Kamēr citi novērtēt Havaju salu krāšņumu un eksotiku var, piemēram, TV seriālā «Havajas: īpašo uzdevumu vienība 5-0» brīžos, kad policistu komanda netvarsta ļaundarus, jelgavniecei Ārijai Kļaviņai bija iespēja apskatīt šo zemi «aci pret aci». Pirmais objekts, ko viņa šeit apskatīja, bija okeāns.
www.jelgavasvestnesis.lv
Ceļojumā uz Havaju salām Āriju aizveda studijas – viņa mērķtiecīgi meklēja iespēju iesaistīties studentu apmaiņas programmā. «Salu eksotika mani vienmēr ir vilinājusi – lielākais mūža sapnis man ir aizceļot uz Taiti. Meklējot dažādas studentiem piedāvātās apmaiņas programmu iespējas, uzgāju piedāvājumu doties uz ASV, kur viens no galamērķiem bija Havaju salas. Nodomāju: kāpēc ne, tas būtu solis tuvāk mana sapņa īstenošanai (vismaz pēc fotoattēliem googlē šķita, ka Havaju salām un Taiti varētu būt daudz kā kopīga… kaut vai tas vien, ka tās abas atrodas Klusajā okeānā),» stāstu iesāk Ārija.
Ceļā pavada 52 stundas
Tika nopirktas biļetes Rīga-Ņujorka-Rīga ar pārsēšanos Maskavā (gaidīšana starp reisiem bija 16 stundas). «Tā kā Krievijā ir vīzu režīms, ārā no lidostas netikām. Nolēmām, ka nav jēgas iegādāties vēl vienu vīzu, jo laiks nešķita pietiekami ilgs, lai no Maskavas lidostas nokļūtu centrā, apskatītu pilsētu un tiktu atpakaļ līdz lidostai. Tā nu visu garo laiku, skatoties filmas un laiku pa laikam iesnaužoties, cīnījāmies ar garlaicību,» tā Ārija.
Tālāk ceļš uz Ņujorku. Tur gan pavadīts īss laika sprīdis – ieelpota plastmasas un izplūdes gāzu smarža un ar «schuttle bus» jādodas uz nākamo lidostu. «Veroties cauri spēkrata logam, skatam tika piedāvāts gigants – Ņujorka kā uz pastkartītes,» piebilst jauniete.
Vēl pāris pārsēšanās un 52 stundu garais lidojumu komplekss noslēdzās galamērķī – Oahu salas pērlē Honolulu, kas ir Havaju štata administratīvais centrs un havajiešu valodā tā nosaukums nozīmē «aizsargātais līcis» jeb «pajumtes vieta». «Mūs viesmīlīgi sagaidīja dāmas ar ziedu virtenēm un tropiskais gaiss. Bija nakts, bet izgaismotās pilsētas centrs Vaikiki nedusēja naksnīgā mierā. Te miera nav nekad – pilsēta ir atvērta jebkurām tūristu vēlmēm,» stāsta Ārija. Pirmais objekts, ko viņa apskatīja, bija okeāns – lai gan tumsas dēļ par tā varenumu varēja spriest vien pēc skaļās šalkoņas un viļņu šļakatām, ūdens bijis kā piens.
Ar sauļošanos – uzmanīgi!
Laiks, lai atpūstos, Havaju salās ir brīnišķīgs. Arī Ārija ne tikai zvilnēja pludmalē un pētīja dabu, bet apskatīja arī salu lielāko pilsētu. «Augstas celtnes, moderna arhitektūra un ziedoši augi tam visam pa vidu. Šķērsojot parkus, šķita, ka esam botāniskajā dārzā, bet ielas malās tur netraucēti aug Latvijas ziedu veikalos piedāvātais tropisko augu sortiments,» ieskicē Ārija.
Karstums tomēr drīz vien piespiež atgriezties pludmalē. «Okeāns jau turpat vien otrpus ielai aiz viesnīcu masīviem saulē zaigojās. Un tur tiešām pavērās pirātu piedzīvojumu filmu skats (tikai ar tūristiem fonā): dzidri zils ūdens, baltas smiltis un palmas. Sērfotāji izmanto katru baltmuguraino vilni, bet nogurušākie laiski nododas «pigmenta ķeršanai». Te gan jāpiebilst, ka ar sauļošanos ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo UV starojums šeit šķiet krietni spēcīgāks nekā Baltijas jūras krastos,» brīdina Ārija.
