Atceroties notikumus pirms 62 gadiem – 1949. gada deportācijas, un, pieminot komunistiskā genocīda upurus, šodien vairāk nekā simts jelgavnieki tikās Svētbirzē, lai uz memoriālās sienas «Ciešanu ceļš» un pie piemiņas akmens noliktu ziedus vai aizdegtu svecīti, tādējādi izrādot cieņu represētajiem.
Ritma Gaidamoviča
«Šodien Latvijā plīvo valsts karogi, diemžēl sēru noformējumā, kas atgādina par 1949. gada 25. martu. Dienu, kad vairāk nekā 40 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji tika aizvesti prom no dzimtenes uz tālajiem austrumiem. Manuprāt, Latvijā ir ļoti maz ģimeņu, kuru radi, draugi paziņas nav saistīti ar šo baiso notikumu. Mūsu pienākums ir pulcēties katru gadu šajā vietā un, noliecot galvas, pieminēt šos varonīgos cilvēkus, kas tika izsūtīti,» tā klātesošos piemiņas pasākumā uzrunāja Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks, kopā ar pašvaldības izpilddirektori Irēnu Škutāni un Jelgavas domes deputātu Andri Ķipuru, noliekot ziedus. V.Ļevčenoks aicināja ikvienu klātesošo atgādināt arī bērniem par šī gada baisajiem notikumiem, lai viņi zina mūsu valsts un cilvēku vēsturi.
Klātesošos uzrunāja arī politiski represēto apvienības «Staburadze» valdes priekšsēdētāja Valda Dzintare, savā runā atmiņā atsaucot laiku, kad tas notika un kā tas notika. Viņa atklāja, ka šobrīd «Staburadzē» ir vairāk nekā 40 biedru, kas cietuši šajās deportācijās, bet tomēr atgriezušies Latvijā un sagaidījuši brīvu Latviju.
Muzikālu priekšnesumu klātesošajiem sniedza sieviešu vokālais ansamblis «Guns».
Foto: Ivars Veiliņš
6.9 °C,
2.6 m/s,
85.6 % 
6.9 °C,
2.6 m/s,
85.6 %