100 – 120 lati – tās ir minimālās izmaksas, ar kurām ik mēnesi jārēķinās viena topošā hokejista treniņu nodrošināšanai, inventāram un braucieniem uz turnīriem. Liepājā šīs izmaksas lielā mērā uz saviem pleciem uzņēmies «Liepājas metalurgs», kas galvenokārt sedz visas sava sporta kluba izmaksas. Rīgā ir izveidota sabiedriskā organizācija, kas topošo hokejistu un daiļslidotāju skološanu nodrošina ar pašvaldības, sponsoru un bērnu vecāku atbalstu. Jelgavā pieņemts lēmums visiem bērniem nodrošināt maksimāli līdzvērtīgas treniņa iespējas, ko ļaus jaunizveidotā Ledus sporta skola. Ņemot vērā, ka paralēli notiek aktīvs darbs pie Zemgales Olimpiskā centra būvniecības, kas sniegs iespēju trenēties daudzu sporta veidu pārstāvjiem, turklāt padomā ir arī jaunas airēšanas bāzes celtniecība, pašvaldība atzīst, ka tādējādi pilsēta būs darījusi daudz sporta veidu mērķtiecīgai attīstībai un Jelgavā būs radīti visi apstākļi, lai šeit tiktu izskoloti nākamie valsts izlases dalībnieki.
Zane Auziņa
Augusta nogalē ne bez diskusijām Jelgavas domes deputāti pieņēma lēmumu par Ledus sporta skolas dibināšanu. Saskaņā ar domes apstiprināto lēmumu pašvaldības iestādei «Jelgavas Ledus sporta skola» tiek piešķirts 195 tūkstošus latu liels finansējums skolas izveidošanai un darbības nodrošināšanai 2008. gadā.
Viens no idejas pretiniekiem pašvaldības deputāts Māris Narvils, kurš domē pārstāv Latvijas Pirmo partiju, sarunā ar «Jelgavas Vēstnesi» atzīst, ka ideja, viņaprāt, ir apsveicama un pašvaldībai patiesi jārūpējas par savu bērnu un jauniešu iespējām attīstīt sportiskos talantus, taču lēmums sagatavots pārāk lielā steigā. «Lēmumprojekts deputātiem nesniedza precīzas atbildes uz jautājumiem par to, kādēļ hokejs, kādēļ tagad un kādēļ sadarbībā ar Jelgavas jeb Latvijas Krājbankas ledus halli. Mēs nesaņēmām nopietnu pamatojumu konkrētajam projektam, un tas gluži loģiski rada pretestību. Turklāt saprotama ir arī citu sporta veidu pārstāvju neizpratne par to, kādēļ apstākļos, kad lielākoties sporta organizācijām un klubiem ir jāsamierinās vien ar niecīgu pašvaldības atbalstu un lielākoties iespēju izdzīvot jānodrošina ar sponsoru līdzekļiem, vienam sporta veidam pēkšņi tiek atvēlēts tik liels finansējums,» idejas pretinieku nostāju pauž M.Narvils.
Hokejs ir tikai viens no
sporta veidiem,
ko pašvaldība atbalsta
Tiesa, Jelgavas domes izpilddirektors Gunārs Kurlovičs, kurš gan nenoliedz, ka lēmums par Jelgavas Ledus sporta skolas izveidi tiešām tapa strauji un bija esošo apstākļu izprovocēts, pārmetumus par viena sporta veida izcelšanu un nostādīšanu nevienlīdzīgās pozīcijās uz pārējo fona vērtē kā nepamatotus. «Ir svarīgi atcerēties, ka Jelgavā top Zemgales Olimpiskais centrs, kura kopējās izmaksas ir apmēram 16 miljoni latu. Tā ir grandioza būve un milzīgs projekts, kas lieliskas treniņa iespējas nodrošinās galvenokārt futbolistiem un vieglatlētiem. Taču trenēties varēs arī citu sporta veidu pārstāvji. Turklāt pašvaldībai ir padomā jaunas airēšanas bāzes būvniecība – esošā ir katastrofālā stāvoklī, un šobrīd saprotams, ka tai nepieciešama vai nu pilnīga rekonstrukcija, vai jaunas būvniecība. Šā brīža situācijā kā pareizāks tiek skatīts jautājums par pilnīgi jaunas airēšanas bāzes izveidi, kas rezultātā būtu arī ekonomiski izdevīgāk. Taču mēs neesam spējīgi visus projektus realizēt vienlaicīgi, tāpēc šobrīd loģiskākais solis bija atrisināt situāciju ar hokeju un citiem ledus sporta veidiem. Hokejs Jelgavā pastāv jau septiņus gadus ar specializētajām hokeja klasēm Jelgavas 3. pamatskolā, un ir saprotams, ka šī sporta veida tālākai attīstībai sporta skolas izveide bija nepieciešama kā loģisks attīstības solis,» skaidro G.Kurlovičs. Viņš uzsver, ka Ledus sporta skolas izveide