Tiek plānots, ka elektronisko identifikācijas karšu (eID) izdošana Latvijas iedzīvotājiem tiks sākta 2011. gada pirmajā pusē – ne vēlāk kā maijā, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personu apliecinošu dokumentu departamenta direktors Inguss Treiguts.
«Jāņem vērā, ka eID ir kartes formāta dokuments, kurā nav vietas vīzu ielīmēšanai un zīmogu iespiešanai par robežas šķērsošanu, tāpēc eID kā ceļošanas dokuments būs izmantojams ceļošanai uz Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, kā arī perspektīvā uz valstīm, ar kurām noslēgts bezvīzu režīms. Tāpēc pase ir un paliks primārais ceļošanas dokuments, it īpaši attiecībā uz trešajām valstīm,» skaidro Treiguts.
Pārvietojoties iekšzemē un ES teritorijā, eID var pilnībā aizstāt pasi, un «tieši tāpēc persona turpmāk varēs izvēlēties, kādu personu apliecinošu dokumentu saņemt – pasi, eID vai abus dokumentus».
Kā norāda Treiguts, iedzīvotājiem valsts nodeva par eID izsniegšanu tiek plānota vidēji 10-12 latu apmērā, kas ir zemāka nekā pašlaik noteiktā valsts nodeva par pases izsniegšanu. Tāpat kā līdz šim, mazāka valsts nodeva par dokumenta izsniegšanu ir paredzēta bērniem, pensionāriem un invalīdiem, kuriem nodevas apmērs varētu tikt noteikts 3-4 latu robežās.
«Šobrīd eID netiek plānots noteikt citus izsniegšanas termiņus nekā pasēm, jo abu dokumentu personalizācijai tiks izmantota identiska tehnoloģija, un tas tiks veikts centralizēti. Arī eID varēs saņemt parastā un paātrinātā kārtībā, šajā gadījumā maksājot augstāku valsts nodevu,» uzsver Treiguts.
Visas ar eID izdošanu saistītās izmaksas plānots finansēt ar papildu ieņēmumiem valsts budžetā no valsts nodevām par eID izsniegšanu, kā arī, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.
Projekts «Pasu sistēmas un Vienotās migrācijas informācijas sistēmas (VMIS) attīstība elektronisko identifikācijas karšu un elektronisko uzturēšanās atļauju karšu izsniegšanai» ir iekļauts ministriju, to pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju prioritāro projektu sarakstā elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstības jomā ES fondu 2007. gada līdz 2013. gada plānošanas periodam.
Pēc Treiguta teiktā, lai ieviestu eID, līdz 2010. gada 1. oktobrim Ministru kabinetā jāiesniedz ar «Elektronisko identifikācijas karšu koncepcijas» īstenošanu saistīto normatīvo aktu projektus un jāsagatavo nepieciešamie dokumenti, lai saņemtu ERAF līdzfinansējumu, kā arī jāveic atbilstošās iepirkuma procedūras.
«Pašreiz notiek darbs pie visām iepriekš minētajām aktivitātēm, tostarp uzsākta iepirkuma procedūra par eID sagatavju izgatavošanu un piegādi,» piebilst Treiguts.
Komentējot jaunā identifikācijas dokumenta drošības elementus, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvis norāda, ka, līdzīgi kā jaunā parauga pasēs, arī eID bezkontakta mikroshēmā tiks iekļauti dokumenta turētāja biometrijas dati – sejas un divu pirkstu nospiedumu digitālie attēli.
«Protams, arī fiziskais dokuments tiks aizsargāts, izmantojot atbilstošus drošības elementus, kas nodrošina dokumenta aizsardzību pret viltošanu – manipulācijām ar tajos iekļautajiem datiem un dokumenta falsifikāciju. Dokumentam, protams, būs unikāls dizains, taču citā ziņā tās daudz neatšķirsies no eID, kas tiek un tuvākajā laikā tiks izdotas arī citās Eiropas Savienības valstīs, jo izmantojamās tehnoloģijas ir lielā mērā standartizētas un praksē pārbaudītas,» skaidro Treiguts.
Skaidrojot elektronisko identifikācijas karšu lietderīgumu, Treiguts stāsta, ka ar eID tā turētājs varēs apliecināt savu identitāti ne tikai klātienē, bet arī elektroniskajā vidē, izmantojot autentifikācijas un elektroniskā paraksta sniegtās iespējas.
«Ievērojot, ka eID ir kartes formāta dokuments, tas ir ērtāk izmantojams ikdienā kā personu apliecinošs dokuments. Jāņem vērā, ka katram dokumentam ir savas funkcijas – līdz šim Latvijā pase ir vienīgais personu apliecinošs dokuments, kas tiek izmantots gan iekšzemē, gan ceļošanai, tomēr visā pasaulē pase pamatā tiek lietota tikai ceļošanai, savukārt ikdienas vajadzībām, piemēram, lai apliecinātu savu identitāti, saņemot kādu pakalpojumu, tiek uzrādīta identifikācijas karte,» saka Treiguts.
ES ir aktuāls standartizācijas process, lai vienas dalībvalsts izdoto eID varētu izmantot piekļuvei elektroniskajiem pakalpojumiem citā dalībvalstī, piemēram, tiešsaistē veicot nepieciešamās formalitātes jauna uzņēmuma reģistrācijai, turklāt daļa no nepieciešamajiem standartiem, kas jāievēro, lai nodrošinātu eID pārrobežu sadarbības spēju, jau esot apstiprināti un tiks izmantoti, izstrādājot Latvijas eID.
Jau ziņots, ka 12. janvārī Ministru kabinets atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādāto elektronisko identifikācijas karšu koncepciju, kas paredzēja ieviest jaunu personu apliecinošu dokumentu – elektronisko identifikācijas karti.
«Elektroniskās identifikācijas kartes nodrošinās ne tikai iedzīvotāju identifikāciju, dodoties uz ārvalstīm vai klātienē saņemot valsts un pašvaldību pakalpojumus, bet arī autentifikāciju elektroniskajā vidē. Šī jauno karšu funkcija kļūs arvien nozīmīgāka, attīstot e-pārvaldi un lielu daļu valsts un pašvaldību pakalpojumu nodrošinot elektroniskajā vidē,» norādīja toreizējais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.
LETA
10.9 °C,
3.2 m/s,
71 % 
10.9 °C,
3.2 m/s,
71 %