Ekonomika

Siltumapgādes uzņēmuma «Fortum Latvia» valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa turpmākos divus gadus pavadīs Indijā, kur strādās pie jauniem koncerna «Fortum» projektiem un pildīs finanšu direktores pienākumus. «Mans pirmais priekšstats ir tāds, ka indieši neizprot komandas darba būtību – sasniegt kopīgus mērķus, viņi neatzīst savu vainu un ļoti daudz ko noklusē. Viņi man saka «mēs tikai nepateicām taisnību», bet finanšu lietās ir jāzina viss,» tieši citas mentalitātes izprašanu G.Cimdiņa uzskata par savu vislielāko izaicinājumu jaunajā darbā.

Pirmā darbadiena G.Cimdiņai Indijā būs 4. janvārī, bet prom viņa
devās jau 31. decembrī. Uz Indiju viņa tika nosūtīta saskaņā ar
koncerna stratēģiju par vadītāju rotāciju. «Jelgavā es strādāju no
2008. gada, bet tikai šogad man radās sajūta, ka beidzot viss
nostājies savās vietās – komanda izveidota, biokoģenerācijas
stacija uzbūvēta – un mana darbadiena kļūst mazliet mierīgāka. Bet
tad nāca šis piedāvājums,» stāsta G.Cimdiņa.

Rietumu biznesa sievietei Indijā grūti

Lai iepazītos ar darba apstākļiem, G.Cimdiņa Indijā pavadīja pa
nedēļai oktobrī un novembrī. Pirmais iespaids neko vieglu nesolīja,
jo Indijā sievietes, pat ar labu izglītību, lielākoties ir
mājsaimnieces, bet viņa strādās birojā kopā ar 40 vīriešiem, kuriem
ir cita mentalitāte un dzīves uztvere. «Man – eiropietei sievietei
vīriešu birojā – tas būs liels izaicinājums. Vispirms jau būs
jāsaprot, cik cilvēki ir atšķirīgi, būs jāiepazīst viņu domāšana,
lietu uztvere, attieksme pret sievieti,» viņa stāsta. Lai gan
«Fortum India» birojs no viņas gaida tieši rietumniecisko skatījumu
un novitātes, G.Cimdiņa apzinās, ka ierastie darījumu kostīmi
jāliek malā un jāpielāgojas turienes ieražām. «Indijā sievietes
tradicionāli tērpjas sari, kas sastāv no biksēm un kleitas. Sari
gan es neģērbšos, bet savai šuvējai dažus dīvaina dizaina kostīmus
pasūtīju gan,» smej G.Cimdiņa. Viņu uztrauc arī tas, ka Indijā
klimats ir karsts un pat tagad, kad ir ziema, gaisa temperatūra ir
plus 15 grādi. Vasaras sezonā temperatūra turoties ap 40 grādiem
visu dienu.

G.Cimdiņai Indijā būs arī savs šoferis. Pirmkārt, tāpēc, ka tur
praktiski nedarbojas satiksmes noteikumi un katrs uz ceļa dara, ko
grib, otrkārt, tāpēc, ka viņai nav Indijā derīgas autovadītāja
apliecības. «Es, protams, mēģināšu tur nokārtot autovadītāja
apliecību, tomēr šaubos, vai man tas izdosies. Tur jau vairākus
gadus uzturas mans kolēģis no Somijas, kurš pirms tam strādāja
Kenijā, un pat viņam neizdevās Indijā iegūt autovadītāja apliecību.
Turklāt man pastāstīja, ka ikvienā starpgadījumā uz ceļa vainīga
būšu es, ja vien atradīšos pie stūres,» tā G.Cimdiņa.

Ražos elektrību

«Fortum» Indijā strādā jau trīs gadus un ir, īstenojis divus
pilotprojektus, lai izpētītu iespējas uzsākt tur saimniecisko
darbību. Nu uzņēmums ir gatavs investēt elektrības ražošanā, kam
tiks izmantota saules enerģija. Indija ir ļoti liela valsts – pēc
teritorijas tā ir septītā lielākā valsts pasaulē ar 1,2 miljardiem
iedzīvotāju –, bet, kā stāsta G.Cimdiņa, tajā ir elektroenerģijas
deficīts. «Indijā ir 327 saules dienas gadā – enerģija, ko var
izmantot par velti. Ir tikai jāinvestē tehnoloģijās. Patiesībā tā
ir ļoti laba sajūta,» stāsta G.Cimdiņa, atceroties, ka viens no
pirmajiem pārsteigumiem viņai bijis finanšu atskaitēs pamanītā
nulle pie kurināmā izmaksām. Šobrīd «Fortum» divās vietās Indijā
uzstādījis saules paneļus, kas kopā saražo 15 megavatus elektrības,
bet plānots vairākās vietās valstī izveidot «punktus», kuros tiks
saražoti 100 megavati. Pagaidām gan G.Cimdiņa nevar pateikt, kur
konkrēti atradīsies šie punkti, bet skaidrs, ka tie «pārklās» visu
valsts teritoriju un būs pakārtoti Indijas valsts elektroapgādes
sistēmas modernizēšanas plānam. «Elektrotīkls tur nav pārāk
attīstīts, vadi tur ir mudžekļos. Indijā ir pilsētas, kurās
elektrība ir un kurās nav. Tāpat vienā pilsētā ir vietas, kur
elektrība ir un kur tās nav, turklāt neviens nesaprot, kāpēc viņam
elektrība ir vai kāpēc tās nav,» G.Cimdiņa ieskicē situāciju. Viņa
apzinās: lai labāk veiktu savu darbu, nāksies izzināt saules paneļu
darbību, kas viņai ir jauna joma.

