«Līdz septembrim ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pilsētas budžetā par 18 procentiem pārsniedza sākotnējās prognozes. Bet oktobrī situācija krasi mainījās un ieņēmumu līmenis nokritās līdz mīnus 1,2 procentiem zem plānotā līmeņa. Tas liecina par nepieciešamību veicināt uzņēmējdarbības atbalsta instrumentus. Mūsu visu šodienas uzdevums ir palīdzēt uzņēmējiem jaunu tirgu meklējumos un atbalsta politikas pilnveidē,» atklājot plānošanas reģionu un ministriju Sadarbības komisijas apvienoto sanāksmi, uzsvēra Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Anna Afanasjeva
Jelgavā notikušās sanāksmes nolūks bija vērst uzmanību uz uzņēmējdarbības problēmu risinājumiem. Gatavojoties tai, jau iepriekš notika vairākas diskusijas starp vietējiem uzņēmējiem, pašvaldību un valsts institūciju pārstāvjiem. Tām sekoja reģionālā konference par esošo situāciju uzņēmējdarbībā un nākotnes redzējumu. Tajā vairāk nekā 20 identificētās problēmas un risinājumu piedāvājumus iesniedza ministriju Sadarbības komisijā, kuras nolūks ir nodrošināt valsts pārvaldes un reģionu partnerību. Līdzīgi pasākumi notika pārējos reģionos. Kopumā tika uzrādīts vairāk nekā 70 problēmu un iespējamo risinājumu nodokļu, kredītu, izglītības, infrastruktūras un citās jomās.
Tika ierosināts turpināt atbalsta programmas komercdarbības uzsākšanai un attīstībai, līdz 90 procentiem palielināt valsts atbalstu biznesa inkubatoru darbības nodrošināšanai, neaplikt ar nodokļiem ieguldījumus uzņēmuma paplašināšanā, modernizācijā, izglītībā un zinātnē, noteikt, ka jaunajiem un mazajiem uzņēmējiem PVN taksācijas periods ir viens kalendārais gads. Tāpat VID darbā nepieciešams vienkāršot grāmatvedības uzskaiti mazajiem uzņēmumiem, izvērtēt atskaišu apjomu, līdz noteiktam apgrozījumam piemērot atvieglotu atskaišu formu. Savukārt izglītības politikā ieteikts ieviest vienotu komerciālās izglītības sistēmu, bet profesionālās izglītības materiāli tehniskās bāzes uzlabošanu svarīgi koordinēt ar atbilstošās nozares pārstāvjiem.
Ekonomikas, Finanšu un citu ministriju speciālisti vērsa uzmanību, ka virkne priekšlikumu jau ņemta vērā. Piemēram, uzņēmējiem daudz labvēlīgāki nosacījumi iekļauti grozījumos likumā par uzņēmuma ienākuma nodokli, ar to neapliks ražošanas attīstībā reinvestēto peļņu. No 14 līdz 10 dienām samazinot apmaksājamo slimības dienu skaitu, sperts pirmais solis šinī virzienā. Paredzēts samazināt iesniedzamo dokumentu skaitu ES finansējuma saņemšanai, bet, apturot atsevišķas aktivitātes, piemēram, biznesa eņģeļu tīklu, to līdzekļus novirzīšot lietderīgākiem mērķiem – uzņēmumu iekārtu iegādei un infrastruktūras izbūvei.
Savukārt reģionu pārstāvji vērsa uzmanību uz problēmām, kas joprojām ir aktuālas. Pašreizējā situācijā ir uzņēmumi, kas pirmskrīzes situācijā nonāk PVN atmaksas termiņu dēļ. Uzņēmējiem svarīgi, lai līdzekļus novirzītu praktiskiem pētījumiem, kas veicinātu tehnoloģiju un produktu attīstību, nevis iegultu plauktos. «Nav normāli, ka pilsētā uzņēmumam nav problēmu ar interneta sakariem, savukārt no mājām nepilnu piecu kilometru attālumā no Jelgavas viņš savam biznesam nevar sekot līdzi,» Zemgales plānošanas reģiona direktors Raitis Vītoliņš kvalitatīvu sakaru nodrošinājumu raksturoja kā infrastruktūras jomā otro lielāko problēmu aiz ceļiem.
A.Rāviņš akcentēja projektu finansējuma problēmu. Proti, uzņēmumi, kuru projekti saņēmuši ES atbalstu, to realizēšanai bankās nevar saņemt finansējumu. Jelgavas uzņēmēju vidū šī problēma pagaidām nav tik aktuāla, bet vienam no lielākajiem reģiona nodokļu maksātājiem šī iemesla dēļ radušās nopietnas grūtības, banka atteikusi agrāk piešķirto garantiju. Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valantis atgādināja par garantiju programmu, kas darbojas līdz šā gada beigām, atbalsta programmu, ko īstenos Hipotēku banka, par sarunām ar Eiropas Investīciju fondu, taču nevarēja atbildēt, cik operatīvi uzņēmums problēmu varētu atrisināt. Tāpat nevarēja atbildēt par rezerves risinājuma esamību.
Reģionu pārstāvji kā nepieņemamu vērtēja finanšu apgriešanu ES projektu līdzfinansējumam. Viņi arī uzsvēra, ka nav pieļaujams, ka pēc sanāksmē izskanējušajiem jautājumiem un diskusijām nekas nemainītos, jo situācija ir nopietna un jādomā, kā novērst atjaunotās brīvvalsts laikā saražotās nekārtības.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis reģionu un ministriju Sadarbības komisijas sanāksmi, vērtēja atzinīgi, jo pašvaldību pārstāvji daudz labāk pārzina reālo dzīvi, kamēr citos līmeņos jūtama ilūziju pieskaņa: «Ir būtiski, ka ministrijas uzklausa jautājumus, un cerība, ka pārbraukuši mājās, sāks risināt vai izvēlēsies racionālāku ceļu.»
4.6 °C,
3 m/s,
96.3 % 
4.6 °C,
3 m/s,
96.3 %