Šodien, 13. maijā, literāta un latviešu literārās valodas pamatlicēja Jura Alunāna dzimšanas dienā, tiek atzīmēta Valsts valodas diena. Ādolfa Alunāna muzejs šajā dienā sagatavoja īpašu pasākumu Jelgavas Valsts ģimnāzijas 9. klases skolēniem, ļaujot viņiem pirms nākamajā nedēļā gaidāmā latviešu valodas eksāmena atsvaidzināt zināšanas par senvārdiem un apvidvārdiem. «Gandrīz vienmēr eksāmena lasīšanas daļā ir uzdevums atrast tekstā vecvārdus un tos izskaidrot, tāpēc domāju, ka šī bija ļoti vērtīga nodarbība,» uzskata Valsts ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja Gunita Draveniece.
Ilze Knusle-Jankevica
Alunāna muzeja darbinieces skolēniem bija sarūpējušas dažādus uzdevumus, kas ļāva apgūt un atcerēties mūsdienu valodā reti lietotus vai jau aizmirstus vārdus. Lai pasākums būtu atraktīvās, skolēni sadalījās divās komandās un izspēlēja tirgu. Katra komanda uzzīmēja lietas, ko piedāvās tirgū, bet otra komanda, vadoties pēc iepirkumu saraksta, kas sastāvēja tikai no senvārdiem, centās atrast vajadzīgās preces. Skolēni tirgū iegādājās, piemēram, lindrakus jeb svārkus, krizdoles jeb ērkšķogas, trumuli jeb katlu, gafeli jeb dakšiņu, svētloku jeb ķiploku, Ķīnas ābolu jeb apelsīnu, ķepenes jeb aknas. Kā paši atzina, nebija nemaz tik traki. Pēc tam katrai komandai bija jāizpilda pieci uzdevumi, kuros arī bija jāatrod un jāizskaidro vecvārdi.
«Manuprāt, latviešu valoda ir interesanta un bagāta, tajā ir ļoti daudz vārdu, kuru nozīmi lielākā daļa cilvēku turklāt nemaz nezina,» spriež Gints. Viņš atzīst, ka gaidāmajam latviešu valodas eksāmenam ir gatavs. «Grūtāk būs ar uzdevumiem par gramatiku, bet vismazāk problēmu man sagādās runas daļa,» viņš vērtē. Savukārt Liene uzskata, ka latviešu valoda ir grūta, jo pareizi to iemācīties neesot viegli. «Šodien gan bija diezgan vērtīgs pasākums, jo uzzināju dažādus vecvārdus, ko varēšu izmantot, sarunājoties ar vecvecākiem,» viņa saka. Eksāmenā viņa visvairāk gaidīs domarakstu, jo viņai patīk likt komatus.
Skolotāja norāda, ka šī gada Valsts ģimnāzijas 9. klases skolēniem daudz labāk patīk uzdevumi par vārdiem, nevis gramatika, piemēram, divdabja teiciena atdalīšana. «Daļu vārdu var atrast un uzzināt literāros darbos, bet tos, ko skolēni nezināja, šifrēja uz krievu un vācu valodas pamata, jo daudzi jau ir aizgūti vārdi. Citus vienkārši minēja,» vērtē G.Draveniece. Arī portāls www.jelgavasvestnesis.lv novēroja, ka skolēni vārdu atšifrēšanā ņēma talkā tādas gramatiskas kategorijas kā dzimte un skaitlis.
9. klases skolēniem latviešu valodas eksāmens būs 19. maijā. Skolotāja norāda, ka tas sastāv no četrām daļām: lasīšanas, raksīšanas jeb domraksta, valodas sistēmas izprašanas (pareizrakstība, pieturzīmju lietojums) un runāšanas. «Skolēniem vienmēr grūtības sagādā domraksts, lai gan bija laiki, kad latviešu valodas eksāmens sastāvēja tikai no domraksta. Kāpēc tā? Varbūt mēs par maz stundās rakstām domrakstus? Jo tagad zināšanām jābūt plašākām, arī gatavošanās ir daudzpusīgāka,» spriež G.Draveniece.
Foto: Raitis Supe
5.6 °C,
6.5 m/s,
90.4 % 
5.6 °C,
6.5 m/s,
90.4 %