Parīze ir viens no tūristu iecienītākajiem galamērķiem pasaulē, un sevišķi sievietes nereti sapņo kaut reizi nokļūt romantikas galvaspilsētā Parīzē. Kad visi cītīgi gatavojās Ziemassvētkiem, turp devās jelgavniece Ārija. Tā kā šī bija pirmā reize, kad viņa viesojās Parīzē, tad obligāts nosacījums bija ceļojumā apskatīt visus slavenākos Parīzes objektus. Tāpēc šis ceļojums ir tūrisma klasika – Eifeļa tornis, Elizejas lauki, Luvra… Par visu vairāk ceļojuma aprakstā.
Ligita Vaita
Laikā, kad lielākoties visi gatavojas Ziemassvētku mielastam un svinībām, Ārija kopā ar draugu kompāniju posās ceļā un devās uz Parīzi. «Mūsu rīcībā bija četras dienas, no kurām pašas pilsētas baudīšanai bija vien trīs, tādēļ uzreiz pēc ierašanās nodevāmies pilsētas apskatei. Domāju, lieki piebilst, ka mūsu pirmais apskates objekts bija Eifeļa tornis,» stāsta Ārija. Senseniem stāstiem apvītais metāla šedevrs ap sevi pulcē tūkstošiem tūristu no visas pasaules. «Var teikt, ka Eifelis nekad neguļ. Apkārt cītīgi darbojas iebraucēji – pārdod lielākus un mazākus Eifelīšus, te piecus par 3 eiro, te trīs par 5 eiro – tā visa tik daudz, ka nevar pat izsekot līdzi,» smejas jauniete, piebilstot, ka daļa spēku un izdomas veltīts, lai «atkautos» no uzmācīgajiem pārdevējiem. «Dienas gaismā apskatām torni no dažādiem rakursiem, uztaisām neskaitāmas tūristu cienīgas bildes un metamies atpakaļ Parīzes ielās.»
Rīga tā pati Parīze vien ir, tikai divreiz mazāka
Ārija stāsta, ka tikai šī ceļojuma laikā sapratusi, kādēļ Rīgu mēdz dēvēt par mazo Parīzi. «Tik tiešām spēju vilkt paralēles ar Vecrīgas izsmalcinātajām ēkām un vēsturisko auru, tikai Parīzē salīdzinājumā ar Vecrīgu katra ēka ir divtik liela, bet ielas – divtik plašas,» stāsta Ārija.
Elizejas lauki – perfekta vieta naudas tērēšanai
Lai nokļūtu Elizejas laukos, kompānijai jāmēro ceļš gar slaveno Triumfa arku. «Tā ir vēl viena pasakaina celtne, taču diemžēl garās tūristu rindas nomāc domu par celtnes detalizētāku apskati. Priecājamies par skatu no malas, atkal pāris foto, un esam jau Elizejas laukos,» tā Ārija. Savukārt Elizejas laiki pārsteiguši ar savu plašumu un burzmu vienlaicīgi. «Neskaitāmi daudz veikalu un promocijas vietu, perfekta vieta naudas tērēšanai. Ieejam pāris veikaliņos vispārēja priekšstata gūšanai, bet ātri arī izejam ārā – ne jau iepirkties mēs braucām. Baudām plašumu un pūļa sabiedrību, apstājamies pie ielu māksliniekiem un virzāmies uz Sēnas pusi,» stāsta Ārija, piebilstot, ka prieku sagādājuši pavasarīgie laikapstākļi par spīti tam, ka ceļojums noritēja decembrī. Par decembri gan liecību maz, jo pat uz namu jumtiem šur tur vēl zaļo apstādījumi.
«Kašķīgā» kliente
Vakariņu maltītei bez lielas analīzes kompānija izvēlējās vizuāli pievilcīgāko kafejnīcu. «Telpas skaistas, viesmīlība līmenī, jūtamies omulīgi,» vērtē Ārija. Taču viņa atceras arī kādu pavisam kuriozu brīdi: «Paņemu rokās ūdens glāzi un nejauši sāku to pētīt, šķita, ka tā nav pienācīgi nospodrināta. Es noteikti nebūtu cēlusi brēku, jo neesmu no «kašķīgajām klientēm». Taču liels bija mans apmulsums, kad viesmīlis pēkšņi man no aizmugures neuzkrītoši izņēma glāzi no rokām un tūlīt to nomainīja pret citu. Sajutos neērti. Draugiem tas, protams, šķita īpaši smieklīgi, tādēļ visu turpmāko ceļojuma laiku mani «vilka uz zoba» par šo atgadījumu.» Tikai pēc šī atgadījuma Ārija pamanīja, ka Parīzē kafejnīcās šādām lietām nemaz tik pedantisku vērību nepievērš. «Bet arī tas visam piešķir savu šarmu,» viņa spriež.
