Apmēram divdesmit cilvēki šodien pulcējās pie Ebreju upuru piemiņas akmens Zālītes ielā, lai godinātu ebrejus, kas cietuši Otrā pasaules kara laikā. Klātesošie dalījās atmiņās un pārdomās par nežēlību, kādu nācies piedzīvot ebreju tautai, kā arī nolika ziedus akmens pakājē.
Sintija Čepanone
Atzīmējot Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu, pie piemiņas akmens pulcējās Jelgavas Ebreju biedrības biedri, Sabiedrības integrācijas biroja pārstāvji un citi jelgavnieki, kuriem nav vienaldzīga vēsture. Kā uzrunā norādīja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, ikvienam, izprotot vēsturi, ir jādomā un jādzīvo tā, lai nekad vairs nevajadzētu piedzīvot tās šausmas, ko izcietuši mūsu senči. Mums ir jāizzina vēsture, jo tikai tā var raidīt skatu rītdienai, teica A.Rāviņš.
Pirmā Jelgavas Ebreju biedrības priekšsēdētāja un arī piemiņas akmens idejas iniciatore Fanija Raģe atzina, ka šī diena ebrejiem ir viena no vissmagākajām gadā, jo tā nes līdz ļoti daudz sāpīgu atmiņu. «Esam šeit, lai godinātu tās ebreju tautas dvēseles, kas palikušas šajā mežā… Līdz ar karu sākās arī šausmas ebreju tautai, jo tikai retajam izdevās izglābties – lielāko daļu ebreju sadzina sinagogā, kuru pēc tam aizdedzināja. Kad liesmas pārmetās arī uz blakus esošajām mājām, dedzināšanu pārtrauca. Izdzīvojušie metās bēgt, taču viņus panāca un nogalināja…» vēsturi ieskicē F.Raģe, atklājot, ka tolaik Jelgavā bijis policijas inspektors Vagulis, kurš organizējis brigādes ebreju iznīcināšanai. «Tika iznīcināti ārsti, skolotāji, skolas direktori, mākslinieki, tirgotāji… Tūkstošiem ebreju,» tā F.Raģe, sakot paldies tiem drosmīgajiem, kas, riskējot ar savu un savas ģimenes dzīvību, tomēr centās paglābt kādu ebreju, slēpjot to savās mājās. Viņa teica paldies arī tiem, kas palīdzēja īstenot ideju par piemiņas akmens izveidi Jelgavā, Zālītes ielā. Piemiņas vieta izveidota pirms gadiem astoņpadsmit, divdesmit.
«Esmu šeit kopā ar savu vectētiņu Ļevu Kolačovu, lai godinātu savus tautiešus, kas gājuši bojā nežēlīgajā slaktiņā kara laikā. Vectēvs ģimenē ļoti daudz stāsta par vēsturi un to, ko nācies pārciest ebreju tautai, un šī diena vienmēr mūsu dzimtai būs svarīga,» neslēpj 16 gadus vecais Ļevs Bļinņikovs, kurš pie vectētiņa Jelgavā godināt Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu ieradies no Ogres.
Jāpiebilst, ka Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena tiek atzīmēta, pieminot vairāk nekā 70 000 Latvijas ebreju, kas tika iznīcināti 1941. – 1945. gadā nacistu okupētajā Latvijā.
Foto: Kristaps Hercs
13.9 °C,
4.7 m/s,
68.5 % 
13.9 °C,
4.7 m/s,
68.5 %