«Sabiedrībā ir izplatīts viedoklis, ka publiskie līdzekļi vairāk jāiegulda cilvēkos. Jelgavā to darām ne tikai ar sociālā atbalsta sistēmas un izglītības starpniecību, bet arī ar ieguldījumiem infrastruktūrā, jo arī ceļi, skolas, estrāde un slidotava Pasta salā ir nozīmīgs ieguldījums mūsu ikdienas dzīves kvalitātes paaugstināšanā. Tas paplašina jelgavnieku iespējas izmantot pilsētas infrastruktūru un sasniegt savus personīgos mērķus,» uzsver Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, piebilstot, ka katra iedzīvotāja iniciatīva, saimnieciskas vai sociālas ievirzes, ir īpaši vērtīga, jo tā vairo spēju sadarboties.
Sarunā ar domes priekšsēdētāju plašāk par iecerēto izglītības reformu, jaunā bērnudārza celtniecību un pārmaiņām, kas skars Neretas un Prohorova ielu, Meiju ceļu un Satiksmes ielu, kā arī RAF mikrorajonus pēc attīstības projektu realizācijas.
Šogad ir uzsākta vairāku pilsētas attīstībai nozīmīgu projektu realizācija. Kurus no tiem vēlētos īpaši izcelt?
Nozīmīgākais projekts šobrīd ir Loka maģistrāles rekonstrukcija 4,8 km garumā. Tas paredz četru rotācijas apļu, gaisa pārvada pār dzelzceļu, nepieciešamo inženierkomunikāciju un apkārtējās infrastruktūras attīstību ar automašīnu stāvvietām un velonovietnēm mikrorajona iedzīvotājiem, gājēju un veloceliņu izbūvi. Kā papildu ieguvums no šī projekta būs sešas noasfaltētas ielas, kas rekonstrukcijas laikā tiks izmantotas kā apbraucamie ceļi – Pērnavas, Pumpura, P.Lejiņa iela, kā arī Strautu, Bērzu un Rubeņu ceļš. Nozīmīgs ieguvums pilsētai būs arī Pasta salas slidotavas un estrādes jumtu izbūve, kas būtiski paplašinās šīs atpūtas zonas izmantošanas iespējas. Slidotava jau šobrīd ir pieejama visiem interesentiem, daļēji to izmanto arī Jelgavas Ledus sporta skola, bet estrādē pirmie pasākumi plānoti vasaras sezonā. Īpašs gandarījums ir par to, ka slidotavas un estrādes jumti veidoti no unikālām liektā koka konstrukcijām, kas izgatavotas tepat, Jelgavā. Tāpat vēlos uzsvērt ieguldījumus izglītības jomā. Jelgavas Valsts ģimnāzija ar nākamo mācību gadu atgriezīsies mājās pēc ēkas pārbūves, bet Tehnoloģiju vidusskolā tiks uzsākti rekonstrukcijas darbi, kur vēlamies izveidot modernu informācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu mācību centru. Jau šobrīd ir uzsākta Tehnoloģiju vidusskolas stadiona rekonstrukcija, vienlaikus strādājam arī pie Satiksmes ielas un Meiju ceļa rekonstrukcijas projektiem, lai sakārtotu ne tikai pašu skolu, bet arī apkārtējo vidi, kas tuvākajā nākotnē kļūs daudz pievilcīgāka. Iespējams, ka arī Tehnoloģiju vidusskolai rekonstrukcijas laikā nāksies pārcelties uz citām telpām.
Šobrīd turpinās darbs pie Jelgavas pilsētas izglītības stratēģijas izveides. Kādu rezultātu mēs sagaidām no šī dokumenta?
