Nosūtījumi pie ārsta, nomaksāti un nenomaksāti rēķini, matu ķemmes, nauda – tie ir tikai daži «atradumi», ko bibliotekāri ierauga, plauktā novietojot lasītāju atnestās bibliotēkas grāmatas. Bibliotekāri atzīst, ka tikai niecīga daļa lasītāju atgriežas pēc grāmatā atstātā, vairums nemaz nenojauš, ka pazudusī lieta meklējama bibliotēkā. Darbinieki gan cenšas īpašnieku atrast, taču, ja neizdodas, atstāto mantu krātuvi neveido.
Ritma Gaidamoviča
Bibliotekāri atzīst, ka cilvēki par grāmatzīmēm izmanto visdažādākās lietas – to, kas tajā brīdī ir pie rokas –, reizēm tās piemirst un nodod ar grāmatu bibliotēkā. Ja grāmatā ir lieka manta, to darbinieki pamana, kārtojot grāmatas plauktā, nevis pieņemšanas brīdī, kad tās saliktas kaudzē. Gadās arī tā, ka «pievienotā vērtība» ir pavisam plāna un to pamana tikai nākamais lasītājs.
Pavisam nesen bibliotēka «Pārlielupe» no kādas apmeklētājas saņēmusi dāvanā Jongeja Mingjura Rinpočes grāmatu «Dzīvotprieks. Laimes noslēpuma atklāsme», kurā atrasta salocīta lapa ar dāvinātājas e-pasta adresi, paroli, drošības jautājumu un atbildi, kā arī tvitera lietotāja vārdu un paroli. «To saplēsām,» stāsta bibliotēkas vadītāja Veneranda Godmane.
Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja Vivita Armanoviča atzīst, ka atradumu ir daudz. «Sākot ar necilākajām – matu gumijām, vilciena biļetēm, ķemmēm, e-taloniem, lineāliem –, beidzot jau ar nopietnākām lietām – nosūtījumiem pie ārsta, zāļu receptēm, rēķiniem un naudu,» stāsta V.Armanoviča. Nosūtījumu, zāļu recepšu, rēķinu īpašniekus bibliotekāriem visbiežāk izdodas atrast, sazinoties ar konkrēto lasītāju, taču ķemmes īpašnieku gan neviens īpaši nemeklē.
Par improvizētām grāmatzīmēm nereti mēdz būt arī nauda. Piemēram, «Pārlielupes» bibliotēkā šajā vasarā divas reizes par grāmatzīmi kalpojusi piecu latu naudas zīme. «Pēc šīm grāmatzīmēm gan tajā pašā dienā atskrēja pakaļ,» saka V.Godmane.
Zinātniskajā bibliotēkā nesen bijis gadījums, ka lasītāja uzdāvinājusi bibliotēkai grāmatu, bet pēc pusstundas zvanījusi, ka grāmatā 20 lati paslēpti. «Tos sameklējām, un īpašniece atnāca pakaļ,» tā V.Armanoviča.
Tiesa, ne vienmēr stāstam ir laimīgas beigas. Augusta nogalē, kad tika organizēta makulatūras vākšanas akcijas pirmā izvešanas tūre, uz Zinātnisko bibliotēku atskrējusi uztraukta sieviete un apgalvojusi, ka makulatūrā nodotajās grāmatās esot bijusi liela naudas summa. Viņai nezinot, vīrs grāmatas nodevis kā makulatūru, bet, izrādās, sieviete tajās slepus veidojusi uzkrājumus. Diemžēl bija par vēlu – grāmatas jau bija aizvestas uz Līgatnes papīrfabriku. Un, ja arī nauda tur bija, tad tā samalta kopā ar grāmatām. «Bibliotēkās nekad nepārbauda makulatūrā nodotās grāmatas, papīrus,» piebilst V.Godmane.
Reiz kādā grāmatā aizmirsta arī pase, ko bibliotekāri nodevuši policijā. Tiesa, cilvēks vēl nebija izjutis dokumenta trūkumu. Pirms kāda laika grāmatā bibliotekāri uzgāja dzīvesvietas deklarāciju, ko atdeva atpakaļ lasītājai. «Lielākoties jau lasītāji nemaz neiedomājas, ka viena no vietām, kur meklēt ko pazudušu, piemēram, fotogrāfiju, zāļu recepti, nosūtījumu, ir bibliotēka,» tā V.Armanoviča.
«Tāpēc, pirms nodot grāmatas, vajag tās pārbaudīt. Varbūt tiešām tās ir slepenas dārgumu krātuves. Ja bibliotekāri atpazīst, kam lieta pieder, tad to atdod nākamajā bibliotēkas apmeklēšanas laikā, bet, ja lasītāja atstātā grāmatzīme nav būtiska, to iznīcina. Uzkrājumus mēs neveidojam,» uzsver V.Godmane.
17.1 °C,
1.6 m/s,
79.5 % 
17.1 °C,
1.6 m/s,
79.5 %