Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja darbinieki jau izraudzījušies 30 Ģ.Eliasa eļļas gleznas, kas maijā tiks vestas uz Stokholmu, lai tās eksponētu izstādē vienā no pilsētas galerijām. Patlaban darbs notiek pie izstādes kataloga veidošanas.
Ritma Gaidamoviča Foto: Ivars Veiliņš
Muzeja direktores vietniece Marija Kaupere stāsta, ka ideja par Ģ.Eliasa izstādes rīkošanu Zviedrijā virmojusi jau kopš 1990. gadu sākuma. «Sākotnējā iecere bija ļoti vērienīga, jo iepriekšējais Ģ.Eliasa fonda priekšsēdētājs Ketils Genmarkers ļoti vēlējās, lai izstāde notiktu kādā no Stokholmas lielajiem muzejiem. Taču tolaik šis projekts muzejam bija par dārgu, jo darbiem bija vajadzīgi jauni rāmji, nepieciešama apdrošināšanas nauda, kā arī bija dažādi citi ar izstādi saistīti izdevumi, bet tik daudz līdzekļu tobrīd nebija. Arī Zviedrijas muzeju darba plāni un izstāžu politika nebūt neveicināja šī uzdevuma izpildi. Tāpēc pirms pāris gadiem kopā ar tagadējo fonda priekšsēdētāju Izabellu Cielēnu nolēmām, ka izstādes organizēšanu vairs neatliksim un negaidīsim vēl vairākus gadus. Muzejs kopā ar fondu nolēma, ka labs risinājums ir izstādes sarīkošana kādā galerijā. Tāpat kā Vācijā 2005. gadā,» tā M.Kaupere.
Tagad plānots, ka uz Zviedriju aizceļos 30 mākslinieka darbi un tie Zviedrijas iedzīvotājiem būs apskatāmi no 25. maija līdz 12. jūnijam galerijā «Grona Paletten», kas atrodas Stokholmas centrā. «Galvenokārt būs skatāmas 1920. gadu gleznas. Apzināti tā komplektējām, lai izstāde būtu gan viendabīga, gan vienlaikus parādītu mākslinieka daudzpusību, lai neveidotos kokteilis, bet laba izstāde. Būs skatāmi gan portreti, gan klusās dabas, gan pilsētas ainavas, gan ziedi, gan akti un citi gleznojumi,» stāsta M.Kaupere. Muzeja un fonda vēlme ir parādīt mākslas cienītājiem Zviedrijā, ka Ģ.Eliass ir labs Eiropas mākslinieks.
Iespējams, perspektīvā var izveidoties sadarbība arī ar kādu muzeju ārpus Stokholmas, kas jau izrādījis interesi par mūsu muzeja kolekcijām.
Aizvien vēl aktuāla ir otra K.Genmarkera iecere – par mākslinieku izdot albumu. Savulaik tam tekstu bija uzrakstījusi mākslas zinātniece Zviedrijā dzīvojošā latviete Zaiga Vasariņa. Taču tas tika rakstīts laikā, kad viņai bija pieejami tikai ģimenes īpašumā esošie Ģ.Eliasa darbi. Daudz kas tika balstīts tikai uz mākslinieka māsas Maijas Cielēnas (Eliases) atmiņām. Mainoties situācijai, šo albumu vajadzēja pārstrādāt. Darbs aizkavējās, bet, autorei aizejot aizsaulē, tā izdošana ar Z.Vasariņas rakstīto tekstu vairs nebija iespējama. Pie albuma izdošanas ar pārtraukumiem tiek strādāts. Domājams, ka nu jau tas varēs iznākt plašs un bagātīgi ilustrēts ar mākslinieka darbiem, jo pa šiem gadiem ir restaurētas daudzas gleznas, kas ir būtiskas Ģ.Eliasa daiļradei un ne mazāk svarīgas latviešu glezniecības kontekstā. Ģ.Eliasa fonda Zviedrijā priekšsēdētāja mākslinieka Ģ.Eliasa māsasmeita I.Cielēna ir sarūpējusi daļu līdzekļu albuma izdošanai. Pārējais jāsagādā muzejam.
Pašlaik mākslinieks Uldis Zuters gatavo maketu Ģ.Eliasa gleznu katalogam izstādei Zviedrijā, jo muzejs ir saņēmis atbalstu Kultūrkapitāla fonda projektu konkursā. Vēl tikai jāpabeidz ievadteksts, kas jāpārtulko arī zviedru valodā. Protams, darba vēl ir daudz, jo jākārto dažādas formalitātes, tajā skaitā apdrošināšana, kas ir visai darbietilpīgs process. Kad viss būs izdarīts, katalogs no tipogrāfijas saņemts, gleznas iesaiņotas, apdrošināšanas polise un citi dokumenti sagatavoti, tad maija otrajā pusē ar muzeja mikroautobusu vedīsim izstādi uz Stokholmu,» stāsta direktores vietniece.
Darbus atpakaļ nogādāt solījusi Latvijas vēstniecība Zviedrijā, kas atbalsta izstādes rīkošanu Stokholmā un rūpēsies par izstādes atklāšanas sarīkojumu. Telpu īri Stokholmā (tā ir gana iespaidīga) finansē Ģ.Eliasa fonds Zviedrijā. Izstādes sekmīgā sagatavošanā, kā parasti, lielu atbalstu sniedz Jelgavas pašvaldība.