turpmāk arī izskaudīs nevienlīdzību starp mazo hokejistu vecākiem. «Jelgavā darbojas hokeja klases 3. pamatskolā, kur bērnu treniņu iespējas, tostarp arī ledus izmaksas lielā mērā sedza pašvaldība. Taču bija arī daudz mazo hokejistu no citām skolām, kas darbojās hokeja klubā «Zemgale», un te lielākās izmaksas gūlās uz kluba, sponsoru un diemžēl arī vecāku pleciem. Līdz ar Ledus sporta skolas izveidi šī nevienlīdzīgā situācija būs kliedēta un visiem pilsētas bērniem tiks nodrošinātas vienlīdzīgas treniņa iespējas,» skaidro G.Kurlovičs, piebilstot, ka visā Latvijā aizvien ierastāka kļūst prakse, ka agrāk – deviņdesmito gadu beigās un nākamajos gados – masveidā būvētās ledus halles šodien bez pašvaldības atbalsta vienkārši nespēj eksistēt. «Ir mums Latvijā piemēri, kur ledus halle aizvien pieaugošo izmaksu dēļ spiesta pārtraukt darbu un pārtop par būvmateriālu veikalu. Vai mums pilsētas centrā ir vajadzīgs būvmateriālu veikals, ja patiesībā tā ir halle, kas var izaudzināt arī nākamos valsts izlases dalībniekus?» jautā G.Kurlovičs. Viņš atgādina, ka Jelgavas domei pieder 32 kapitāldaļas no SIA «Sporta komplekss «Zemgale»» un pašvaldība ir ieinteresēta kapitālsabiedrības darbības nodrošināšanā pēc tās sākotnējiem mērķiem. G.Kurlovičs piebilst, ka perspektīvā pašvaldība ir ieinteresēta kļūt par galveno sporta kompleksa kapitāldaļu turētāju un ir izskatītas iespējas iegādāties kontrolpaketi. Taču halle ir būvēta par kredītlīdzekļiem un šāda objekta iegādei nepieciešami apjomīgi līdzekļi un lielas uzturēšanas izmaksas, tādēļ šajā brīdī pieņemts lēmums par Ledus sporta skolas izveidi, kas pašvaldībai ļaus nodrošināt galveno uzdevumu – radīt iespējas maksimāli plašam pilsētas bērnu lokam trenēties hokejā, kas citādi augsto izmaksu dēļ viņiem nav pieejams.
Jelgava uz citu pašvaldību fona ir pozitīvs izņēmums
Viņam piekrīt arī Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Ēvalds Grabovskis, kurš atzīst, ka līdz šim lielākoties Latvijas pašvaldības ir aizmirsušas gādāt par sporta mērķtiecīgu attīstību un Jelgava te minama kā pozitīvs izņēmums. «Latvijā situācija ar sporta attīstību ir nožēlojamā līmenī – viss balstās vienīgi uz vecāku vai atsevišķu sponsoru pleciem. Turklāt par sponsoriem piesakās vien tie uzņēmēji, kuru pašu bērni aizrāvušies ar vienu vai otru sporta veidu. Tas diemžēl izraisījis situāciju, kad sports aizvien izteiktāk kļūst pieejams tikai turīgiem cilvēkiem. Jo īpaši tas attiecināms uz hokeju, kas ir dārgākais sporta veids, ja neskaita tehniskos sporta veidus. Viena bērna nodrošināšana ar ekipējumu un treniņiem vecākiem mēnesī izmaksā vismaz simts latus – kurš no normāli pelnošiem vecākiem mūsu ekonomiskajā situācijā var ko tādu atļauties?! Protams, mēs esam lieli hokeja fani un atbalstītāji, kad notiek pasaules čempionāts, kur Latvijas izlasei pārsteidzošā kārtā izdodas noturēties elites grupā, taču, tiklīdz čempionāts beidzies, visi nez kādēļ aizmirst, ka katra atsevišķā izlases hokejista sagatavošanā ir ieguldīti desmiti un pat simti tūkstoši latu. Nenoliedzu – saprotama ir daudzu cilvēku pieres raukšana par to, ka Jelgavas pašvaldība nolēmusi tik lielus līdzekļus ieguldīt viena sporta veida attīstībā, taču bez tā iztikt nav iespējams. Patiesībā nekur civilizētajā pasaulē jūs neatradīsiet valsti, kur profesionālo sportistu izaudzināšana atstāta tikai uz vecāku pleciem. Visur, arī tādās hokeja lielvalstīs kā Zviedrija, Kanāda un Somija, šim sporta veidam ir valsts un pašvaldības atbalsts, kas ļauj arī sagatavot labus spēlētājus,» atzīst Ē.Grabovskis, piebilstot, ka ne tuvu katrs, kurš ir maksātspējīgs, ir arī talantīgs, tādēļ iecere sniegt iespēju trenēties katram bērnam neatkarīgi no viņa vecāku maciņa izmēriem ir atbalstāma.
