8.9 °C, 3 m/s, 83.5 %

Ekonomika

Grāmatvedības karaļvalsts
28/11/2008

Grāmatvedības pakalpojumu pirkšanu pie mums uztver ne bez konservatīvisma pieskaņas, kamēr Rietumos ir pašsaprotami atstāt uzņēmuma tiešo funkciju, bet pārējo, sākot ar grīdas tīrīšanu un beidzot ar reklāmas izvietošanu, pirkt no profesionāļiem. Viens no atturības iemesliem ir vēsturiskās saknes – grāmatvežus ierasts uztvert kā savas karaļvalsts pārstāvjus. Grāmatvedības firmu speciālisti atzīst, ka līdzīga attieksme mūsdienās pārgājusi uz ārpakalpojumu sniedzējiem. Vienīgi tagad grāmatveža vietā ir vesela firma, bet detaļās visu darāmo līdz galam neviens tāpat neizprot. Pirms gadiem pieciem Jelgavā oficiālos grāmatvedības uzņēmumus varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, individuāli praktizējošu pakalpojumu sniedzēju gan netrūka. Pēdējā sakaru katalogā audita un grāmatvedības pakalpojumu sadaļā firmu īpatsvars pārsniedz divus desmitus. Nozares pārstāvji situāciju skaidro gan ar pēdējos gados piedzīvoto ekonomikas izaugsmi, gan to, ka grāmatveži, kas strādājuši mājās, spiesti iznākt no pagrīdes un legalizēties par oficiāliem pakalpojumu sniedzējiem.Iveta Anškina SIA «Agroekonoms» izveidoja pirms vairāk nekā četriem gadiem, jo secināja, ka ar individuālajiem pakalpojumiem nebūs konkurētspējīga. Pasūtītājam vieglāk strādāt ar juridisku, nevis fizisku personu. Uzņēmuma izveides nolūks bija arī atbalsta saņemšanas iespējas. Uz karstām pēdām firma iesaistījās nodarbinātības projektā, kura rezultātā no jauno speciālistu vidus, kas tikuši pie diploma, bet bija bez darba, ieguva trīs jaunas speciālistes. Dagnija Sidraba no SIA «Regnum nodokļu konsultācijas» zina teikt, ka arī algoti grāmatveži dažkārt izvēlas izveidot savu uzņēmumu, lai būtu paši sev saimnieki un atbilstoši vajadzībām racionālāk organizētu darba režīmu. 

Anna Afanasjeva
Grāmatvedības pakalpojumu
pirkšanu pie mums uztver ne bez konservatīvisma pieskaņas, kamēr
Rietumos ir pašsaprotami atstāt uzņēmuma tiešo funkciju, bet
pārējo, sākot ar grīdas tīrīšanu un beidzot ar reklāmas
izvietošanu, pirkt no profesionāļiem. 
Viens no atturības iemesliem
ir vēsturiskās saknes – grāmatvežus ierasts uztvert kā savas
karaļvalsts pārstāvjus. Grāmatvedības firmu speciālisti atzīst, ka
līdzīga attieksme mūsdienās pārgājusi uz ārpakalpojumu sniedzējiem.
Vienīgi tagad grāmatveža vietā ir vesela firma, bet detaļās visu
darāmo līdz galam neviens tāpat neizprot. 

Pirms gadiem pieciem Jelgavā
oficiālos grāmatvedības uzņēmumus varēja saskaitīt uz vienas rokas
pirkstiem, individuāli praktizējošu pakalpojumu sniedzēju gan
netrūka. Pēdējā sakaru katalogā audita un grāmatvedības pakalpojumu
sadaļā firmu īpatsvars pārsniedz divus desmitus. Nozares pārstāvji
situāciju skaidro gan ar pēdējos gados piedzīvoto ekonomikas
izaugsmi, gan to, ka grāmatveži, kas strādājuši mājās, spiesti
iznākt no pagrīdes un legalizēties par oficiāliem pakalpojumu
sniedzējiem.
Iveta Anškina SIA
«Agroekonoms» izveidoja pirms vairāk nekā četriem gadiem, jo
secināja, ka ar individuālajiem pakalpojumiem nebūs
konkurētspējīga. Pasūtītājam vieglāk strādāt ar juridisku, nevis
fizisku personu. Uzņēmuma izveides nolūks bija arī atbalsta
saņemšanas iespējas. Uz karstām pēdām firma iesaistījās
nodarbinātības projektā, kura rezultātā no jauno speciālistu vidus,
kas tikuši pie diploma, bet bija bez darba, ieguva trīs jaunas
speciālistes. 
