Pilsētā

Ilze Knusle-Jankevica

No janvāra palielinājās
pievienotās vērtības nodoklis grāmatām. Lai gan vēl nav iespējams
viennozīmīgi pateikt, ka pircēju skaits Jelgavas grāmatnīcās
samazinājies, ir skaidrs – cilvēki rūpīgāk izvērtē katru pirkumu un
naudu tērē mazāk.    

 

1. janvārī grāmatu cena palielinājās par 16 procentiem – ja
vēl decembrī grāmata maksāja deviņus latus, tad tagad – aptuveni
10,5 latus. Visvairāk cenu kāpumu jūt tie pircēji, kas iegādājas
labus, dārgus izdevumus – mākslas grāmatas, vārdnīcas un
enciklopēdijas. Savukārt, ja grāmata maksāja dažus santīmus vai
latus, tad tās cena arī palielinājusies par dažiem santīmiem, tāpēc
cenu kāpums nav tik pamanāms.

Līdz ar to cilvēki vairāk izvērtē savus pirkumus. «Pircējs
noteikti iegādāsies grāmatu, kas viņu ieinteresējusi un šķiet
aizraujoša, bet par grāmatu, kura tikai varētu būt atbilstoša
attiecīgajam cilvēkam, padomās, izvērtēs, vai tā varētu būt tieši
viena no tām, kas mājās papildinās interesantāko, lasītāko grāmatu
plauktu, un tikai tad to iegādāsies,» stāsta Jāņa Rozes grāmatnīcas
veikala vadītāja Zane Kaupmane. Jelgavas grāmatnīcu pārstāvji
norāda, ka pēdējā laikā pircēji visvairāk iegādājas grāmatas par
dažādām slimībām un to ārstēšanu, veselīgu dzīvesveidu, bērnu
grāmatas un mācību literatūru. SIA «Arga» veikala vadītāja Ilze
Riekstiņa novērojusi, ka noiets samazinājies oriģinālliteratūrai,
bet palielinājies izklaides literatūrai un tā sauktajiem
bestselleriem. Savukārt SIA «Alta grāmata» valdes priekšsēdētāja
Zenta Zelle atzīst, ka pircēji izvēlas praktisko literatūru,
piemēram, psiholoģijas grāmatas, kā arī uzziņu literatūru, īpaši
vēstures grāmatas, bet daiļliteratūru pērk mazāk. «Agrāk pensionāri
daudz pirka grāmatas, bet tagad atnāk un saka, ka nevar vairs
atļauties,» piebilst Z.Zelle. 

Tāpat cilvēki seko līdzi reklāmām masu medijos un iegādājas
reklamētās grāmatas, piemēram, SIA «Alta grāmata» veikalā pēdējā
laikā ļoti pieprasīta grāmata par nu jau mūžībā aizgājušo aktrisi
Viju Artmani «Es varu tikai mīlēt». Z.Zelle uzskata, ka reklāma
ļoti palīdz grāmatu tirdzniecībā, tomēr ir arī mīnuss – reizēm
grāmatu reklamē, pirms tā ir izdota. Cilvēki iet uz veikaliem,
taujā, bet grāmatas vēl nav. Kad ažiotāža norimst, grāmata parādās
veikalu plauktos, bet cilvēki par to jau ir
piemirsuši… 

Par pircēju skaita samazināšanos nesūdzas grāmatnīcā «Janus».
«Domāju, ka situācija būs sliktāka, bet tik traki nav,» atzīst SIA
«Janus» grāmatnīcas vadītāja Tatjana Krīgina. Iespējams, situācija
nav pasliktinājusies tāpēc, ka tas ir vienīgais veikals Jelgavā,
kurā plašā izvēlē ir grāmatas krievu valodā. Viņa novērojusi, ka
cilvēki netaupa naudu tad, ja grāmatu nolēmuši kādam dāvināt.
«Cilvēks atnāk un vēlas uzdāvināt bērnam grāmatu – lielu, skaistu
un krāsainu. Piedāvājam par sešiem septiņiem latiem, un cilvēki
pērk, naudu nežēlo,» atzīst T.Krīgina. Arī citu grāmatnīcu
pārstāvji norāda, ka pircēji joprojām izvēlas kvalitatīvu produktu
un nepērk grāmatas mīkstajos vākos tikai tāpēc, ka tās ir mazliet
lētākas.

Taču grāmatnīcu pārstāvji nākotnes prognozes gan neizsaka
visai optimistiskas. Z.Kaupmane uzskata – ja netiks samazināta
pievienotās vērtības nodokļa likme grāmatām, tad, visticamāk,
samazināsies labu, vajadzīgu un nopietnu grāmatu piedāvājums,
paliks tā sauktā vieglā literatūra. «Ja grāmatu metieni būs mazāki,
kas liekas reāli, arī izmaksas palielināsies, līdz ar to pircēju
skaits neizbēgami saruks un daudzu grāmatnīcu izdzīvošana būs uz
jautājuma zīmes,» spriež Z.Kaupmane. Arī Z.Zelle ir tieša: «Līdz
šim varējām gan izdzīvot, gan nopelnīt. Pašlaik ir diezgan pasmagi,
jo pircēju skaits samazinājies apmēram par 30 procentiem, arī
apgrozījums krītas. Mazajiem veikaliem būs grūti izdzīvot, tāpēc
pieļauju, ka tie apvienosies ar izdevniecībām vai lielo veikalu
ķēdēm.» Lai gan situācija nākotnē varētu kļūt diezgan smaga,
grāmatnīcu pārstāvji cer, ka veikali nebūs jāslēdz.