«Mācību procesam nav jābūt garlaicīgam. Mācīties darot – man patīk šī pieeja. Kad dari, tu redzi, kas tev patīk un padodas un kas tev nav piemērots,» vērtē brīvprātīgā no Ukrainas Tatjana, kas darbojas kā Jelgavas bērnu un jauniešu centra «Junda» radošo pulciņu skolotāju asistente, kā arī pēc savas iniciatīvas «Jundā» vada angļu valodas klubiņu. Jaunieši, kuri interesējas par brīvprātīgā darba iespējām Eiropā, projekta «Open Eyes» dalībnieci Tatjanu varēs sastapt Jelgavas Jauniešu centra, «Jundas» un neformālās izglītības programmas «Pilnveidojies» dalībnieku organizētajā pasākumā ««Erasmus» pēcpusdiena», kas Jauniešu centrā Skolotāju ielā 8 notiks 27. februārī pulksten 16.20.
Pasākuma mērķis ir atklāt jauniešiem jaunas pieredzes un draugu gūšanas iespējas citās valstīs. «Pagaidām šī tematiskā pēcpusdiena plānota kā vienreizējs pasākums, bet, ja jaunieši izrādīs interesi, līdzīgus pasākumus organizēsim arī turpmāk,» norāda Sabiedrības integrācijas pārvaldes jaunatnes lietu speciāliste Jeļena Grīsle.
Informatīvajā pasākumā, kurā jaunieši varēs uzzināt vairāk par «Erasmus+» programmas un Eiropas brīvprātīgā darba iespējām, piedalīsies arī Zemgales NVO centra vadītājs Uldis Dūmiņš, kā arī jaunieši, kuri piedalījušies apmaiņas programmās. Interesenti dalībai pasākumā aicināti reģistrēties, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv piedāvā videosižetā iepazīt šobrīd Jelgavā esošo brīvprātīgo no Ukrainas, Austrijas un Vācijas pieredzi un motivāciju pieteikties Eiropas brīvprātīgā darba programmām.
«Aptuveni desmit gadu laikā uz dažādām Eiropas valstīm esam nosūtījuši vairāk nekā 60 brīvprātīgos. Populārākie jauniešu izvēlētie galamērķi ir Itālija, Austrija, Vācija, Francija, Spānija. Jelgavnieki devušies arī, piemēram, uz Kamčatku,» stāsta U.Dūmiņš. Viņš norāda, ka Eiropas brīvprātīgā darba programmas ir pieejamas jauniešiem 18–30 gadu vecumā un to ilgums var būt no divām nedēļām līdz pat gadam. «Brīvprātīgā darba veicējiem tiek apmaksāti ceļa izdevumi, dzīvesvieta, veselības apdrošināšana, ar darbu saistīti izdevumi, kā arī nodrošināta kabatasnauda. Tā katrā valstī ir atšķirīga, bet Latvijā, piemēram, jaunieši mēnesī saņem kabatasnaudu 120 eiro apmērā,» skaidro U.Dūmiņš.
Viens no būtiskākajiem Eiropas brīvprātīgā darba programmu mērķiem ir integrēt cilvēkus ar īpašām vajadzībām – ne vien jauniešus ar kustību traucējumiem, bet arī ar ierobežotām iespējām kā, piemēram, zemi ienākumi.
Vairāk par programmas «Eiropas Solidaritātes korpuss» brīvprātīgā darba iespējām Eiropā var uzzināt mājaslapā www.zemgalei.lv un www.jaunatne.gov.lv.
Video: Māris Martinsons