kāpumu.