Dagnija Sidraba no SIA
«Regnum nodokļu konsultācijas» zina teikt, ka arī algoti grāmatveži
dažkārt izvēlas izveidot savu uzņēmumu, lai būtu paši sev saimnieki
un atbilstoši vajadzībām racionālāk organizētu darba
režīmu. 
Kāpēc pakalpojumu 
izdevīgi pirkt?
Aptaujātās grāmatvedības firmas atzīst, ka viņu pakalpojumus
pārsvarā pērk mazie un vidējie uzņēmumi, kas pārstāv visdažādākās
jomas un paši algotam speciālistam nespēj nodrošināt pilnu darba
slodzi. Armands Prāvs no SIA «1. grāmatvedības birojs» lēš, ka
faktiski finanšu jeb galvenais grāmatvedis pilnā apjomā ir
noslogots un tiešās funkcijas veic atskaišu laikā, tas aizņem ap 30
– 40 procentu no mēneša darba laika. Pārējā laikā pārsvarā veic
lietveža vai rēķinveža darbu – apstrādā ienākošos un izejošos
dokumentus, kas neprasa nodokļu specifikas pārzināšanu. «Ap 70
procentu veido «melnais» darbs, kas prasa mazāku kvalifikāciju.
Augsti kvalificēta speciālista turēšana izmaksā dārgi, jo viņš grib
saņemt kvalifikācijai atbilstošu algu, neskatoties uz to, ka veic
zemāk atalgotu darbu. Pērkot pakalpojumu, šādu diskusiju nav. Šī
iemesla dēļ arī lielāki uzņēmumi izvēlas sadarboties ar
grāmatvedības firmām. Viņi uz vietas algo cilvēku, kas sagatavo
rēķinus, bet to apstrādi uztic pakalpojumu sniedzējam,» stāsta
A.Prāvs. 
Vecākais konsultants Dzintars Anškins no «Agroekonoma»
papildina, ka, algojot grāmatvedi, uzņēmumam par darbinieku jāmaksā
sociālais nodoklis, jārēķinās, ka cilvēks iet atvaļinājumā, var
saslimt. Turklāt laba speciālista atrašana nav vienkārša. Arī darba
vietas aprīkojums maksā vismaz pustūkstoti latu, nepieciešams
iegādāties specializētās datorprogrammas, kas vienkāršākajā
variantā maksā, sākot no 300 latiem. Spējīga programma maksā ap 700
latu. Jārēķinās ar laiku tās apgūšanai. 
Piedāvājumu paketi 
grūti izvērtēt
Jautāti par konkurenci, pakalpojumu sniedzēji ir atturīgi,
sakot, ka «savā starpā nerīvējamies, cenšamies profesionāli
sadzīvot». D.Sidraba, kliente būdama, ievērojusi, ka grāmatvedības
firmas neiziet uz reklāmas un mārketinga pasākumiem, tās klientus
lielākoties atrod neformālo kontaktu, rekomendāciju ceļā.
Dz.Anškins tam piekrīt un raksturo, ka uzņēmums neiziet uz
kvantitāti, tālab konkurenci nejūt.
«Ir gadījumi, kad klienti mainījuši grāmatvedības firmu, bet
staigāšana no viena pakalpojumu sniedzēja pie cita nav raksturīga,
jo mūs nevar salīdzināt ar frizieriem. Iemesli dažādi: vienu
neapmierina cena, citu – kvalitāte. Bet ar vērtējumu jābūt
uzmanīgam, jāanalizē motīvi, dažkārt klients ar kvalitāti saprot
to, ka kādreiz pa telefonu nav sniegta izsmeļoša atbilde,» teic
A.Prāvs, piebilzdams, ka sākumā klientam par labu nāktu vairāku
pakalpojumu sniedzēju izvērtēšana. 
