Latvijā

Šā gada maijā, salīdzinot ar 2010. gada maiju, patēriņa cenas Latvijā augušas par 4,8 – 4,9 procentiem, liecina biznesa portāla «Nozare.lv» veiktā ekonomistu aptauja. Savukārt mēneša laikā, maiju salīdzinot ar aprīlī, cenu kāpums bijis salīdzinoši neliels – par 0,3 – 0,4 procentiem.

Šā gada maijā, salīdzinot ar
2010. gada maiju, patēriņa cenas Latvijā augušas par 4,8 – 4,9
procentiem, liecina biznesa portāla «Nozare.lv» veiktā ekonomistu
aptauja. Savukārt mēneša laikā, maiju salīdzinot ar aprīlī, cenu
kāpums bijis salīdzinoši neliels – par 0,3 – 0,4
procentiem.

«Swedbank» vecākā ekonomiste Lija
Strašuna skaidroja, ka maijā nedaudz piebremzējās pārtikas cenu
kāpums, kā arī nedaudz kritās degvielas cenas. Tomēr sezonālo
svārstību dēļ būs pieaugušas apģērba un apavu cenas, lai gan lēnāk
nekā iepriekšējā mēnesī.

Arī «SEB bankas» makroekonomikas
eksperts Dainis Gašpuitis uzskata, ka maijs nebūs izņēmums un cenu
kāpums būs turpinājies. Viņaprāt, to noteikuši vairāki faktori, no
kuriem liela ietekme būs pārtikas produktu cenām.

Savukārt «Citadele Asset Management»
skaidro, ka galveni inflācijas dzinējspēks mēneša laikā bija
dārzeņu un augļu cenu sezonālais kāpums, kā arī pieaugušie
siltumenerģijas tarifi Rīgā par 4 procentiem saistībā ar dabasgāzes
tirdzniecības cenas palielināšanos par 6,6 procentiem.

«Kā mierinājums šajā gadījumā varētu
kalpot fakts, ka mājsaimniecības siltumenerģijas cenu kāpumu savos
maciņos neizjutīs, jo apkures sezona ir jau noslēgusies. Tajā pat
laikā nedaudz biedē apziņa, ka dabasgāzes cenu pieaugumam ir
visnotaļ fundamentāls pamats, ņemot vērā kopš pērnā gada beigām
fiksētos straujos cenu kāpumus naftas produktiem, no kuriem ir
atkarīgas gāzes piegāžu cenas Latvijai. Visticamāk, nākamajos
mēnešos gāzes tirdzniecības tarifi lielajiem patērētājiem turpinās
celties, paralēli ceļot arī siltumenerģijas tarifus un vispārējo
cenu līmeni. Ir reāls risks, ka šos formālos cenu pieaugumus
iedzīvotāji galu galā reāli izjutīs nākamajā apkures sezonā,»
norāda «Citadele Asset Management» analītiķi.

«Swedbank» prognozē, ka arī turpmākajos
mēnešos inflācija gada izteiksmē varētu saglābāties tuvu 5
procentiem, bet «Citadele Asset Management» eksperti sagaida, ka
gada inflācija savu augstāko punktu, nedaudz virs 5 procentiem,
sasniegs tuvāko pāris mēnešu laikā, savukārt gada otrajā pusē būs
vērojama inflācijas stabilizācija 4,5 procentu līmenī.

Neskatoties uz prognozēto inflācijas
stabilizāciju gada otrajā pusē, «Citadele Asset Management» paredz,
ka jau vasaras beigās Latvija nespēs iekļauties Māstrihtas
inflācijas kritērijos, bet atgriešanās pie kritērija izpildes,
visticamāk, būs lēna un smaga.

Māstrihtas kritēriji noteic, ka valsts
inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentu punktiem
pārsniegt vidējo inflācijas līmeni trijās Eiropas valstīs, kur
iepriekšējā gadā bija viszemākā inflācija. Saskaņā ar informāciju
Latvijas Bankas mājaslapā pēdējo 12 mēnešu vidējās gada inflācijas
Māstrihtas kritērijs ir 2,4 procenti, bet Latvijā šā gada aprīlī
šis rādītājs bija 1,3 procenti.

Kā ziņots, šā gada aprīlī vidējais
patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, bija
par 4,5 procentiem augstāks, liecina Centrālās statistikas
pārvaldes dati.

Precēm cenas pieauga par 6,1 procentu,
bet pakalpojumiem – par 0,2 procentiem. Pēdējo 12 mēnešu vidējais
patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir
palielinājies par 1,5 procentiem.

Patēriņa cenas šā gada aprīlī,
salīdzinot ar martu, palielinājušās par 1,1 procentu. Precēm cenas
pieauga par 1,6 procentiem, bet pakalpojumiem vidējais cenu līmenis
nemainījās. 2010. gada aprīlī, salīdzinot ar 2010. gada martu,
vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,9
procentiem.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu
pārmaiņām aprīlī bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un
pakalpojumiem, apģērbam, apaviem, pārtikai un degvielai.

LETA