Izglītība ir pilsētas prioritāte – ne velti izglītībai tiek atvēlēti 50 procenti no pilsētas budžeta, šogad tie ir aptuveni 45 miljoni eiro. Vēlamies, lai šie līdzekļi tiktu izlietoti efektīvi, sasniedzot iespējami labāko rezultātu, tādēļ no izglītības stratēģijas sagaidām precīzu situācijas novērtējumu, lai saprastu, kur šobrīd esam un kā izskatāmies uz citu fona. Jelgavā iedzīvotāju skaits desmit gadu laikā ir samazinājies par aptuveni 10 procentiem, un tas nozīmē, ka ir jāpārskata arī izglītības iestāžu tīkls, kurā tiks veiktas izmaiņas. Mūsu izglītības programmu piedāvājums ir plašs, tomēr mācību rezultāti dabaszinībās un matemātikā ir nepietiekami. Katrai skolai ir jāizvēlas sava specializācijas joma, kurā jāsasniedz augsti mācību rezultāti. Tas neattiecas uz atsevišķiem izcilniekiem, kuri ir bijuši vienmēr, bet gan uz vidējo un zemāko līmeni. Šajā ziņā vēlos uzteikt Tehnoloģiju vidusskolas vadības komandu, kura kopā ar pedagogiem mērķtiecīgi attīsta skolēnu prasmes inženierzinātnēs. To novērtējuši arī jelgavnieki, jo tieši Tehnoloģiju vidusskola šobrīd ir visstraujāk augošā pilsētas izglītības iestāde.
Izglītības jomā iedzīvotāji, īpaši jaunās ģimenes, pauž satraukumu par nepietiekamo vietu skaitu bērnudārzos?
Pēdējo gadu laikā pilsētā ir atvērti trīs jauni pašvaldības bērnudārzi – «Ķipari», «Kāpēcīši» un «Zīļuks» –, nodrošinot 650 vietas. Šobrīd rindā uz vietu pašvaldības bērnudārzā ir aptuveni 300 bērnu, tādēļ esam uzsākuši darbu pie jauna bērnudārza projekta, kurā būs vietas vismaz 280 bērniem. Jaunā pirmsskolas izglītības iestāde atradīsies Nameja ielā – starp 3. un 4. līniju. Līdz ar jaunās iestādes izveidi vietu nodrošinājumam jābūt pietiekamam, tomēr, ja tā nenotiks, esam paredzējuši iespēju, ka Nameja ielas bērnudārzu, kurš pamatā tiks būvēts no koka konstrukcijām, varēs arī paplašināt.
Pēc pašvaldības pasūtījuma ir izstrādāts skiču projekts iekškvartālu teritorijai starp Loka maģistrāli un Pērnavas ielu. Ko paredz šis projekts, un kā to plānots īstenot?
Apzināmies, ka dzīves vidi un pilsētas ārtelpu veido ne tikai ielas, parki un skvēri, bet arī daudzdzīvokļu ēku iekšpagalmi. Jau trīs gadus pilsētas iedzīvotājiem ir iespēja piesaistīt pašvaldības līdzfinansējumu savu daudzdzīvokļu ēku pagalmu labiekārtošanai. Šogad bija spēkā nosacījums, ka līdzfinansējums var sasniegt pat 80 procentus no kopējām projekta izmaksām. Lai mudinātu iedzīvotājus izmantot šo iespēju, esam izstrādājuši skiču projektu kvartālam starp Loka maģistrāli un Pērnavas ielu, aptverot lielāko daļu RAF mikrorajona daudzdzīvokļu ēku. Projekts paredz iekšpagalmos saglabāt plašas zaļās teritorijas, papildu autostāvvietu, kā arī bērnu rotaļu laukumu un sporta laukumu izbūvi. Lai realizētu šo ieceri, būs nepieciešama iedzīvotāju līdzdalība. Šī projekta īstenošanu aizsāksim ar teritoriju iepretim topošajam jauniešu centram Loka maģistrālē 25.
Kā pašvaldību ietekmē tas, ka joprojām nav izveidota jaunā valdība un apstiprināts valsts budžets?
Pieņemtās nodokļu reformas dēļ ik gadu palielinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, kas netiek aplikta ar nodokli, bet pašvaldību nozīmīgāko ieņēmumu daļu veido tieši ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, tādēļ kopējie pašvaldības prognozētie ieņēmumi samazinās. Iepriekš no valdības saņēmām solījumu, ka šie ieņēmumu samazinājumi pašvaldībām tiks kompensēti. Šobrīd vairs tādas pārliecības nav. Vidēji par 30 procentiem pieaugušas arī būvniecības izmaksas, kas sadārdzina plānotos projektus. Lai sabalansētu pašvaldības budžetu, esam uzdevuši iestādēm samazināt izdevumus par 5 procentiem, kā arī atteikties no pamatlīdzekļu iegādes. Nav arī skaidrības par to, kā Saeimā ievēlētie jaunie politiskie spēki raugās uz pašvaldībām. Izskan viedokļi par valdības nozīmētu prefektu iecelšanu pašvaldību pārraudzībai, kas ir klajā pretrunā ar demokrātiski ievēlētu pašvaldību darbības principiem, tādēļ kopā ar Lielo pilsētu asociācijas kolēģiem tiksimies ar jauno politisko spēku Saeimas frakcijām, lai pārrunātu jautājumu par to, kā viņi redz pašvaldību lomu valsts attīstībā.
