Kultūra

«Nosaukums «Svina garša» man jau radās pirms pašas grāmatas, jo mans vectēvs bija piedalījies Pirmā pasaules kara brīvības cīņās un viņam vaigā trāpīja lode,» atklāja rakstnieks Māris Bērziņš, kurš šodien viesojās Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā.

Rakstnieks pastāstīja, ka romānu rakstīja vairāk nekā gadu, un
visu to laiku dzīvojis tādā kā paralēlā pasaulē. «Protams, es spēju
automātiski izdarīt sadzīviskas lietas, aiziet uz veikalu vai
izslaucīt istabu. Reiz mums bija atnākuši ciemiņi un aicināja mani
pie galda, bet mana sieva viņiem atteica, lai neaiztiekot mani, jo
es esot geto,» atceras M.Bērziņš.

Uzrakstīt romānu sērijā «Mēs. Latvija, XX gadsimts» rakstniekam
piedāvājusi rakstniece Gundega Repše. «Viņa man jautāja, vai varēšu
uzrakstīt par tiem laikiem. Atbildēju, ka varu, jo ne par vieniem
laikiem neko nezinu un man tāpat jāpēta,» stāsta M.Bērziņš. Izpētes
darbs aizņēmis apmēram pusgadu – viņš iepazinies ar citu latviešu
rakstnieku, piemēram, Dzintara Soduma, Gunara Janovska, Anšlava
Eglīša, darbiem par vēsturi, vēsturiskiem avotiem un tad sācis
domāt par savu romānu. «Es biju nonācis punktā, kad ir tūkstoš
taciņu, pa kurām tālāk iet. Nolēmu rakstīt savas atmiņas par to
laiku. Izejas punkts bija manas mājas, kurās es dzīvoju un kurās
dzīvo grāmatas galvenais varonis Matīss,» tā rakstnieks.

Romānā «Svina garša» autors ielicis daudz ko no sevis. Sākot jau
ar to, ka galvenajā varonī «ir daudz kas no Bērziņa», – arī Māris
ir dienējis, jaunībā aizrāvies ar boksu, līdz sapratis, ka tas un
karš ir bezjēdzīgi, strādājis par krāsotāju, bet gan kopā ar savu
tēvu. Tāpat Matīss pauž rakstnieka paša uzskatus, kas sakņojas
pacifismā. «Rakstot romānu, es ļoti centos, lai varētu atbildēt par
katru vārdu – lai neviens man nevarētu piekasīties. Piemēram,
uzrakstīju pirmo lappusi un sāku domāt: «A vai viņi tajā laikā
vispār varēja lietot tādus vārdus?» Te man ļoti palīdzēja
Nacionālās bibliotēkas periodikas datu bāze periodika.lv, kurā
visus šaubīgos vārdus pārbaudīju – vai tā laika presē tādi tika
lietoti,» darbu pie romāna, par kuru autors saņēma Baltijas
Asamblejas balvu, ieskicē M.Bērziņš. Viņš sev, rakstot romānu
«Svina garša», izvirzījis divus mērķus: atspoguļot konkrēto
vēsturisko laiku un izstāstīt savu stāstu – tā, lai tie abi
saplūstu kopā.

Pēc romāna motīviem iestudēta arī izrāde Latvijas Nacionālajā
teātrī, un M.Bērziņš uzskata, ka tas ir labākais, kas ar autoru var
notikt. «Tas ir brīnišķīgi, ja cits mākslas žanrs vēlas interpretēt
tavu darbu,» teic M.Bērziņš, piebilstot, ka izrādes režisoram
Valteram Sīlim esot devis atļauju darīt ar romānu to, ko viņš
uzskata par nepieciešamu. «Es režisoram teicu, ka šajā pasākumā
nepiedalīšos, jo mana atbildība beidzās ar grāmatas ceturto vāku.
Un man arī būtu grūti izvēlēties, ko rādīt uz skatuves tajās
trīsarpus stundās,» tā rakstnieks, piebilstot, ka viņam izrāde ļoti
patikusi. «Bet grāmatu ar izrādi nevar salīdzināt. Tas nav
iespējams.»

Šobrīd rakstnieks strādā pie humoristisko stāstu krājuma par
Gutenmorgenu. Grāmata iznāks rudenī. «Man ļoti patīk, ko par
rakstniekiem teikusi Māra Zālīte, – ka rakstnieks ir kā govs:
izslauc un gaidi, kad piens atkal pierietēs. Tāpēc pagaidām varu
saņemties tikai tādiem īsiem tekstiņiem, ko divu trīs dienu laikā
var uzrakstīt. Jaunam romānam neesmu vēl gatavs,» atzīst
rakstnieks.

Uz tikšanos ar M.Bērziņu bija ieradušies ap 40 cilvēku. Pēc
pasākuma rakstnieka talanta cienītāji devās pie viņa ar grāmatām,
lai saņemtu autogrāfu.

Tikšanās ar M.Bērziņu bibliotēkā notika Valsts Kultūrkapitāla
fonda atbalstītā projektā «Kur piedzimst vārds». Šī pasākumu cikla
ietvaros jelgavniekiem jau bija iespēja klātienē tikties ar
rakstniecēm Noru Ikstenu un Māru Zālīti. Nākamā tikšanās notiks 24.
aprīlī pulksten 14 ar grāmatas «Parādu piedzinēji» autoru Aldi
Bukšu.

Foto: Raitis Supe