Lai arī valdība vakar nolēma samazināt visu iekšlietu sistēmā strādājošo algu rāmja robežu par 20%, iekšlietu ministre Linda Mūrniece uzsver, ka šāds lēmums nebūt nenozīmē mehānisku algu griešanu un lēmums par algu samazinājumu darbiniekiem būs jāpieņem katra dienesta priekšniekam, un valdības noteiktais 20% samazinājums lielākoties skars tikai tās amatpersonas, kuras līdz šim saņēmušas augstākos ienākumus.
Kā aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrijas (IeM) Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja Sintija Virse, izskanējusī informācija, ka valdības pieņemtais lēmums nozīmē par 20% samazināt visu iekšlietu sistēmā strādājošo atalgojumu, nav īsti precīzs, jo Ministru kabinets vakar pieņēmis lēmumu samazināt iekšlietu sistēmā strādājošajiem algu tabulā maksimālās un minimālās algas robežas, pazeminot tās par vienu piekto daļu.
Kā skaidro Mūrniece, «tas nenozīmē, ka obligāti visiem jāsamazina alga par 20%, bet katrs dienesta vadītājs izlemj, kā un cik mazināt, jo galvenais šobrīd ir iekļauties mums dotā budžeta ietvaros, nevis mehāniski griezt». Tā kā iekšlietu sistēmā maksimāli iespējamais algas apjoms no šodienas tiek samazināts par 20%, šāds samazinājums skars tos, kuri līdz šim saņēmuši augstākās algas, uzsvēra ministre, piebilstot, ka, algas, protams, var tikt samazinātas arī mazāk atalgotajiem darbiniekiem, taču tas varētu tikt darīts tikai atsevišķos gadījumos nevis visā sistēmā kopumā.
«Maksimāli mēs šobrīd cenšamies pasargāt ugunsdzēsējus, jo viņiem ir vismazākā alga visā sistēmā. Tāpat esmu aicinājusi arī citu dienestu priekšniekus rūpīgi izskatīt visas iespējas un meklēt alternatīvus samazinājumus, lai nebūtu jāņem nost nauda tiem, kam tās jau tā ir maz,» pastāstīja ministre.
Kā norādīja Virse, jau tagad dienestu vadītāji izskatot iespējas piešķirt papildus bezalgas atvaļinājuma dienas, citur plānots tikai 5% samazinājums, bet vēl citur atalgojumam paredzētie budžeta līdzekļi tiks samazināti uz strukturālo reformu rēķina, samazinot darbinieku skaitu.
Iekšlietu sistēmas priekšrocība ir tāda, ka pirmajā budžeta lasījumā dienestos algas vispār netika skartas, jo prasīto izdevumu samazinājumus tika panākts ar citiem resursiem, proti, samazinot administratīvās izmaksas, ēku apsaimniekošanas izdevumus, centrālā aparāta reorganizāciju un aģentūru apvienošanu. Skatot budžetu otrajā lasījumā, ministrija panāca, ka valdība par desmit miljoniem samazina prasīto ietaupījuma apmēru, līdz ar to algu samazinājums nav tik būtisks, kā iepriekš bija plānots, skaidroja Virse.
www.leta.lv