Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā informē, ka vismaz kādā Latvijas reģionā Jāņu naktī lietus ir sagaidāms gandrīz katru gadu, bet vidēji Latvijā iespējamība Jāņu naktī sagaidīt nokrišņus ir 32 procenti.
Izvērtējot datus par nokrišņiem kopš 1966. gada, centrā secināts, ka Jāņu dienā līst nedaudz biežāk nekā Jāņu naktī, jo nokrišņu iespējamība 24. jūnija dienā ir 27–53 procenti, bet valstī vidēji – 40 procenti. Pēdējo piecu gadu laikā nokrišņu iespējamība Jāņu naktī vidēji Latvijā ir nedaudz augstāka nekā visā apskatītajā periodā – 56 procenti, neskatoties pat uz pagājušā gada Jāņu nakti, kad nevienā meteoroloģisko novērojumu stacijā nokrišņi netika novēroti.
Lietainākā Jāņu nakts bija 1997. gadā, kad vidēji nolija 11,7 milimetri nokrišņu – pēdējos piecos gados lietainākie Jāņi aizvadīti 2015. gadā, kad vidēji Latvijā nolija 6,9 milimetri, bet Skrīveru novērojumu stacijā nolija 19,5 milimetri. Pēdējā 51 gada laikā desmit reizes Jāņu nakts Latvijā pavadīta arī bez nokrišņiem, pēdējoreiz – pērn.
Svētku brīvdienu aktivitātes ietekmē arī gaisa temperatūra – maksimālā gaisa temperatūra Līgo svētkos un Jāņos var pārsniegt +30 grādus, kā arī var nebūt augstāka par +11 grādiem. Viskarstākā Jāņu diena pēdējos 56 gados Latvijā bija pagājušogad, kad maksimālā gaisa temperatūra vidēji Latvijā bija +28,3 grādi, bet maksimālās gaisa temperatūras rekords Līgo svētkos un Jāņu dienā ir +31,8 grādi, kas sasniegts 1964. gada 23. jūnijā Daugavpilī.
Foto: no JV arhīva
4.9 °C,
2.8 m/s,
95.2 % 
4.9 °C,
2.8 m/s,
95.2 %