Meklē piedzīvojumus pludmalē ar bīstamākajiem viļņiem
Drīz vien pārpildītais Honolulu centrs Ārijai kļuvis par šauru, tādēļ viņa ar draugiem devusies pārgājienos pa salu. «Braucām apkārt salai un baudījām atšķirīgās pludmales katrā apstāšanās vietā. Viļņi ir grandiozi, dažās vietās uzstādītas brīdinājumu zīmes par to, ka viļņu lūšanas punkts ir pārlieku tuvu krastam, tādēļ ūdensprieku baudītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem. Šajā ziņā izceļas Sandy un Makapu pludmales, kur ne reizi vien pārgalvji maksājuši ar dažādām traumām. Arī mūsu piedzīvojumu kāre bija neizmērojama, tādēļ metāmies iekšā viļņos Makapu. Emociju kulminācija sasniedza augstāko punktu, kad vilnis, uzradies nez no kurienes, izveidojās trīs reizes augstāks par manu acu līmeni. Tad ir dilemma – smieties vai raudāt. Mēs ienirām viļņos un triecientempā tikām izskaloti krastā. Reizēm vilnis mūs ievilka dziļāk, tad palika tā neomulīgāk,» piedzīvotajā dalās Ārija. Viņa piebilst, ka citas salas pludmales ir sapņaini rāmas, bet tajā pašā laikā viltīgas.
«Kad uz zemes palika garlaicīgi, rāpāmies kalnos»
Vēl viena nodarbe – kāpšana kalnos. «Tiesa gan, lai tiktu augstākajās virsotnēs, jātiek cauri miglas mākoņu blāķiem. Tas sākumā nedaudz nobiedē, tādēļ sākām ar ko piezemētāku un vienkāršāku – «Kokohead» un «Diamondhead». Kāpšana prasīja zināmu fizisko sagatavotību, taču brīnišķīgais skats uz pilsētu, kalniem, piekrastēm un tālēs redzamajām citām salām ir jebkuru pūļu vērts,» atzīst meitene.
Vēlāk draugi nolēma pieņemt izaicinājumu un, iestājoties naktij, devās uz «Stairway to heaven», lai cīnītos ar vairāk nekā 3922 pakāpieniem, kas cauri miglas mākoņu blāķiem ved pretī debesīm. «Rītausmā sagaidījām saules mošanos virs okeāna. Gaišāks palika ap četriem, bet maza vilšanās – migla kalna virsotnē bija tik bieza, ka tālāk par Latvijas puķu podos ziedošajiem augiem – mazām palmiņām, papardēm un vīteņaugiem, kas sedz kalna raupjo muguru, – redzēt grūti. Nokāpām nedaudz zemāk, un… Acīm pavērās neaprakstāms skats: zaļi, noauguši kalni, kuru smailes, miglas ieskautas, noslēpumaini gaida savus iekarotājus, okeāna zilās blāzmas, saules apspīdētas, aicina ienirt tā dzīlēs, un civilizācijas sauja kalna piekājē šķiet gaismas gadu tāla. Te apstājas laiks, te mīt nerealitātes sajūta,» tā Ārija.
Paradīzes pludmale
Pēc Ārijas stāstītā, tiešām šķiet, ka laiks Havaju salās apstājies. Un tur neko citu nav iespējams darīt, kā tikai atpūsties un baudīt. «Atpūšoties peldējām kopā ar milzu bruņurupučiem un priecājāmies par krastā gulošajām jūras lauvām. Snorkelējām un izsekojām varavīksnes krāsu zivis. Ekstrēmākām sajūtām nolēcām no kādas klints okeānā vai izlēcām ar izpletni – arī šajos brīžos apstājas laiks…» piebilst LLU studente. «Vasara pagāja vēja spārniem, bet ir vēl tik daudz ko pētīt un iepazīt, taču kalendārs teica, ka laiks doties mājup. Havajiešu stīgu instrumenta ukuleles skaņām prātā un ziedu virtenēm ap kaklu salu pametām. Paliec sveika, Oahu! Mēs noteikti vēl tiksimies!»
Foto: no Ā.Kļaviņas personīgā arhīva
16.4 °C,
9.6 m/s,
93 % 
16.4 °C,
9.6 m/s,
93 %