Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedri un citi Jelgavas uzņēmēji trešdien tikās ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, iezīmējot vairākas problēmas, kurām būtu nepieciešams operatīvs risinājums. Ministrs atklāja, ka vairāki minētie jautājumi jau ir iekļauti valdības dienaskārtībā, taču to risinājumus šajā gadā sagaidīt, visdrīzāk, neizdosies.
Tikšanās laikā uzņēmēji pauda neapmierinātību par vairākām sasāpējušām problēmām, vienlaikus izsakot cerību, ka ministrijas ieklausīsies uzņēmēju teiktajā un ieteikumus ņems arī vērā. Viena no būtiskām problēmām, ar kuru saskārušies uzņēmēji, ir elektroenerģijas izmaksu kāpums no 1. augusta. «Tas, ka iedzīvotājiem maksa palielinās, jo jāmaksā arī par pieslēguma jaudu, ir saprotams, jo viņi iepriekš par to nemaksāja, taču uzņēmēji to darīja. Neskatoties uz to, mūsu uzņēmumam maksa par elektroenerģiju būtiski palielinājās,» situāciju raksturoja SIA «Signum» īpašnieks Vitālijs Upenieks, atklājot, ka nākamgad uzņēmumam šis izmaksu kāpums papildus izmaksās kā minimums 5000 eiro. Vēl sarežģītāk šajā situācijā ir tiem uzņēmējiem, kuriem elektrības jaudas ir nepieciešamas tikai sezonāli, bet jāmaksā par tām – visu gadu. Ministra ierosinājumu uz laiku samazināt maksimālo jaudu, to atslēdzot, uzņēmēji nesaskata kā risinājumu šai problēmai, jo būs lieli izdevumi, lai atslēgtās jaudas atkal atjaunotu. «Summējot elektrības cenu kāpumu, joprojām nepārdomāto iepirkumu sistēmu, kur galvenais ir cena, nevis kvalitāte, un vēl vairākas citas lietas, Latvijas uzņēmējam konkurēt ir arvien grūtāk,» piebilda V.Upenieks.
Tāpat viņš piesauca arī nesamērīgi lielo obligāto iepirkuma komponentes (OIK) maksu, kas jāsedz pat par to elektrības daudzumu, kuru ražotājs nodod kopējā tīklā. «Ekonomikas ministrija šobrīd strādā pie jautājuma, kurš saistīts ar OIK, un paredzams, ka tuvāko divu gadu laikā šo jomu izdosies sakārtot. Ja viss izdosies, ar 2019. gadu OIK vajadzētu samazināties,» solīja A.Ašeradens.
Ne mazāk būtisks klātesošajiem bija arī jautājums par mazā biznesa likumisko regulējumu, jo jau drīzumā šajā jomā ir paredzētas izmaiņas. «Nākamajā gadā šajā jomā būs daudz izmaiņu. Jau ar 1. janvāri mikrouzņēmumiem būs jāmaksā minimālās sociālās iemaksas par katru darbinieku. Būtībā ir jālemj, ko darīt ar mikrouzņēmumiem, jo tie, visdrīzāk, pastāvēs tikai līdz 2019. gadam,» skaidroja ministrs, atklājot, ka tiek domāts par mazo uzņēmumu definēšanu, piemēram, nosakot, ka apgrozījums mēnesī tiem būs līdz 1000 eiro un tie drīkstēs maksāt fiksēto nodokli 150 eiro apmērā. Savukārt no nodokļa vispār varētu tikt atbrīvoti tie mazie uzņēmumi, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 3000 eiro.
Jelgavas ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška stāsta, ka uzņēmēji tikšanās laikā aktualizēja vēl vairākus jautājumus, tostarp par slimības lapu nepamatotu izsniegšanu, ar kuru nācies saskarties. A.Ašeradens šajā gadījumā ieteica uzņēmējiem sagatavot priekšlikumus un ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras starpniecību iesniegt tos valdībai. Viens no priekšlikumiem, ko uzņēmēji varētu iesniegt, attiecas arī uz dienu skaitu, kuras darbinieka slimības laikā jāapmaksā darba devējam – tās vajadzētu samazināt. Igaunijā, piemēram, darba devējs apmaksā četras dienas, bet Latvijā – 10 dienas.
Foto: Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācija
4 °C,
0.6 m/s,
90.3 % 
4 °C,
0.6 m/s,
90.3 %