Zemgales Olimpiskā centra stadionā sestdienas vakarā izskanēja dižkoncerts IV Vispārējiem latviešu Dziesmu un mūzikas svētkiem Jelgavā – 120 «Latvieša dziesma Jelgavas vārtos». «Paldies Jelgavas pašvaldībai. Jūs esat lielisks piemērs mums ceļā uz Latvijas simtgadi un Dziesmu un deju svētkiem. Jelgava spēj iedvesmot un parāda, ka latvieši prot svinēt svētkus,» atzina Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde.
Ritma Gaidamoviča
Pirms dižkoncerta dziedātāji, pilsētas vadība, virsdiriģenti un jelgavnieki tikās pie Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa, lai, noliekot ziedus, godinātu cilvēku, pateicoties kuram, Jelgavā notika IV Dziesmu un mūzikas svētki. Tieši viņa vadībā, neskatoties uz nekādām grūtībām, Jelgavas Latviešu biedrība 1895. gadā nolēma rīkot šos svētkus. Tie ir vienīgie Dziesmu svētki, kas notikuši ārpus Rīgas. Tajos piedalījās 125 kori ar vairāk nekā 3000 dziedātājiem. Speciāli svētkiem tika būvēta skatuve un 15 tūkstoši sēdvietu zem jumta. Pirmo reizi koristiem mugurā bija latviešu tautas tērpi un pirmo reizi tika īstenota ideja arī par apvienotā latviešu simfoniskā orķestra līdzdalību svētkos. Zīmīgi, ka arī pirms 120 gadiem nelielas problēmas svētkos sagādāja lietus un arī piemiņas brīdī sāka līt, pat nodunēja pērkons.
«Svētki Jelgavā nav iedomājami bez lietus, jo arī toreiz laiks Jelgavā bija līdzīgs. Lietus svētīja pasākumu un tā ir arī šodien. Tas nespēja aizdzīt no dziesmas un dejas – kultūras pamatiem. Esmu pārliecināts, ka Jānis Čakste mūs vēro, jo Jelgavas 750. dzimšanas dienā viņš vienkārši nevar nebūt ar mums,» tā Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, sakot paldies visiem, kuri pagodināja Jelgavu un ieradās uz svētkiem.
Lietus pēc piemiņas brīža tikai pieņēmās spēkā, kas ieviesa savas korekcijas skatītāju rindās un arī mazliet aizkavēja koncertu. Tiesa, pēc pirmajiem koru priekšnesumiem, tas mitējās. «Latviešu Dziesmu svētki stiprina nacionālo spēku. Prieks, ka tie ir kļuvuši par kustību un, ka arī starp lielajiem Dziesmu un deju svētkiem svētku tradīcijas tiek godātas. Ir svarīgi, lai ceļā uz Dziesmu un deju svētkiem mēs godinātu ciltstēvus un Jānis Čakste ir viens no tiem. Lai arī pēc 120 gadiem šeit, Jelgavā, lepni skan latvieša dziesma,» tā kultūras ministre D.Melbārde.
Jāteic, ka ZOC tribīnes ir laba svētku estrāde un skatuve. Koristi un mūziķi priecājās, ka ir zem jumta un atzina, ka, atšķirībā no stadiona, kur sēdēja skatītāji, viņiem tur bija arī salīdzinoši silti. Koncertā vairāk nekā 2000 koristu un Jelgavas kamerorķestris atradās stadiona tribīnēs, Jelgavas tautas deju ansambļi – «Lielupe», «Jaunība», «Diždancis», «Kalve» un skolēnu kolektīvi «Vēja zirdziņš», «Jundēns» un «Jundari» – dejoja uz vieglatlētikas skrejceliņa, bet solistiem un vakara vadītājiem bija iekārtota speciāla skatuve. Skatītāji šoreiz sēdēja sporta laukumā.
Dižkoncertā izskanēja 16 kompozīcijas un piecas dejas. Pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja jelgavnieces komponistes Līgas Celmas-Kursietes speciāli šim koncertam radītā kompozīcija «Mītavas teika» ar jelgavnieka Kārļa Vērdiņa vārdiem. Klātienē to noklausījās arī abi autori, kuri saņēma skaļus aplausus.
Koncertā piedalījās 74 kori ar vairāk nekā 2000 dziedātājiem, septiņi deju kolektīvi, Jelgavas kamerorķestris un virkne solistu. Pasākumu vadīja Elīna Vāne un Aigars Vilims.
Pilsētas svētki turpinās arī šodien, 31. maijā.
PILSĒTAS SVĒTKU PROGRAMMA
Foto: Raitis Supe
Video: Māris Martinsons
6.5 °C,
6.4 m/s,
94.7 % 
6.5 °C,
6.4 m/s,
94.7 %