Latvijā

Saskaņā ar Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra aprēķiniem vairākiem plaša patēriņa pārtikas produktiem gada laikā cenas vairāk nekā dubultojušās, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja organizācijas vadītāja Inguna Gulbe.

Saskaņā ar Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra
aprēķiniem vairākiem plaša patēriņa pārtikas produktiem gada laikā
cenas vairāk nekā dubultojušās, biznesa portālu «Nozare.lv»
informēja organizācijas vadītāja Inguna Gulbe.

Salīdzinot 2011. gada februāra un 2010. gada februāra cenas,
vislielākais pieaugums bijis vietējiem galviņkāpostiem – par 188%,
kartupeļiem – par 161%, griķiem – par 141%, galda bietēm – par 57%,
«Jonagold» āboliem – par 53%, fasētam 2% pilnpienam – par 47%,
fasētam 25% skābajam krējumam – par 40%, banāniem – par 39%,
bumbieriem – par 37%, sālim – par 36% un «Merrild» maltajai kafijai
– par 34%.

Vislielākais cenu samazinājums bijis mandarīniem – par 21%,
citroniem un redīsiem – par 20%, gurķiem – par 18%, degvīnam
«Absolut Vodka» – par 19%, salātiem podiņos un pusžāvētai desai
«Servilāde» – par 9%.

«Pārtikas cenu kāpuma Latvijā galvenais iemesls ir cenu
pieaugums pasaulē. Pēdējo mēnešu laikā ievērojami pieaugušas piena
produktu, cukura, kafijas un graudu cenas pasaules tirgos.
Kartupeļu cenas milzīgais pieaugums skaidrojams ar sauso un karsto
vasaru Krievijā, kur kartupeļi tikpat kā neizauga, bet tas ir ļoti
plaši patērēts produkts šajā valstī. Tāpēc Krievijā palielinājies
pieprasījums pēc Baltijas kartupeļiem. Dārzeņu cenu kāpums ir
skaidrojams ar plūdiem Polijā, kas ir ļoti nozīmīga dārzeņu
ražotāja šajā reģionā. Savukārt Latvijā lielā karstuma un mitruma
dēļ gads nebija īpaši labvēlīgs atsevišķām dārzeņu kultūrām,»
norādīja Gulbe.

Saskaņā ar Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra datiem šī
gada februārī salīdzinājumā ar janvāri lielākais cenu pieaugums
Rīgas veikalos bija fasētajam skābajam krējumam ar 25% tauku
saturu, kas sadārdzinājies par 42% – no 1,61 lata par kilogramu
līdz 2,28 latiem par kilogramu. Par 31% palielinājušās vietējo
kartupeļu cenas – no 0,41 lata līdz 0,53 latiem par kilogramu,
savukārt par 28% kļuvis dārgāks fasētais skābais krējums ar 15%
tauku saturu – no 1,35 latiem līdz 1,73 latiem par kilogramu.

Cena kāpusi arī 5% biezpienam – no 2,36 latiem līdz 2,84 latiem
par kilogramu (kāpums 20%), šokolādes batoniņam «Snickers» – no
0,29 latiem līdz 0,33 latiem gabalā (14%), cukuram – no 0,72 latiem
līdz 0,81 latiem par kilogramu (13%), griķiem – no 1,74 latiem līdz
1,95 latiem par kilogramu (12%), mandarīniem – no 0,91 latiem līdz
1,02 latiem par kilogramu (12%), sālim – no 0,17 latiem līdz 0,19
latiem par kilogramu (12%), kā arī «Rakveres» cīsiņiem – no 2,78
latiem līdz 3,11 latiem par kilogramu (12%).

Tikmēr dažiem produktiem cenas tomēr samazinājušās. Vislielākais
cenu samazinājums februārī bija ziedkāpostiem – no 1,49 latiem līdz
1,18 latiem par kilogramu (samazinājums 20%), redīsiem – no 2,38
latiem līdz 1,97 latiem par kilogramu (18%), zaļajām vīnogām – no
3,22 latiem līdz 2,69 latiem par kilogramu(16%), bumbieriem – no
1,61 latiem līdz 1,38 latiem par kilogramu (14%) un šampinjoniem –
no 1,90 latiem līdz 1,66 latiem par kilogramu (13%).

Ja salīdzina cenu izmaiņas pēdējo trīs mēnešu laikā, februārī
salīdzinājumā ar 2010. gada decembri vislielākais cenu pieaugums ir
bijis vietējiem kartupeļiem – par 70%, galviņkāpostiem – par 53%,
fasētajam 25% skābajam krējumam – par 42%, 15% fasētajam skābajam
krējumam un 5% biezpienam – par 33%, sīpoliem – 32%.

Vislielākais cenu samazinājums trīs mēnešu griezumā bijis
sarkanajai paprikai – par 28%, ziedkāpostiem – par 16%, kā arī
degvīnam «Absolut Vodka» – par 13% un rīsiem – 10%.

«Diemžēl nodokļu politikas nozīmīgās izmaiņas Latvijā un resursu
cenu pieaugums liek secināt, ka pārtikas cenu kāpums arī nākamajos
mēnešos turpināsies,» rezumēja Gulbe.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs izveidots 1995. gadā
kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība.
Kopš 2004. gada 1.maija centram uzdots vākt, apkopot un sniegt
Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības
produktu cenām un apmēriem. Iegūtā informācija tiek izmantota
lauksaimniecības politikas veidošanai – lauksaimniecības produktu
ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu
pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtību
noteikšanai.

LETA