«Fortum» birojs atrodas Indijas galvaspilsētā Deli, kas ir otra
lielākā Indijas metropole un tajā dzīvo 17 miljoni iedzīvotāju.
Realizējot elektrības ražotņu projektus, nāksies pārvietoties pa
visu valsti, un G.Cimdiņa atzīst: tas, ka lidojums cauri valstij
aizņem astoņas deviņas stundas, viņu mazliet biedē. Toties ceļā uz
biroju viņa pavadīs apmēram tikpat daudz laika, kā tas bija
Latvijā. «Es dzīvoju Salaspilī un katru dienu braucu uz darbu
Jelgavā, ceļā pavadot stundu un desmit minūtes,» viņa nosaka.
Visvairāk viņu baida tas, ka Deli ir viena no vispiesārņotākajām
pilsētām pasaulē. «Cieto daļiņu klātbūtne gaisā gandrīz simts
reizes pārsniedz normas, kas noteiktas Latvijā, bet līdz šim man
nav gadījies redzēt uz ielām cilvēkus ar elpošanas maskām vai
respiratoriem,» tā G.Cimdiņa.

Svinēs Jāņus

Indijā ir 42,5 stundu darba nedēļa. Lai gan tur ir karsts, darbs
netiek organizēts tā, kā, piemēram, Spānijā, kad cilvēki strādā no
rīta un vakarā. «Tam vienkārši nav jēgas, jo gaisa temperatūra ir
konstanta visu dienu,» norāda G.Cimdiņa. Apmaksāts atvaļinājums
Indijā ir tikpat ilgs kā Latvijā.

Indijā nepastāv sociālās apdrošināšanas sistēmas – netiek
maksāti sociālie nodokļi, nav veselības apdrošināšanas sistēmas,
bezdarbnieku un slimības pabalstu, vecuma pensiju. Ar likumu ir
noteikts, ka darbiniekam tiek apmaksātas septiņas slimošanas dienas
gadā. Ja slimo ilgāk, pabalsts netiek maksāts. «Toties tur ir kāds
knifs, ko, manuprāt, Latvija varētu aizgūt: proti, ja darbinieks
gada lakā nav slimojis, viņam šīs septiņas dienas pienākas kā
apmaksātas brīvdienas. Tagad Latvijā gandrīz vai ir tā, ka cilvēks
slimo, lai varētu mazliet atpūsties, bet tā viņš varētu atpūsties,
jo rūpējas par savu veselību,» stāsta viņa.

Citādāka sistēma tur ir ar svētku un svinamajām dienām. Gada
sākumā personāla daļa izveido sarakstu ar tām svinamajām dienām,
kas attiecas uz visiem darbiniekiem, bet, tā kā Indija ir
daudzkulturāla valsts, katram darbiniekam ir tiesības šim sarakstam
pievienot vēl divas dienas pēc saviem ieskatiem. «Es pievienoju
Jāņus, kas ir mani mīļākie svētki. Protams, ka Indijas kolēģi
uzreiz jautāja, kas tie ir par svētkiem un ko es tajos darīšu,» tā
G.Cimdiņa. Uz jautājumu, kāpēc sarakstā neiekļāva Latvijas
dzimšanas dienu, 18. novembri, viņa atbild, ka Indijā novembra vidū
ir Ziemassvētki un līdz ar to 18. novembris ir svinama diena. Viņa
uzskata, ka šāda sistēma ļauj biznesam un valstij samazināt
zaudējumus, kas rodas ilgākas dīkstāves rezultātā.

Galvenais kritērijs – padomju laiku
pieredze

Runājot par rotāciju, G.Cimdiņa neslēpj, ka, viņasprāt, viens no
kritērijiem, kāpēc tieši viņa deleģēta uz Indiju, ir tas, ka viņai
nav ģimenes un bērnu. «Vēl viens arguments varētu būt tas, ka esmu
pieredzējusi padomju laikus un zinu, ko nozīmē strādāt, kad ir
uzspiesta sistēma un pārspīlēta varas orgānu kontrole. Indijā
joprojām ir ļoti liela birokrātija un pārspīlēta uzraudzība no
valsts puses. Kaut vai viens piemērs – uzņēmumu valdes sēdes tiek
ierakstītas lentē, un ieraksti tiek salīdzināti ar sēdes
protokoliem,» viņa stāsta.

Sākumā viņa šaubījusies, vai ir gatava doties uz Indiju, tomēr
ar laiku šo domu pieņēmusi, jo uzskata, ka cilvēkam laiku pa laikam
ir nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas dzīvē, lai attīstītos un
augtu. Indijā viņai jāpavada vismaz divi gadi. Ja tas būs
nepieciešams uzņēmuma projektu īstenošanai, termiņš varētu tikt
pagarināts, bet G.Cimdiņa plāno atgriezties Latvijā.

Jelgavā jauna vadītāja nebūs

Lai gan G.Cimdiņa aizrotēta uz Indiju, Latvijā viņas vietā jauna
vadītāja nebūs. Uzņēmuma «Fortum Jelgava», kas strādā ar klientiem,
valdes priekšsēdētāja būs Aina Bataraga, savukārt uzņēmuma «Fortum
Latvia», kas atbild par siltuma un elektrības ražošanu, valdes
priekšsēdētājs būs Andris Vanags, kurš ir arī Jelgavas
koģenerācijas stacijas vadītājs.

Foto: no JV arhīva