Nākotnē nacionālā aviokompānija AS «Air Baltic Corporation» («airBaltic») būtu jāprivatizē, šorīt intervijā Latvijas Televīzijai atzinis jaunais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK).
«Valstij nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību,» akcentēja ministrs, gan atzīst, ka, ņemot vērā situāciju pasaules aviopārvadājumu tirgū, drīza «airBaltic» privatizācija nav iespējama.
Gerhards gan «airBaltic», gan starptautiskās lidostas «Rīga» līdzšinējo darbību novērtēja kā sekmīgu, atgādinot par aviācijas nozares neveiksmēm pārējās Baltijas valstīs.
Tai pašā laikā satiksmes ministrs pauda šaubas, ka pašreizējā pasaules ekonomiskajā situācijā plāni par 30 miljonu pasažieru apgrozījumu Rīgas lidostā ir pamatoti. Turklāt lidmašīnas ir viens no lielākajiem piesārņotājiem, un šajā jomā jārēķinās arī ar Eiropas normām.
Gerhards jau lūdzis sagatavot pilnu informācijas paketi par «airBaltic» vadītāja Bertolda Flika atalgojumu.
Ministrs uzdevis noskaidrot, kāda ir Satiksmes ministrijas (SM) kompetence šajā jautājumā, kā tā ir veidojusies vēsturiski un kā kompetences sadalījumu ir mainījusi nesenā «airBaltic» īpašnieku nomaiņa.
Pēc informācijas apkopošanas ministrs dos savu vērtējumu par šo jautājumu.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem «airBaltic» valdes locekļu ievēlēšana un atlīdzības noteikšana valdes locekļiem nav akcionāru sapulces, tostarp valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvja, kompetences jautājums, iepriekš norādīja SM Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Arī likums «Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību» 2009. gadā neesot attiecināms uz «airBaltic».
Papildus SM norāda, ka starp Latvijas valsti un skandināvu aviokompāniju SAS noslēgtajā «airBaltic» dibināšanās līgumā tika ietverti nosacījumi par kompānijas vadības iecelšanu, atalgojuma noteikšanu un tiesībām saglabāt konfidencialitāti šajos jautājumos. Šis līgums ir saistošs arī SAS tiesību un saistību pārņēmējai – SIA «Baltijas aviācijas sistēmas».
Pagājušā gada pirmajos 11 mēnešos Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS «Air Baltic Corporation» valdes priekšsēdētājam Bertoltam Flikam algā izmaksāts 319 071 lats, liecina telekompānijas «TV3» raidījuma «Nekā personīga» rīcībā esošā informācija.
Tā kā uzņēmums slēpj arī principus, pēc kuriem tiek noteikta vadības alga, nav iespējams pateikt, kāpēc Flika alga atšķiras pa mēnešiem – februārī, martā un jūnijā alga ir zemāka –ap 14 000 latu. Bet, piemēram, jūlijā viena mēneša izmaksātā atlīdzība pārsniedz 100 000 latu, kas ir piecas reizes vairāk nekā Flika vidējā alga pārējā gada laikā.
Kamēr «irBaltic» vadība tiesājas, SM, kas ir kompānijas kapitāldaļu turētāja, nav viedokļa, vai Fliks rīkojas atbilstoši likumam.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 2007. gadā «airBaltic» peļņa bija 1,24 miljoni latu, 2006. gadā – 4600 lati, bet 2005. gadā kompānija strādāja ar 1300 latu zaudējumiem.
Lidsabiedrība «airBaltic» dibināta 1995. gadā. Tās galvenās akcionāres ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» ar 47,2% akciju.
«airBaltic» flotē ir 28 lidmašīnas.
www.leta.lv
28.8 °C,
2.9 m/s,
55.2 % 
28.8 °C,
2.9 m/s,
55.2 %