Tomēr tas nav tik vienkārši, jo arī firmas pārmantojušas
vēsturisko grāmatvedības kā savas karaļvalsts statusu – detaļās
visu tajā notiekošo izprot retais klients. Pakalpojumu sniedzēju
vidū ir zināms aptuvenais cenu līmenis, bet citādi to nevar
salīdzināt, piemēram, kā banku piedāvājumu, kam ir atklāti cenrāži
katram strukturētajam pakalpojumam – ir noteiktas komisijas maksas,
procentu likmes u.tml. Grāmatvedība šajā ziņā ir miglā tīta, katrai
firmai cenas noteikšanā ir savas nianses. Apstākļos, kad par vienu
un to pašu cenu uzņēmumi piedāvā atšķirīgas paketes un tās visas
saucas grāmatvedība, pakalpojumu ir grūti izvērtēt.
Aicināts raksturot cenu, A.Prāvs stāsta, ka noteicošā loma ir
uzņēmuma apjomam, kas sevī ietver daudz citu faktoru, sākot ar
dokumentu īpatsvaru, darbinieku skaitu, apgrozījumu, bilances
posteņiem, tās vērtību, PVN statusu utt. Jo lielāks apjoms, jo
vairāk jāmaksā par pakalpojumu. SIA gadījumā grāmatvedības
pakalpojums maksā, sākot no 70 latiem par vienkāršāko variantu.
Savukārt individuālā darba veicējiem cena svārstās robežās no 30
līdz 100 latiem. Nav izslēgts, ka individuālā komersanta uzņēmumam
ir reizes piecas lielāks darba apjoms nekā viena īpašnieka
SIA. 
Grāmatvedība 
nav domāta tikai VID
Labs grāmatvedis, kurš ne vien sagatavo bilanci, bet spēj
analizēt arī finanšu datus un biznesa rentabilitāti, iesaka, kā
labāk rīkoties, visos laikos ikvienā uzņēmumā bijusi liela vērtība.
Ikdiena liecina, ka šodien daudziem biznesa pārstāvjiem
grāmatvedība asociējas ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). «Tieciet
galā ar VID, un ar to interese nereti beidzas, lai gan tā
nevajadzētu būt,» teic A.Prāvs. Dz.Anškins viņam piekrīt un uzsver,
ka grāmatvedība vispirms kalpo uzņēmuma vadītājam un padara
uzņēmumu konkurētspējīgāku. «Amerikāņi atzīst, ka par biznesmeni
var izveidoties pēc viena kārtīga bankrota. Tie, kam ir šī
pieredze, uz lietām skatās citādi, viņi grāmatvedības ciparos spēj
saredzēt skaitļus, ko formālais speciālists neredz. Bet tas, cik
katrā uzņēmumā šīs pareizākā lēmuma pieņemšanai nepieciešamās
vērtības tiek pieprasītas, ir individuāli.»
Treniņnodarbību konsultante un grāmatvedības uzņēmuma «F&A
agency» vadītāja Lidija Makejenoka uzsver, ka uzņēmējiem, lai
izvairītos no kļūdām, jābūt vismaz vispārīgām zināšanām par
uzskaites organizēšanu, jāpārzina pamatjautājumi, lai analizētu
budžetu, sekotu izmaksām, novērtētu rezultātu, zinātu, kāpēc peļņa
ir, bet naudas nav. Ikdienā gan nākas konstatēt, ka cilvēki, pat
vairākus gadus darbodamies, nepārzina budžeta veidošanos. «Biznesa
idejai un radošajam faktoram ir liela nozīme, tomēr uzņēmējs nevar
būt tik aizņemts ar ideju, ka aizmirst izrēķināt to no ekonomiskā
aspekta,» spriež speciāliste. 
A.Prāvs ievērojis, ka pašreizējā situācija uzņēmējiem liek
mainīties: «Agrāk darbības optimizācija bieži asociējās ar nodokļu
nemaksāšanu. Uz to masveidā ietaupīja. Tagad šīs iespējas vairs nav
tādas. Ēnu ekonomikas īpatsvars samazinās, un nekas cits neatliek
kā strādāt efektīvāk un iedziļināties finanšu niansēs.»
Attiecības ar VID pakalpojumu sniedzēji raksturo kā svarīgas.
«Cenšamies ievērot visas likuma normas, bet ir diskutējamas
situācijas. Piemēram, preču pavadzīme – rēķins jāreģistrē
saņemšanas brīdī, bet nav konkrēti norādīts, kad īsti ir šis
brīdis: kad prece saņemta vai kad tās pavadzīme ienākusi
grāmatvedībā. VID to parasti traktē par labu sev. Bet nekas to
neliedz interpretēt uzņēmējam labākā veidā,» domā
Dz.Anškins. 
