7.8 °C, 3.2 m/s, 89.1 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaIenākuma nodokļa ieņēmumu kritums īpaši aktīvi liek domāt par uzņēmējdarbības veicināšanu
Ienākuma nodokļa ieņēmumu kritums īpaši aktīvi liek domāt par uzņēmējdarbības veicināšanu
26/11/2008

«Līdz septembrim ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pilsētas budžetā par 18 procentiem pārsniedza sākotnējās prognozes. Bet oktobrī situācija krasi mainījās un ieņēmumu līmenis nokritās līdz mīnus 1,2 procentiem zem plānotā līmeņa. Tas liecina par nepieciešamību veicināt uzņēmējdarbības atbalsta instrumentus. Mūsu visu šodienas uzdevums ir palīdzēt uzņēmējiem jaunu tirgu meklējumos un atbalsta politikas pilnveidē,» atklājot plānošanas reģionu un ministriju Sadarbības komisijas apvienoto sanāksmi, uzsvēra Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Anna Afanasjeva 

«Līdz septembrim ieņēmumi no
iedzīvotāju ienākuma nodokļa pilsētas budžetā par 18 procentiem
pārsniedza sākotnējās prognozes. Bet oktobrī situācija krasi
mainījās un ieņēmumu līmenis nokritās līdz mīnus 1,2 procentiem zem
plānotā līmeņa. Tas liecina par nepieciešamību veicināt
uzņēmējdarbības atbalsta instrumentus. Mūsu visu šodienas uzdevums
ir palīdzēt uzņēmējiem jaunu tirgu meklējumos un atbalsta politikas
pilnveidē,» atklājot plānošanas reģionu un ministriju Sadarbības
komisijas apvienoto sanāksmi, uzsvēra Jelgavas domes priekšsēdētājs
Andris Rāviņš.

 

Jelgavā notikušās sanāksmes nolūks bija
vērst uzmanību uz uzņēmējdarbības problēmu risinājumiem.
Gatavojoties tai, jau iepriekš notika vairākas diskusijas starp
vietējiem uzņēmējiem, pašvaldību un valsts institūciju pārstāvjiem.
Tām sekoja reģionālā konference par esošo situāciju uzņēmējdarbībā
un nākotnes redzējumu. Tajā vairāk nekā 20 identificētās problēmas
un risinājumu piedāvājumus iesniedza ministriju Sadarbības
komisijā, kuras nolūks ir nodrošināt valsts pārvaldes un reģionu
partnerību. Līdzīgi pasākumi notika pārējos reģionos. Kopumā tika
uzrādīts vairāk nekā 70 problēmu un iespējamo risinājumu nodokļu,
kredītu, izglītības, infrastruktūras un citās jomās.

Tika ierosināts turpināt atbalsta
programmas komercdarbības uzsākšanai un attīstībai, līdz 90
procentiem palielināt valsts atbalstu biznesa inkubatoru darbības
nodrošināšanai, neaplikt ar nodokļiem ieguldījumus uzņēmuma
paplašināšanā, modernizācijā, izglītībā un zinātnē, noteikt, ka
jaunajiem un mazajiem uzņēmējiem PVN taksācijas periods ir viens
kalendārais gads. Tāpat VID darbā nepieciešams vienkāršot
grāmatvedības uzskaiti mazajiem uzņēmumiem, izvērtēt atskaišu
apjomu, līdz noteiktam apgrozījumam piemērot atvieglotu atskaišu
formu. Savukārt izglītības politikā ieteikts ieviest vienotu
komerciālās izglītības sistēmu, bet profesionālās izglītības
materiāli tehniskās bāzes uzlabošanu svarīgi koordinēt ar
atbilstošās nozares pārstāvjiem.

Ekonomikas, Finanšu un citu ministriju
speciālisti vērsa uzmanību, ka virkne priekšlikumu jau ņemta vērā.
Piemēram, uzņēmējiem daudz labvēlīgāki nosacījumi iekļauti
grozījumos likumā par uzņēmuma ienākuma nodokli, ar to neapliks
ražošanas attīstībā reinvestēto peļņu. No 14 līdz 10 dienām
samazinot apmaksājamo slimības dienu skaitu, sperts pirmais solis
šinī virzienā. Paredzēts samazināt iesniedzamo dokumentu skaitu ES
finansējuma saņemšanai, bet, apturot atsevišķas aktivitātes,
piemēram, biznesa eņģeļu tīklu, to līdzekļus novirzīšot
lietderīgākiem mērķiem – uzņēmumu iekārtu iegādei un
infrastruktūras izbūvei.

Savukārt reģionu pārstāvji vērsa
uzmanību uz problēmām, kas joprojām ir aktuālas. Pašreizējā
situācijā ir uzņēmumi, kas pirmskrīzes situācijā nonāk PVN atmaksas
termiņu dēļ. Uzņēmējiem svarīgi, lai līdzekļus novirzītu
praktiskiem pētījumiem, kas veicinātu tehnoloģiju un produktu
attīstību, nevis iegultu plauktos. «Nav normāli, ka pilsētā
uzņēmumam nav problēmu ar interneta sakariem, savukārt no mājām
nepilnu piecu kilometru attālumā no Jelgavas viņš savam biznesam
nevar sekot līdzi,» Zemgales plānošanas reģiona direktors Raitis
Vītoliņš kvalitatīvu sakaru nodrošinājumu raksturoja kā
infrastruktūras jomā otro lielāko problēmu aiz ceļiem.

A.Rāviņš akcentēja projektu finansējuma
problēmu. Proti, uzņēmumi, kuru projekti saņēmuši ES atbalstu, to
realizēšanai bankās nevar saņemt finansējumu. Jelgavas uzņēmēju
vidū šī problēma pagaidām nav tik aktuāla, bet vienam no
lielākajiem reģiona nodokļu maksātājiem šī iemesla dēļ radušās
nopietnas grūtības, banka atteikusi agrāk piešķirto garantiju.
Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta direktors
Edmunds Valantis atgādināja par garantiju programmu, kas darbojas
līdz šā gada beigām, atbalsta programmu, ko īstenos Hipotēku banka,
par sarunām ar Eiropas Investīciju fondu, taču nevarēja atbildēt,
cik operatīvi uzņēmums problēmu varētu atrisināt. Tāpat nevarēja
atbildēt par rezerves risinājuma esamību.

Reģionu pārstāvji kā nepieņemamu vērtēja
finanšu apgriešanu ES projektu līdzfinansējumam. Viņi arī uzsvēra,
ka nav pieļaujams, ka pēc sanāksmē izskanējušajiem jautājumiem un
diskusijām nekas nemainītos, jo situācija ir nopietna un jādomā, kā
novērst atjaunotās brīvvalsts laikā saražotās
nekārtības.

Latvijas Pašvaldību savienības
priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis reģionu un ministriju Sadarbības
komisijas sanāksmi, vērtēja atzinīgi, jo pašvaldību pārstāvji daudz
labāk pārzina reālo dzīvi, kamēr citos līmeņos jūtama ilūziju
pieskaņa: «Ir būtiski, ka ministrijas uzklausa jautājumus, un
cerība, ka pārbraukuši mājās, sāks risināt vai izvēlēsies
racionālāku ceļu.»