Komersants, kas veiks 160 jaunu stacionāro fotoradaru piegādi un uzstādīšanu, varētu saņemt 35% no naudas sodiem, kas iekasēti, izmantojot šos fotoradarus.
To paredz šodien valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts «Samaksas kārtība komersantam par pakalpojuma sniegšanu – pārkāpuma ceļu satiksmē fiksēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli».
Kā aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrijas preses pārstāve Gunta Skrebele, projektā paredzēta kārtība, kādā nosakāmi faktiskie valsts pamatbudžeta ieņēmumi no naudas sodiem, kas uzlikti par administratīvajiem pārkāpumiem, kuri fiksēti ar komersanta fotoradariem, neapturot transportlīdzekli, un kārtība, kādā komersantam tiek veikta samaksa par pakalpojuma sniegšanu.
Lai noteiktu faktiskos ieņēmumus un nodrošinātu to uzskaiti, Valsts kase šim mērķim atvērs atsevišķu valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontu, uz kuru personām, kurām tiks piemēroti naudas sodi par administratīvajiem pārkāpumiem, kas fiksēti ar komersanta fotoradariem, būs jāpārskaita naudas sodi.
Savukārt komersants atbilstoši ar Valsts policiju noslēgtā iepirkuma līguma par pakalpojuma sniegšanu nosacījumiem katru mēnesi par pakalpojuma sniegšanu saņems samaksu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 35% apmērā no iepriekšējā mēneša faktiskajiem ieņēmumiem, paredzēts noteikumu projektā.
Valsts sekretāru sanāksmē iesniegts arī informatīvais ziņojums par plānotajiem organizatoriskajiem un tiesiskajiem pasākumiem, kas tiks veikti, lai nodrošinātu automātisko ātruma mērierīču efektīvu darbību, kā arī paredzamo ceļu satiksmes uzraudzības jomā iesaistīto personālresursu atslogošanu fotoradaru darbības rezultātā.
Iecerēts, ka Valsts policija noslēgs līgumu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), paredzot, ka CSDD veic no fotoradariem saņemtās informācijas apstrādi, protokolu -lēmumu sagatavošanu un pēc pārbaudes veikšanas Valsts policijā nosūta to transportlīdzekļa turētājam vai īpašniekam ierakstītā vēstulē.
Bez tam Ekonomikas ministrijai līdz 2011. gada 1. maijam ir jāveic attiecīgi grozījumi normatīvajos aktos, kas ļautu lāzera fotoradaru apstiprināšanu, verificēšanu un citus pasākumus, kas nepieciešami, lai mērierīces atbilstu likuma «Par mērījumu vienotību» prasībām, informēja Skrebele.
Lai šodien valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie noteikumu grozījumi varētu stāties spēkā, tie vēl būs jāpieņem valdībā.
Kā ziņots, slēgtajā konkursā par 160 jaunu stacionāro fotoradaru piegādi par uzvarētāju atzīta trīs juridisko personu apvienība – AS «Vitronic Baltica» kopā ar vācu kompāniju «Vitronic Dr.-Ing.Stein Bildverarbeitungssysteme» un SIA «Komerccentrs DATI grupa».
Kā aģentūru LETA šonedēļ informēja Skrebele, piedāvājumus bija iesnieguši pieci pretendenti – AS «Inkomerc Holding» kopā ar SIA «Nameks», SIA «Armgate» kopā ar SIA «BMS Tehnoloģija», AS «Vitronic Baltica» kopā ar vācu kompāniju «Vitronic Dr.-Ing.Stein Bildverarbeitungssysteme» un «Komerccentru DATI grupa», kā arī atsevišķi AS «Alarmtec» un pilnsabiedrība «Fima Group».
Iepirkuma komisija izskatīja pretendentu tehniskos un finansiālos piedāvājumus un izvērtēja, vai tie atbilst nolikuma un tehniskās specifikācijas prasībām. No pretendentiem, kuru piedāvājumi atbilda šīm prasībām, tika izvēlēts viens – tas, kuram būs jāmaksā viszemākais procents no fotoradaru darbības laikā iekasētajām soda naudām.
Kā liecina «Firmas.lv» informācija, 2005. gadā dibinātās AS «Vitronic Baltica» 75% daļu pieder uzņēmuma valdes loceklim Ērikam Teilānam, bet 25% – Vācijā reģistrētam uzņēmumam «Vitronic Dr.-Ing.Stein Bildverarbeitungssysteme». Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs ir Vācijas pilsonis Kurts Steins Norberts, viņa vietnieks – Dmitrijs Osipovs, bet padomes loceklis – Sergejs Borisovs.
Kā liecina aģentūras LETA informācija, Teilāns 2000.gadā kopā ar AS «Belokon Holdings» un «Prime Holding LLC.» dibinājuši apdrošināšanas akciju sabiedrību «Baltijas Apdrošināšanas nams», kur Teilānam piederēja 45,2% kapitāldaļu, bet 2005. gadā viņš apdrošināšanas sabiedrībā ieguvis vairāk nekā 50% kapitāldaļu. Tāpat Teilāns 2005. gadā kļuva par «Baltijas Apdrošināšanas nama» valdes priekšsēdētāju un šos pienākumus pildīja līdz 2007. gadam, kad kļuva par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju.
Teilāns bijis SIA «Novoje Radio» valdes priekšsēdētājs un 30% kapitāldaļu turētājs, kā arī «Double Coffee Management Beijing Co. Ltd.» valdes priekšsēdētājs.
Tāpat Teilāns ir Rīgas mēra Nila Ušakova ārštata padomnieks ekonomikas un attīstības jautājumos, un viņa vārds 2009. gadā izskanēja saistībā ar pašvaldības uzņēmuma «RSK apdrošināšanas AS» (RSK) privatizāciju. Kā tolaik norādīja partijas «Jaunais laiks» Rīgas domes frakcijas vadītāja vietnieks Olafs Pulks, lēmums par apdrošināšanas sabiedrības nodošanu privatizācijai ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi tiek virzīts atsevišķas apdrošināšanas kompānijas interesēs, tostarp ir «atsevišķi Rīgas domes priekšsēdētāja Ušakova padomnieki, kuru bizness ir tieši saistīts ar apdrošināšanas biznesu. Piemēram, ārštata padomnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Teilāns vienlaikus ir arī apdrošināšanas kompānijas padomes priekšsēdētājs», norādīja Pulks.
Teilāns gan apgalvoja, ka viņu neinteresē RSK, vienlaikus noliedzot jebkādas iespējamas slēptās RSK pārdošanas shēmas.
2010. gadā Teilāna vārds arī izskanēja saistībā ar preču zīmi «Rīgas marka», kuru uzņēmējs 2009. gadā reģistrējis uz sava vārda un, pēc Ušakova teiktā, «izglāba to [preču zīmi] no negodprātīgiem cilvēkiem». 2010. gada martā Rīgas dome nolēma, ka Teilāns preču zīmi nodos pašvaldībai bez maksas, bet Rīgas domei vajadzēs samaksāt ar preču zīmju pārreģistrācijas procesu saistītos izdevumus.
Žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas 2005. gadā izdotajā grāmatā «Latvijas miljonāru noslēpumi un jaunais Latvijas 500 miljonāru saraksts» Teilāns minēts kā viens no Latvijas miljonāriem.
LETA
9.2 °C,
3.8 m/s,
58.9 % 
9.2 °C,
3.8 m/s,
58.9 %