Valdība, iespējams, sestdien, 8.novembrī, varētu lemt par garantiju sniegšanu kādai bankai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Kā ziņots, rīt sasauktā valdības sēde par nākamā gada budžetu notiks aiz slēgtām durvīm.
Finanšu ministrijā apstiprināja, ka rīt valdība lems par 160 miljonu eiro (112 miljonu latu) garantiju AS «Liepājas metalurgs», bet uz jautājumu par iespējamu lēmumu par garantijām kādai bankai komentāru solīja nosūtīt tuvākajā laikā.
Savukārt premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis nedz apstiprināja, nedz noliedza, ka valdība izskatīs šādu jautājumu.
Vaikulis atgādināja, ka pirmdien valdība slēgtajā sēdē akceptējusi grozījumus Budžeta un finanšu vadību likumā, kas ļauj piešķirt valsts galvojumus kredītiestādēm. Līdz ar to valdība nepieciešamības gadījumā var lemt par galvojumu finanšu tirgus dalībnieka aizņēmumiem un galvot banku sindicētos kredītus.
Premjera pārstāvis apstiprināja, ka atsevišķas bankas ir paudušas viedokli par šādu iespēju un izteikušas gatavību saņemt galvojumu.
Iespēju lūgt šādu valsts galvojumu neizslēdz «Parex banka». «Kopumā iespēju saņemt finanšu palīdzību no valsts puses mēs vērtējam ļoti pozitīvi, jo šāds iespējamais atbalsts rada vienlīdzīgu konkurenci starp vietējām un ārvalstu bankām,» iepriekš norādīja «Parex bankas» vecākais viceprezidents Mārtiņš Jaunarājs.
Arī Ministru prezidents Ivars Godmanis norādījis, ka valsts gatavojas sniegt garantijas sindicēto kredītu pārfinansēšanai, jo šādus instrumentus savām bankām piedāvā valstu valdības visā Eiropā. Šādi valsts cer risināt problēmas, kas bankām radušās, faktiski apstājoties starpbanku kreditēšanai.
Finanšu ministrs Atis Slakteris uzsvēris, ka «ļoti daudzas Eiropas Savienības valstis jau ir lēmušas par atbalstu banku sektoram, tādēļ valsts garantiju ieviešana Latvijā ir likumsakarīgs solis, kas ne tikai ievērojami veicinās tirgus dalībnieku uzticību banku sektoram, bet arī novērsīs nevienlīdzīgu konkurenci starp Latvijas un citu valstu banku sektoriem finanšu līdzekļu piesaistē».
Arī «Swedbank» valdes loceklis Latvijā un Finanšu pārvaldes vadītājs Toms Siliņš iepriekš sacīja, ka valsts galvojums Latvijas finanšu tirgus dalībnieku aizņēmumiem sniegs nozīmīgu atbalstu vietējā tirgus dalībniekiem.
Skandināvu kapitāla banku stabilitāti atbalsta un nodrošina Skandināvijas centrālās bankas un valdības, kas jau ir izstrādājušas detalizētus plānus, ņemot vērā šo valstu budžetus un centrālo banku atbalsta politiku finanšu sektoram.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) šodien nevēlējās komentēt galvojuma izsniegšanu kādai konkrētai bankai, kā arī plānoto šāda galvojuma piešķiršanas procedūru un nosacījumus.
Iepriekš FKTK priekšsēdētājas biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Joela apstiprināja, ka situācija oktobrī mainījās un dažas bankas ir izteikušas lūgumu izmantot valsts galvojumu jaunu sindicēto kredītu saņemšanai, kas aizstās nākamgad atmaksājamos.
«FKTK ir pārrunājusi šo jautājumu ar visām bankām. Vēl augustā un septembrī visas bankas bija pārliecinātas, ka spēs nodrošināt šo kredītu atmaksu un refinansēties,» skaidroja Joela.
«Sindicētie kredīti nav doti vienai bankai, un starp tiem ir arī kredīti, ko aizdevušas ārvalstu mātesbankas savām meitasbankām Latvijā. Tātad, protams, ir bankas, kurām būs vieglāk refinansēties, bet būs arī tādas, kurām tas nebūs tik viegli,» skaidro Joela. «Tādēļ valdības lēmums par Latvijas finanšu tirgus atbalsta mehānismu, tai skaitā sniedzot valsts galvojumu tirgus dalībnieku aizņēmumiem, ir vērtējams kā laba ziņa finanšu tirgiem.»
Latvijas banku sistēmai ir piesaistīts apmēram viens miljards latu sindicētos kredītos no dažādu valstu finanšu institūcijām, uzzināja FKTK. Joela norādīja, ka šogad bankām ir jāatdod 69 miljoni latu, bet nākamgad tie būs 862 miljoni latu.
FKTK norāda, ka pavisam sindicētos kredītus ir piesaistījušas astoņas Latvijas komercbankas.
Godmanis intervijā Latvijas Televīzijai vakar sacīja ka Latvijas bankām pašlaik nav problēmu atmaksāt sindicētos kredītus.
Premjers mierināja, ka valsts garantijas sniegs atbildīgi un par «tukšu muldēšanu» nosauca izteikumus, ka garantijas varētu saņemt tās bankas, kuras atbalstīs valdošās partijas.
Kā ziņots, grozījumi likumā «Par budžetu un finanšu vadību» paredz, ka turpmāk Ministru kabinets pēc finanšu ministra ierosinājuma varēs pieņemt lēmumu par nepieciešamību sniegt valsts galvojumu, lai mazinātu vispārējos ekonomikas riskus, izvairīties no sociālekonomiskas krīzes vai mazināt tās ietekmi, kā arī nodrošināt finanšu līdzekļu pieejamību. Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu finanšu ministram būs tiesības izsniegt galvojumu ārpus gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam, nosakot speciālu kārtību.
Grozījumi iesniegti Saeimā un, visticamāk, tiks izskatīti kopā ar valsts budžetu.
www.leta.lv
8.7 °C,
2.8 m/s,
85.1 % 
8.7 °C,
2.8 m/s,
85.1 %