Šogad visā Latvijā aizturēti vairāk nekā 80 autovadītāji, kuri, lai izvairītos no administratīvā soda, policistiem piedāvājuši kukuli. Visvairāk kukuļdevēju – 50 – šogad aizturēts Zemgalē, taču Valsts Policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš raidījumā «De facto» kliedē mītu, ka policistiem par kukuļdevēja notveršanu pienākas piemaksa pie algas.
www.jelgavasvestnesis.lv
Raidījums secinājis, ka vidējais autovadītājs-kukuļdevējs ir 30 līdz 40 gadus vecs vīrietis. Visbiežāk dod 20 latu kukuli par braukšanas ātruma pārsniegšanu. Tāpat par pieciem latiem cenšas atpirkties no administratīvā soda par krustojuma šķērsošanu pie sarkanās gaismas, vai par nepiesprādzētu drošības jostu, savukārt simtiem latu gatavs maksāt, ja braucis reibumā, atsaucoties uz Latvijas Televīzijas raidījumu «De facto», raksta apollo.lv.
Pieķerto kukuļdevēju skaits strauji pieaudzis. Vēl pirms diviem gadiem laika periodā līdz 1. septembrim aizturēti bija vien 26 šoferi, pērn – 61, bet šogad jau 77. Turklāt viņu skaits pusotra mēneša laikā turpina palielināties, pārsniedzot 80. Visnaskākie kukuļdevēju ķērāji ir policisti Zemgales reģionā, te šogad aizturēti jau piecdesmit kukuļdevēji. Līdz ar to – lielākā daļa aizturēto ir tieši šajā apkārtnē. Tikmēr, piemēram, Vidzemē šādi gadījumi saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem.
Valsts Policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš atceras, ka «lielākā summa, par kādu autovadītājs centās uzpirkt policistu, ir 1000 latu. Vadītājs brauca bez vadītāja apliecības un pārvadāja nelegālās akcizētās preces.»
Tikmēr Valsts Policijas Rīgas reģionālās pārvaldes satiksmes noziegumu izmeklēšanas biroja priekšniece Nataļja Kovaļa papildina, ka «kukuļus dod par jebkuriem pārkāpumiem. It īpaši tajos gadījumos, ja personai draud soda punkti vai tiesību atņemšana, kur cilvēks ir ļoti ieinteresēts izvairīties no soda.»
Iepriekš medijos bija minēts, ka par katru noķerto kukuļdevēju policists Zemgalē saņem piemaksu pie algas. Tomēr tā gluži neesot. Atšķirībā no citiem reģioniem Zemgalē ceļu policisti pilda arī patruļpolicistu pienākumus. H.Laidiņš uzsver, ka «nemaksā policistam par to kukuļdevēju noķeršanu. Mums ir piemaksa par smagu un sevišķi smagu noziegumu apkarošanu, par noziedzības apkarošanu. Mēs ļoti stigri uzraugām arī savus darbiniekus. Šajos četros gados esam ierosinājuši 12 kriminālprocesus pret saviem darbiniekiem.»
Gadās, ka kāds no mašīnā esošajiem pasažieriem sniedzas ar naudu policista virzienā. Viņš tobrīd cer, ka tādā veidā izlīdzēs savam draugam, bet rezultātā pats nonāk tiesas priekšā.
Laidiņš uzskata, ka «kukuļdevējs nav jāliek uzreiz aiz restēm. Viņš nav klasisks noziedznieks kā laupītājs, slepkava vai zaglis. Tas ir cilvēks, kurš laika gaitā ir pieradis šajā sabiedrībā dzīvot, kura uztvere vienkārši ir jālauž.»
Kovaļa papildina: «Cilvēks domā, kas tas ir par noziedzīgo nodarījumu, ja es uz ceļa iedevu «piečuku», tas taču nekas nav, bet par to «piečuku» viņam draud pieci gadi.»
Cietumā par pirmo kukuļdošanas reizi neliek. Taču tiesneši piesprieduši gan nosacītus sodus ar pārbaudes laikiem, gan naudas sodus pat līdz piecām minimālajām mēnešalgām – 1000 latu apmērā, bet visbiežāk – piespiedu darbu.
Valsts probācijas dienesta vadītājs Aleksandrs Dementjevs stāsta, ka reģionos par šo pārkāpumu visbiežāk piemēro piespiedu darbus, tikmēr Rīgā ir gan nosacītie, gan naudas sodi. Tas skaidrojams ar atšķirīgo cilvēku maksātspēju. Galvenais – sodam jābūt reāli izpildāmam. Sabiedriskā politikas centra «Providus» pētniece Ilona Kronberga spriež, ka «naudas sods, protams, var būt efektīvs atsevišķos gadījumos, taču, ja mēs raugāmies, kāda ir vidēji dotā kukuļa summa, tie ir 20 lati, tad reāli tam cilvēkam acīmredzot nav ļoti liela rocība, ja tas ir tas ar ko viņš riskē. Līdz ar to labāk ir, ja viņš atstrādā šo piespiedu darbu nekā tiek uzlikts tāds kriminālsods, kuru viņš nespēj nomaksāt.»
Tikai vienā līdz diviem procentiem gadījumu notiesātais izvairās no piespiedu darba. Šādos gadījumos probācijas dienesta darbinieki raksta prasības pieteikumu tiesai un cilvēks nokļūst «aiz restēm».
Pilnu svētdienas raidījuma «De facto» sižetu var noskatīties ŠEIT
Foto: Ivars Veiliņš
1.9 °C,
4 m/s,
88.9 % 
1.9 °C,
4 m/s,
88.9 %