Pasaulē tas nav nekas jauns, taču Jelgavā un, izrādās, arī Latvijā šāda biznesa joma līdz šim bija tukša – uzņēmēja Dace Segliņa izveidojusi tādu kā darba biržu jauniešiem, kuriem par minimālo atalgojumu tiek piedāvāts strādāt dažādus palīgdarbus.
www.jelgavasvestnesis.lv
Jaunieši, bet tikai tie, kuriem ir augsta atbildības izjūta un vēlme strādāt, var pieteikties dažādu īslaicīgu palīgdarbu veikšanai, pretī saņemot samaksu 2,17 eiro stundā. Savukārt pilsētas uzņēmēji un arī privātpersonas nu var noalgot jaunieti kaut uz stundu vai dažām, lai veiktu kādu palīgdarbu. Uzņēmums «Jauniešu nodarbinātības centrs «Varu»» jau sadarbojas arī ar Jelgavas profesionālajām skolām, kur audzēkņiem tiek piedāvāta iespēja vasarā un pēc skolas pastrādāt.
SIA «Jauniešu nodarbinātības centrs «Varu»» īpašniece Dace Segliņa stāsta, ka ideja radusies, jo pašai nereti vajadzējis atrast cilvēku īslaicīgam darbiņam, piemēram, nopļaut zāli, nokrāsot žogu un tamlīdzīgi. «Esmu sapratusi, ka tieši jaunieši ir potenciālais darbaspēks, kas mūsu valstī nav novērtēts. Gribējās to mainīt un dot jauniešiem iespēju. Sākotnēji bija ideja nodarbināt jauniešus vecumā no 15 līdz 25 gadiem, bet likumu dēļ, kas nosaka dažādus ierobežojumus jauniešu nodarbinātībai līdz 18 gadiem, pagaidām esmu izvēlējusies darbā iesaistīt jauniešus no 18 gadu vecuma. Līdz ar to tie ir jaunieši, kuri mācās vidusskolas pēdējās klasēs, tehnikumos, amatu skolās, studē. Viņiem ir pietiekami daudz brīvā laika, ko var piepildīt saturīgi – strādājot un arī nedaudz nopelnot,» tā D.Segliņa.
Šobrīd tas, ko jaunietis var nopelnīt, ir 2,17 eiro stundā «uz rokas» – tā ir minimālā likme valstī. Darbs ir oficiāls, tiek noslēgts darba līgums, maksāti nodokļi. Jauniešiem palīgstrādnieka darbu var piedāvāt gan pilsētas uzņēmēji, gan privātpersonas. «Ja kādam vajadzīgas palīdzīgas rokas, viņš vēršas mūsu uzņēmumā, mēs piemeklējam šim darbam atbilstošāko jaunieti, kurš ierodas, kārtīgi padara darbiņu, pēc tam pasūtītājam tiek izrakstīts rēķins, ko viņš apmaksā. Mūsu takse pasūtītājam arī nav liela – ja nepieciešams veikt kādus nelielus darbus, kas neaizņem vairāk par trīs stundām, tad par katru jaunieša nostrādāto stundu jāmaksā trīs eiro, bet, ja darbs ir apjomīgāks, tad par katru jaunieša nostrādāto stundu jāmaksā 2,50 eiro,» sistēmu ieskicē uzņēmēja. Pagaidām ar uzņēmumu var sazināties pa e-pastu jelgava@varu.lv.
Jelgavas Amatu vidusskolas direktore Edīte Bišere atzīst, ka šāda iniciatīva ir apsveicama: «Manā izpratnē tas nav bizness, vismaz pagaidām un ne Jelgavā – tas drīzāk ir sociāli atbildīgs projekts, kurā uzņēmēja ir gatava savest kopā strādātgribošu jaunieti ar darba devēju. Mēs kā skola šādu ideju atbalstām, tāpēc arī uzņēmējai devām iespēju uzrunāt mūsu jauniešus. Mēs jau redzam, kas notiek ar pašvaldības iniciatīvu piedāvāt darbu skolēniem vasarā – gribētāju ir tik daudz, ka visiem pat šo iespēju nevar nodrošināt. Tas tikai apliecina, ka ne visiem jauniešiem vajag visu un uzreiz, labu un vēl labi apmaksātu darbu – mūsu pilsētā ir pietiekami daudz jaunu cilvēku, kas var un grib strādāt, vispirms apliecinot sevi darbā, nevis izvirzot prasības. Tāpēc man gribas ticēt, ka no šāda projekta ieguvēji būs kā jaunieši, tā arī pilsēta.»
