«Baltijas ceļš – tas bija pacilājoši. Mēs bijām ļoti lepni, ka varam piedalīties šādā akcijā. Un, galvenais, mums nebija bail ne no kā. Tāpat kā lielākā daļa jelgavnieku, es stāvēju dzīvajā ķēdē starp Iecavu un Bausku,» atmiņās dalās Aina Ikvile. Šodien Svētbirzī jau atkal iedegts atmiņu ugunskurs, lai pieminētu pirms 24 gadiem notikušo un godinātu staļinisma un nacisma upurus.
Ritma Gaidamoviča
Šodien Svētbirzī pulcējās vairāk nekā 60 cilvēku, kam ir svarīgi kopā ik gadu atzīmēt Staļinisma un nacisma upuru piemiņas dienu un Baltijas valstu akciju «Baltijas ceļš», kad 1989. gada 23. augustā ap diviem miljoniem visu trīs valstu iedzīvotāju izveidoja dzīvo ķēdi no Tallinas līdz pat Viļņai.
Represēto apvienības «Staburadze» līdzpriekšsēdētājs Pāvils Neikšāns pie ugunskura, daloties savās atmiņās, stāstīja, ka 1989. gada 25. martā Svētbirzī tika atklāts piemiņas akmens, bet 23. augustā šajā pašā gadā Baltijas ceļa dalībnieki no Jelgavas vakarā tikās tieši šeit, iekurot pirmo ugunskuru. Nu tas šajā dienā te deg jau 24. reizi.
Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods uzrunā sanākušajiem atzina – ja būtu muzikālāks, nodziedātu dziesmu, kas saviļņoja visus Baltijas ceļa laikā – «Atmostas Baltija, Latvija, Lietuva, Igaunija…» «Ne tāpēc, ka dziesmai ir skaisti vārdi, bet tāpēc, ka «trīs māsas» prata cita par citu domāt. Diemžēl pēdējos gados tā vairs nav,» tā J.Strods, aicinot visus klātesošos stāstīt jauniešiem, kā ir dzīvot valstī, kur drīksti brīvi izteikt savas domas, un kā bija tad, kad to nedrīkstēja. «Stāstiet jauniešiem, ko esat paši pieredzējuši, kas bija jādara, lai mēs dzīvotu brīvā valstī,» tā J.Strods.
Jaunāko paaudzi šoreiz pārstāvēja Jelgavas Skolēnu domes jaunieši un vairāki jaunsargi. «Uzskatu, ka jauniešiem noteikti ir jānāk uz šādiem pasākumiem, jātiekas ar cilvēkiem, kas ir dzīvē daudz pieredzējuši. Diemžēl vēstures stundās par to nemāca. Mums gan jaunsargos ir citādāk – aicinām ciemos leģionus, bijušos izsūtītos, lai pastāsta, cik viss bijis nozīmīgi, cik svarīgas ir šīs atceres dienas. Līdz ar to mūsu attieksme ir citādāka,» atzīst jaunsargi Dāvis un Samanta Grinevici.
Jāpiebilst, ka šogad aprit 74 gadi, kopš Maskavā tika parakstīts Molotova–Ribentropa pakts, un ir 24. gadadiena Baltijas ceļam. Neuzbrukšanas līgums bija spēkā līdz 1941. gada 22. jūnijam, kad Vācija uzbruka PSRS. Pakts saturēja trīs slepenus papildprotokolus, kas sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju PSRS un Vācijas interešu sfērās. Kā atbilde uz 1939. gada 23. augustā slēgto Molotova–Ribentropa paktu un tā slepeno papildprotokolu, ar kuru tika pārdalītas nacistiskās Vācijas un PSRS ietekmes zonas Eiropā un kuru rezultātā bija cietušas Baltijas valstis, 1989. gada 23. augustā notika Baltijas ceļš, kas bija Baltijas valstu kopīga akcija. Tās laikā apmēram divi miljoni cilvēku sadevās rokās un izveidoja ap 600 kilometru garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, tādā veidā simbolizējot šo tautu vienotību.
Foto: Ivars Veiliņš