1.4 °C, 6.9 m/s, 93.9 %

Izstādes

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzstādesIepazīstina ar latviešu aktierkino pirmsākumiem
Iepazīstina ar latviešu aktierkino pirmsākumiem
04/08/2018

Līdz 31. augustam Pārlielupes bibliotēkā apskatāma Rakstniecības un mūzikas muzeja ceļojošā izstāde «Ceļā uz Latvijas Holivudu. Pa nacionālā aktierkino aizsākumu pēdām Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā». Ekspozīcija veltīta latviešu aktierkino sākotnei – aptuveni divdesmit gadu ilgam laika posmam pirms Otrā pasaules kara.

Amerikas kino vēsturē izstādē aplūkoto laika posmu dēvē par
Holivudas zelta laikmetu, bet tikmēr Latvijā ar ierobežotiem
tehniskajiem līdzekļiem, tomēr ar lielu entuziasmu mazos filmu
uzņēmumos tapa vien pirmās filmas. Pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma kino
saimniecību savā pārziņā pakāpeniski pārņēma valsts, izmantojot to
kā vienu no sabiedriskās domas veidošanas līdzekļiem. Bet pēckara
laikā, padomju okupācijas gados, kino attīstību iezīmēja
rūpnieciskas ražošanas laiks – šajā laikā tapušas daudzas filmas,
kuras tagad dēvējam par klasiku, sacīts izstādes aprakstā.

Ekspozīcija caur fotogrāfijām un citiem vērtīgiem priekšmetiem,
piemēram, vēstulēm, rokrakstiem, dokumentiem, arī skaņu ierakstiem,
sniedz iespēju ielūkoties vairāk nekā desmit filmās, kas iezīmē
aktierkino attīstību no pirmajām mēmajām filmām, piemēram, «Es karā
aiziedams» (1920), «Laiku viesulī», «Fricītis jūrmalā» (1921),
«Psihe», «Vilkiem mests laupījums» (1922), «Lāčplēsis» (1930), līdz
skaņu filmām – «Tautas dēls» (1934), «Dzimtene sauc» (1935),
«Zvejnieka dēls» (1939), «Aizsprosts» (1940) – un pirmajai latviešu
padomju aktierfilmai «Kaugurieši» (1941). Filmas strukturētas trīs
daļās, apkopojot nacionālpatriotiskas, komiska rakstura filmas un
melodrāmas. Izstāde arī atklāj, ka Latvijas aktierkino sākotne
cieši saistīta ar teātri – profesionālie aktieri guva jaunu
pieredzi kino, turklāt teātris bija vieta, no kurienes filmēšanas
vajadzībām iegūt rekvizītus – ūsas un parūkas.

Ekspozīciju veidojusi Rakstniecības un mūzikas muzeja Krājuma
izpētes nodaļas vadītāja Līvija Dūmiņa un mākslinieks Gundars
Gulbis. Konsultante – kino zinātniece Inga Pērkone. Izstāde tapusi
ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.

Foto: Pārlielupes bibliotēka