Ko par šādu iespēju domā paši jaunieši?
«Pēc skolas jau tomēr ir brīvais laiks»: Atis Lielcepure (attēlā), 19 gadi, mācās, strādā «Varu»
«Man patīk! Iespēju šeit strādāt ieguvu savā skolā – Jelgavas tehnikumā, kur nu jau mācīšos 4. kursā par apdares darbu tehniķi. Meklēju iespēju piepelnīties no skolas brīvajā laikā un šajā centrā tieši to arī iegūstu – varēšu pastrādāt ne tikai tagad, vasarā, bet arī rudenī un ziemā, kad sāksies skola. Pēc skolas jau tomēr ir brīvais laiks, kurā varu arī strādāt, citādi sanāk tāda bezdarbība. Šobrīd betonēju žogu stabus – celtniecības darbs, super! Nav tieši manā specialitātē, bet ir celtniecībā, kas tiešām ir lieliski. Lai gan es nesmādētu arī ravēšanu – ja vajadzēs, ravēšu! Varbūt nedēļām ilgi negribētu to darīt, bet darbs ir darbs.
Neesmu no tiem jauniešiem, kuriem visu vajag uzreiz – labu darbu, lielu algu, jo apzinos, ka ar kaut ko jāsāk: te man ir iespēja sākt. Ja vēl var apvienot ar mācībām, tad tas ir tieši tas, kas man šobrīd vajadzīgs. Šī ir mana pirmā darba pieredze, un es varu teikt, ka pagaidām esmu apmierināts.»
«Šo iespēju atradu caur sludinājumu»: Vikija Lešinska, 22 gadi, studente, strādā «Varu»
«Es biju pirmā, kas sāka strādāt «Varu» – šādu iespēju atradu caur sludinājumu. Man ir palicis pēdējais pusgads, ko studēt Ekonomikas un kultūras akadēmijā, un, protams, jau sāku meklēt darbu, kur varētu piepelnīties. Manuprāt, šāda ideja ir vienkārši lieliska tieši tiem jauniešiem, kuri vēl mācās. Tu vari satikt tik dažādus cilvēkus, pilnveidot savas komunikācijas prasmes, iegūt kontaktus, un, galvenais, darbs ir tik dažāds. Pirmdien vari ravēt, bet jau trešdien – palīdzēt apkalpot banketu. Tā kā biju pirmā jauniete, kas sāka strādāt «Varu», tad šobrīd man uzticēts koordinēt arī pārējo jauniešu darbu. Kopumā tie ir ap desmit jauniešu, kuri visi gan vēl nav iesaistīti darbos, jo ir daļa, kas vasarā no pilsētas izbrauc – visbiežāk tie ir profesionālo skolu audzēkņi, kuri dzīvo citā pilsētā vai novadā, taču viņu koordinātas tiek saglabātas, lai rudenī turpinātu sadarbību.
Es ar šo iespēju esmu ļoti apmierināta un, kaut arī samaksa nav liela, zinu, ka, cītīgi strādājot, stundas sakrājas un nopelnīt arī var. Piemēram, šonedēļ mums viena meitene uz piecām nedēļām sāk strādāt karameļu ražotnē Jelgavā, un tās jau vairs nav tikai dažas stundas nedēļā.
Mana pirmā pieredze bija kādā privātmājā, kur darbs ir vēl visai vasarai – gan ravējām, gan puķes stādījām, gan mulču bērām.»
Foto: Raitis Supe
1.6 °C,
4.2 m/s,
90.2 % 
1.6 °C,
4.2 m/s,
90.2 %