«Tik ilgi uzturējusies muzejā es nebiju vēl nekad»
Nākamajā dienas svarīgākais mērķis – Luvras (Louvre) apskate. «Tik ilgi uzturējusies muzejā es vēl nekad nebiju. Neskaitāmi mākslas darbi, kas cits par citu brīnumaināki. Grandiozie gleznojumi liek aizdomāties par pašu gleznošanas procesu, prātam neaptverami šķiet krāsu salikumi un mākslas darbu izmēri,» iespaidos dalās Ārija. Arī viņai, atrodoties Luvrā, viennozīmīgi radās interese uzmeklēt gadsimtiem apjūsmoto Monas Lizas attēlu. «To atrast nenākas viegli, taču ceļš uz to interesants – cauri karaliskām greznām telpām, vislaik mākslas un vēstures ieskautiem. Un kaut vai tikai tāpēc, ka tas ir viens no «obligātajiem» apskates objektiem Parīzē, ir prieks būt tuvumā tik lielai mākslas un vēstures vērtībai,» viņa secina.
Divi pilnīgi pretsatati – Parīzes Dievmātes katedrāle un Pompidū centrs
Tajā pašā dienā tiek apskatīta Parīzes Dievmātes katedrāle. «Tā izstaro varenumu. Ieejam iekšā, dzied koris eņģeļu balsīm. Pārņem bijības sajūta. Un atkal nākas aizdomāties par to, kā šāda celtne tapusi – cik cilvēku darba, laika un zināšanu un dzīvju tas prasījis,» stāsta Ārija.
Uzreiz pēc tam – pilnīgs pretstats, Pompidū centrs (Centre Pompidou) – mūsdienīgumu atspoguļojoša ēka, kurai visas komunikācijas izvietotas ēkas ārpusē.
Pa ceļam vēl tiek nobaudīti uz ielas tirgotie ceptie kastaņi un pankūkas ar šokolādes sviestu. Diena tiek pavadīta nesteidzīgi, jo priekšā ir vēl viens mērķis – «iekarot» Eifeļa torni naktī.
Eifeļa tornis jāapskata divreiz – dienā un naktī
Lai pa «Eifeļa kāju» tiktu tornī augšā, jāizstāv milzīga rinda, bet tas, protams, nav šķērslis. «Paceļamies arvien augstāk un augstāk, līdz pašai torņa smailei. Sareibst galva no tāda augstuma, bet sirdī neviltots prieks par apkārt redzamo skaistumu – pie kājām visa Parīze. Mirgo pilsētas gaismiņas un pūš vējš, viss šķiet tik mazs, niecīgs un tāls, bet pats Eifeļa tornis – milzīgs,» iespaidiem dalās Ārija.
Arī lielveikalā kā muzejā
«Ātri pienāk pēdējā diena, bet vēl pirms lidojuma mājup iegriežamies iepirkšanās centrā «Galerie Lafayette». Šī vieta ar savu krāšņumu pārsteidz. Rodas sajūta, ka atkal esam muzejā. Skaistās lietas vilina tās iegādāties vai vismaz tuvāk aplūkot,» tā jauniete, piebilstot, ka šeit iegādāti suvenīri mājiniekiem, bet tad jau laiks atgriezties Latvijas ziemā.
«Trīs dienās noteikti nav iespējams apskatīt visu Parīzi, kur nu vēl to iepazīt, taču vismaz gūts pirmais iespaids. Un man tas ir labs. Vienmēr jau var atgriezties….» rezumē Ārija.
Foto: no Ā.Kļaviņas personīgā arhīva
1.2 °C,
4.1 m/s,
91.7 % 
1.2 °C,
4.1 m/s,
91.7 %