Pārmaiņas ekonomikā Latvijas iedzīvotājus ir padarījušas daudz apzinīgākus un tie arvien mazāk uzņemas neapdomīgas kredītsaistības, secināts «GE Money Bank» veiktajā «finansiālās gudrības» indeksa pētījumā.
«GE Money Bank» pirmo reizi noteikusi finansiālās gudrības indeksu sešās valstīs, un no 100 iespējamiem punktiem Latvija ieguvusi 55, kas ir otrs labākais rādītājs starp tādām valstīm kā Čehija, Polija, Ungārija, Rumānija un Krievija.
Pētījumā secināts, ka «finansiāli gudrākie» iedzīvotāji ir Čehijā, kura Latviju gan apsteigusi tikai par vienu punktu.
«GE Money Bank» patērētāju kreditēšanas un līzinga produktu direktors Viktors Toropovs šodien žurnālistiem sacīja, ka iedzīvotāju attieksme pret kredītiem ir kļuvusi atbildīgāka, jo iedzīvotāji kredītu ņemtu tikai ārkārtas situācijā vai tad, kad tas patiešām ir nepieciešams.
Aptauja arī liecina, ka iedzīvotāji savas finansiālās situācijas uzlabošanai nākotnē cer mazāk tērēt un vairāk iekrāt. Vienlaikus gan arī secināts, ka tikai 4% iedzīvotāju, saņemot papildu naudu, to novirzītu uzkrājumos.
Aptaujājot iedzīvotājus, secināts, ka Latvijā ir optimisms par nākotnes finansiālajām izredzēm, tomēr vienlaikus ikmēneša izdevumi netiek rūpīgi kontrolēti, jo tikai 17% iedzīvotāju rūpīgi plāno personīgo budžetu.
Pētījums arī atklāj, ka patlaban Latvijā 62% iedzīvotāju dzīvo no algas līdz algai.
Kategorijā «saistības» Latvijas reitings ir 71 punkts, kas ir augstākais rādītājs Centrālajā un Austrumeiropā. Pārmaiņas ekonomikā Latvijas patērētājus padarījušas apdomīgākus un to attieksmi pret kredītiem veselīgāku – 43% aptaujāto apzinās kredīta kā saistību nopietnību un kredītu ņemtu tikai ārkārtas situācijā, tajā pašā laikā 19% arī izprot kredīta būtību – tā ir normāla parādība, ko var atļauties noteiktos apstākļos, un, ja būtu nepieciešamība un iespējas, viņi kredīta pakalpojumu izmantotu.
Tāpat arī vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju saprot, ka kopējai viņu parāda summai jābūt ievērojami mazākai nekā mēnesī apgrozāmajai summai. Čehijā šim apgalvojumam piekristu 71% respondentu, turpretī – Polijā tikai 37%.
Ieguldījumu kontrolē Latvija ar 63 punktiem ir otrajā vietā aiz Ungārijas. Pozitīvā un pārsteidzošā šīs jomas tendence ir tā, ka 32% Latvijas iedzīvotāju jau ir izveidoti uzkrājumi viena līdz divu mēnešu neto ienākumu apmērā, bet 80% attīstītās valsts Ungārijas iedzīvotājiem šādu uzkrājumu vispār nav.
88% Latvijā aptaujāto lieko naudu uzglabā skaidrā veidā vai norēķinu kontā, nepārvirzot to uz noguldījumu produktiem. Tikmēr 12% poļu lieko naudu pārvieto uz citu finanšu produktiem, piemēram, krājkontu, termiņnoguldījumu. Latvijā šādi rīkotos divreiz mazāks respondentu skaits.
Ienākumu pārvaldīšana ir tā joma, kur Latvijas iedzīvotājiem vēl ir jāattīstās. Šeit mūsu novērtējums ir tikai 49 punkti. Šīs kategorijas vērtējumu veido respondentu spēja kontrolēt un pārvaldīt savus ienākumus.
Pētījumā secināts, ka tikai 13% Latvijas iedzīvotāju regulāri pārbauda savus ikmēneša ienākumus, pretstatā Čehijā to dara 32% aptaujāto. Vēl 62% latviešu un poļu dzīvo no vienas mēnešalgas līdz otrai.
Vairāk nekā puse Latvijā dzīvojošo uzskata, ka labāk ir dzīvot šodienai, nekā krāt rītdienai, un rūpīgi savu budžetu plāno tikai 17% iedzīvotāju. Šīs tendences liecina, ka, mainoties ekonomiskajai situācijai, savus paradumus vēl neesam mainījuši, taču nākamās kategorijas «Tēriņi» dati parāda, ka izpratne par paradumu maiņas nepieciešamību jau sākusi veidoties.
«Latvijā aizvadītajos gados bijis vērojams ļoti straujš patērēšanas kultūras attīstības skrējiens, kad maz tika domāts par uzkrājumiem un rītdienu, strauji pieauga atalgojumi un arī kredītņēmēju skaits. Ņemot vērā ierobežotās iespējas apmierināt savas vēlmes pagātnē, tas varētu būt saprotami – pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju vidū dominē īstermiņa vērtības un vēlme baudīt šodienu,» norādījis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis un stratēģijas direktors Daniels Pavļuts.
Čehijas, Latvijas un Krievijas iedzīvotājiem raksturīgs tas, ka tie mazāk zina, cik tieši mēnesī naudas viņi iztērē. Šajā jomā Latvijas finansiālās gudrības indekss ir 56 – trešais zemākais starp visām valstīm. Neskatoties uz zemo budžeta plānošanu un tēriņu kontroli, Latvijā veidojusies vismaz izpratne par to nepieciešamību – nākamajos trīs mēnešos 34% Latvijas iedzīvotāju plāno vairāk iekrāt un 25% – mazāk tērēt, tikmēr vēl vairāk ungāru – 37% – nolēmuši tērēt mazāk, bet 44% rumāņu domā, ka pretēji – tērēs vairāk.
Kopumā visām sešām aptaujātajām Centrālās un Austrumeiropas valstīm ir raksturīgs zināšanu trūkums par finanšu jautājumiem. Vidējais indekss šajā kategorijā ir 30 punkti, Latvijai kā otrai izglītotākai valstij reģionā ir 37 punkti, atpaliekot no Čehijas par vienu punktu.
«Finansiālas gudrības» indeksa pētījumā šovasar aptaujāti vairāk nekā 3600 cilvēku vecumā no 18 līdz 65 gadiem sešās Centrālās un Austrumeiropas valstīs – Latvijā, Čehijā, Polijā, Ungārijā, Rumānijā un Krievijā. Respondentiem kopumā bija jāatbild uz 100 jautājumiem.
«GE Money Bank» šādu «finansiālās gudrības» indeksa pētījumu plānojusi veikt regulāri.
Biznesa ideju žurnāla «Kapitāls», IBS «Prudentia» un Rīgas Fondu biržas 2007.gada pētījumā «101 vērtīgākais Latvijas uzņēmums» «GE Money Bank» (iepriekš – «Baltic Trust Bank») ar uzņēmuma vērtību 104,63 miljoni latu ierindojas 25.vietā.
www.leta.lv
3.7 °C,
2.8 m/s,
85 % 
3.7 °C,
2.8 m/s,
85 %