Diskutējamos jautājumus pakalpojumu sniedzēji cenšoties
risināt. Ir situācijas, kad vēršas VID pēc rakstiskām atbildēm.
Dažkārt no tām jaušams, ka konsultanti nevēlas uzņemties atbildību,
pēc skaidrojuma saņemšanas jautājumu ir vēl vairāk. Ne vienmēr
atbilde ir skaidra un nepārprotama, tās vietā ir viedoklis. «Reizēm
politika ir tāda, kāda ir. Tomēr darbā ar VID grāmatvedības firmas
ir konkurētspējīgākas salīdzinājumā ar algotu grāmatvedi, jo tam
pieredze ir tikai konkrētā uzņēmuma robežās. Savukārt pakalpojumu
sniedzēji apkalpo plaša spektra uzņēmumus, kas ļauj pārredzēt
lielāku spēles laukumu. Tāpat būtiski, ka atbildīgos brīžos
pakalpojumu sniedzējam pieejami lielāki resursi, bez grāmatveža,
kurš atbild par konkrēto uzņēmumu, komandas darbā iesaistās pārējie
speciālisti,» vērtē pakalpojumu sniedzēji.
Uz sertifikāciju raugās 
piesardzīgi
Zinot, ka vienreiz pieļautas grāmatvedības kļūdas sekas
dažkārt jūtamas gadiem, «Jelgavas Vēstnesis» jautāja par
pakalpojuma sniedzēju atbildību. Dz.Anškins teic, ka uzņēmumam līdz
šim nonākt problēmās grāmatvedības dēļ nav nācies. «Esam domājuši
par darbības apdrošināšanu. Bet nav skaidra mehānisma, kā,
iestājoties apdrošināšanas gadījumam, saņemsim naudu. Tāpēc
orientējamies uz niansēm, par ko var saņemt uzrēķinus, lai no tiem
izvairītos. Izvērtējam, kāds šķērsgriezums konkrētajam klientam
vairāk jāpārbauda.» Viņš un citi pakalpojumu sniedzēji uzsver, ka
bezatbildību nevar atļauties, jo no tā atkarīga pašu reputācija un
iztikšana. 
Pakalpojumu sniedzēji, kas apvienojušies Grāmatvežu
asociācijā, gan uzskata, ka ne vienā vien uzņēmumā kvalitāte klibo.
Ne visiem izstrādāta pakalpojumu sniegšanas sistēma un ne visi
darbojas pēc vienotiem nosacījumiem, citi pieļaujot nepamatotu cenu
dempingu un kropļojot pakalpojuma būtību. Izeju asociācija saskata
speciālistu sertifikācijā. 
Jelgavas grāmatvedības firmu pārstāvji atzīst, ka ir
dzirdējuši par «kolēģiem», kas diskreditējuši sevi, iesaistījušies
PVN atmazgāšanas shēmās. Tomēr tie ir izņēmuma gadījumi.
Sertifikāciju jelgavnieki vērtē kā brīvu izvēli, jo likumdošana to
pagaidām nereglamentē. «Daudz atkarīgs no izpildījuma. Ja tas
nebūtu formāls, bet pārdomāti veikts pasākums, tas noteikti nāktu
par labu,» spriež A.Prāvs. Arī citi lēš, ka tādējādi pa kādam
diletantam atsijātos. Taču vienlaikus nav garantijas, ka tas
neizvērsīsies par ķeksīša pasākumu, iekasējot naudu par sertifikāta
izsniegšanu, jo formālu mācību rezultātā iegūtais papīrs pats par
sevi vēl negarantē pakalpojuma kvalitāti.
Piemēram, zvērinātiem revidentiem sertifikācija jau notikusi.
Taču neoficiāli dzirdēts par revidentiem, kuru vietā strādā
studenti, bet speciālists tikai pārskata un uzliek parakstu. «Kāpēc
lai ar grāmatvedību nebūtu tāpat?» jautā kāds pakalpojumu
sniedzējs, piebilzdams, ka grāmatvežu gadījumā tas varētu būt pat
vienkāršāk, jo revidentiem prasību un zināšanu līmenim jābūt
augstākam.