Skolos arī nākamos
daiļslidotājus
un kērlingistus
Savukārt G.Kurlovičs piebilst, ka jaunā sporta skola realizēs profesionālās ievirzes izglītības programmu hokejā, kā arī interešu izglītības programmu hokejā, daiļslidošanā, kērlingā un slidotapmācībā. «Šādā veidā mēs spēsim nodrošināt to, ka ar bērniem strādā profesionāli treneri, kas atbild arī par viņu drošību. Ieguldījumi, ko šobrīd veicam, ir ieguldījumi nākotnē, un es, tāpat kā citi šīs idejas atbalstītāji, ticu, ka Jelgavā varētu tapt ne vien valsts izlases cienīgi hokejisti, bet beidzot Latvijā attīstītos arī daiļslidošana, kas līdz šim – būsim godīgi – mūsu valstī ir ļoti zemā un mazattīstītā līmenī,» tā G.Kurlovičs. Viņš arī uzsver, ka, līdzīgi kā pirms vairākiem gadiem tika īstenota ideja par obligāto peldēt apmācības programmas ieviešanu Jelgavā, perspektīvā paredzēts sagatavot un īstenot arī slidotapmācības programmu. Arī šo programmu īstenos jaunizveidotā skola.
Turklāt sporta skolas nozīmīgs pluss ir arī iespēja, realizējot sertificētas programmas, pretendēt uz valsts finansējumu.
Skola ledu izmantos
par pašizmaksu
Pašvaldība uzsver, ka Jelgavas Ledus hallē jaunizveidotās sporta skolas audzēkņu treniņiem ledus tiks nodrošināts par pašizmaksu, kas ir 163,24 lati stundā. To apliecina arī sporta un atpūtas kompleksa «Zemgale» valdes loceklis Armands Ozollapa. Viņš atzīst, ka cena nav zema, taču, ņemot vērā energoresursu – elektrības un gāzes – cenas sadārdzinājumu, kas pēdējo gadu laikā halles izmaksas burtiski dubultojis un šobrīd veido vairāk nekā desmit tūkstošus latus mēnesī, kompleksam nav iespēju Ledus sporta skolas vajadzībām cenu noteikt vēl zemāku. «Mēs esam kredītmaksātāji un strādāt ar zaudējumiem nevaram atļauties. Augstākais, ko varam, ir pašvaldības izveidotajai skolai ledu pārdot par pašizmaksu, pat bez santīma uzcenojuma,» tā A.Ozollapa. Viņš min – ja, hallei sākot darboties, 2000. gadā elektrības rēķins bija apmēram 4,5 tūkstoši latu mēnesī, tad šobrīd tie jau ir 8 tūkstoši, savukārt par gāzi, kas hallē nodrošina apkuri un silto ūdeni, iepriekš bija nepilni divi tūkstoši, bet tagad tie jau ir četri tūkstoši mēnesī. «Saprotams, ka šīs izmaksas tiešā veidā ietekmē arī mūsu pakalpojumu cenas. Ar katru gadu tās vienkārši slidošanas un sporta mīļotājiem kļūst aizvien «smagākas», un pakāpeniski veidojas situācija, kad ledus sporta veidi kļūst par bagāto privilēģiju, tādēļ Jelgavas domes iniciatīva, kas sportot ļaus ikvienam bērnam, ir tikai apsveicama,» teic A.Ozollapa, piebilstot, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, sadarbību ar pašvaldībām meklē arī citviet izbūvētās ledus halles.
Paredzēts, ka Jelgavas Ledus skola pilnībā tiks izveidota un darbu sāks oktobrī. Līdz tam laikam tiks atrasts arī skolas direktors. G.Kurlovičs min, ka jau pašlaik ir zināmi trīs direktora amata pretendenti, taču, iespējams, izsludinātajam konkursam pieteiksies vēl kāds, savukārt jau septembrī skola uzsāks arī jauno dalībnieku uzņemšanu.
VIDEO: Māris Martinsons
19 °C,
4.8 m/s,
40.1 % 
19 °C,
4.8 m/s,
40.1 %