Kultūra

Dzestrā trešdienas vakarā kupls pulciņš jelgavnieku pulcējās pils saliņā, lai noskatītos trešo daļu dokumentālajam stāstam par iedzīvotāju dzīvi Šķērsielā. Filma «Kapitālisms Šķērsielā» jau izpelnījusies plašu skatītāju ievērību kopš pirmizrādes kinoteātrī «Splendid Palace» Rīgā šogad maijā, un «aizķēra» arī jelgavniekus – pēc filmas beigām skatītāji neizklīda, bet, par spīti rudenīgajam vēsumam, turpināja diskusiju ar filmas autoriem.

Ligita Vaita

Dzestrā trešdienas vakarā kupls
pulciņš jelgavnieku pulcējās pils saliņā, lai noskatītos trešo daļu
dokumentālajam stāstam par iedzīvotāju dzīvi Šķērsielā. Filma
«Kapitālisms Šķērsielā» jau izpelnījusies plašu skatītāju ievērību
kopš pirmizrādes kinoteātrī «Splendid Palace» Rīgā šogad maijā, un
«aizķēra» arī jelgavniekus – pēc filmas beigām skatītāji neizklīda,
bet, par spīti rudenīgajam vēsumam, turpināja diskusiju ar filmas
autoriem.

Pēc seansa beigām, filmas autori
režisors Ivars Seleckis un scenārists
Tālivaldis Margēvičs atklāja, cik lēns, sarežģīts, bet interesants
bijis filmēšanas process. Šķērsielu par savām mājām sauc arī
T.Margēvičs, savukārt pārējai filmēšanas grupai līdz filmas
varoņiem ik reiz bija jābrauc no tālākiem Rīgas nostūriem. «Lai
nofilmētu kadru ar bišu spieta noņemšanu, zvanīju operatoram no
paša agra rīta, līdz ar saullēktu, un viņš pusstundas laikā bija
klāt,» par zīmīgā kadra tapšanu stāsta filmas
autori.

Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja,
ka filmas priekšvēsture aizsākās pirms 25 gadiem, kad uzņemšanas
grupa noskatīja nelielu Rīgas priekšpilsētas ieliņu un uzņēma tur
ārēji necilu dokumentālu stāstu «Šķērsiela» (1988), kas tomēr kļuva
par titulētāko dokumentālo filmu Latvijas kinovēsturē, iegūstot
trīs pasaulē prestižākās dokumentālā kino balvas, tajā skaitā
Eiropas Kinoakadēmijas atzinību kā gada labākā dokumentālā
filma.

Latvijā toties izcēlās karstas diskusijas, vai
šādas filmas ir pareizais veids, kā Eiropai un pasaulei prezentēt
Latviju, jo «Šķērsiela» vēl padomju gados pirmo reizi uzdrošinājās
parādīt vienkāršo cilvēku dzīvi tādu, kāda tā ir, neuzpošot māju
fasādes un nepadarot filmas varoņus par darba pirmrindniekiem.

Kopš tā laika filmas autori vēl divreiz
atgriezušies pie mazās ieliņas iedzīvotājiem – tapusi filma «Jaunie
laiki Šķērsielā» (1999) un «Kapitālisms Šķērsielā» (2013),
saglabājot pirmajā filmā talantīgi atrasto skatījumu – Šķērsiela kā
vispārināts sabiedrības un pasaules mikromodelis.

Foto: Ivars Veiliņš

Saistītā ziņa

Trešdien pils
saliņā brīvdabas kino «Kapitālisms Šķērsielā»; seansa sākums –
pulksten 20