Decembrī ir uzsākti darbi Neretas un Prohorova ielā, kur tiks sakārtota infrastruktūra un pielāgota vide jaunu ražotņu attīstībai. Vācu investors šeit paredz investēt 7 miljonus eiro vegāniem paredzētas pārtikas ražotnes izveidē. Kādas pārmaiņas šī projekta realizācija ieviesīs mikrorajonā?
Jāapzinās, ka ne jau veikali un tirdzniecības centri ļaus mums nopelnīt naudu, kuru pēc tam pārdalīt sociālajām un citām vajadzībām. Lielāko pievienoto vērtību pilsētas ekonomikai rada ražošana – īpaši tās ražotnes, kas spēj saražot pasaulē pieprasītu produkciju un pārdot to par labu cenu ārpus valsts robežām. Ne velti lielāko algu maksātāju vidū pilsētā ir tieši ražojošie un uz eksporta tirgu vērstie uzņēmumi. Katrs šāds uzņēmums dod iespēju nopelnīt mūsu iedzīvotājiem. Ar šo projektu Neretas un Prohorova ielu mikrorajona teritorija iegūs jaunu izaugsmes potenciālu, jo arī šeit tiks sakārtotas gan apkārtējās ielas, gan cita publiskā infrastruktūra. Šobrīd arī citi ar pārtikas nozari saistīti uzņēmumi ir izrādījuši interesi par savu ražotņu attīstību šajā teritorijā.
Valsts līmenī tika diskutēts par atbalsta modeļiem pašvaldības īres namu būvniecībai. No sākotnējā piedāvājuma līdzfinansēt līdz 30 procentiem no projekta izmaksām valdība ir atteikusies. Vai šī iecere vēl eksistē?
Šobrīd valstī nav mājokļu politikas, lai gan mājoklis ir viena no svarīgākajām iedzīvotāju pamatvajadzībām. Dzīvojamais fonds noveco, un kvalitatīvu mājokļu par lielākajai daļai iedzīvotāju pieejamu cenu tirgū faktiski nav. Pirmsvēlēšanu periodā Ekonomikas ministrija solīja meklēt risinājumus, kā radīt modeli, lai pašvaldības varētu uzsākt jaunu daudzdzīvokļu īres namu celtniecību, kuros īres maksa nepārsniegtu 3 līdz 3,50 eiro par kvadrātmetru. Viens no piedāvājumiem bija neaplikt celtniecības izmaksas ar pievienotās vērtības nodokli, tomēr arī šī iecere netika atbalstīta. Centīsimies pārliecināt jauno valdību, ka atbalsts pašvaldības īres namu būvniecībai ir būtisks, lai cilvēki izvēlētos palikt Latvijā.
Kādas būs nākamā gada budžeta prioritātes?
Vēlamies turpināt jau šogad aizsāktos darbus, kā arī uzsākt vairākus jaunus projektus, piemēram, pašvaldības īres nama rekonstrukciju Stacijas ielā 13, tilta rekonstrukciju pār Platones upi Miera ielā, ūdens sporta un aktīvās atpūtas centra izveidi Pils salā. Turpināsies arī Vecpilsētas kvartāla attīstība, kur tiks renovēta ēka Vecpilsētas ielā 2, tur izveidosim Amatu sētu. Savukārt sociālajā jomā jau šī gada nogalē esam pārskatījuši nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, paplašinot to iedzīvotāju loku, kuri var uz tiem pretendēt. Esam palielinājuši arī ienākuma slieksni ģimenēm un senioriem, no kura var saņemt pašvaldības atbalstu.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
24.6 °C,
2.2 m/s,
78.9 % 
24.6 °C,
2.2 m/s,
78.9 %