«Jelgavas Vēstnesis» saņēma vēstuli, kuru parakstījuši 37 privātmāju iedzīvotāji, kas dzīvo Rūpniecības ielas koģenerācijas stacijas «Fortum» apkārtnē – Rūpniecības, Tērvetes un Vīgriežu ielā. «Sapulcē ar «Fortum Jelgava» vadību 18.02.2015. iedzīvotāji izteica lūgumu turpināt darbus pie trokšņa samazināšanas no ventilatoriem, nomainīt gaismas spektru rūpnīcu izgaismojošām spuldzēm un neveikt šķeldas piegādes brīvdienās un svētku dienās. Līdz šim laikam gandrīz pilnībā ir nomainītas rūpnīcas apgaismojuma spuldzes, ir uzstādītas jaunas nelielas prettrokšņu sienas. Šķeldas piegādes gan joprojām notiek pat svētku dienās. Diemžēl trokšņa līmenis nav mazinājies, ņemot vērā vēl īpaši auksto vasaru, kad dzesēšanas ventilatori netiek darbināti ar pilnu jaudu. Par identificējošajiem mērījumiem, kuri pārsniedz normas, esam ziņojuši. Rūpnīcas vadība nelabprāt komunicē par jautājumiem ar iedzīvotājiem. Atbildes ir ļoti vispārīgas, neskaidras un ļoti ilgi jāgaida. Tādēļ nolēmām uzdot jautājumus «Fortum Jelgava» vadībai caur vietējiem medijiem. Ceram, ka tad šīs atbildes būs daudz nopietnākas un konstruktīvākas,» raksta iedzīvotāji.
www.jelgavasvestnesis.lv
«Komunikāciju ar iedzīvotāju Ilvu Miezi mūsu uzņēmums veic jau gandrīz trīs gadus gan klātienē, gan neklātienē, rakstiski atbildot uz I.Miezes jautājumiem, tostarp ar žurnālistu starpniecību. Esam tikušies gan ar I.Miezi, gan viņas pieaicinātajiem Jelgavas un Ozolnieku iedzīvotājiem, rakstiski atbildējuši uz uzdotajiem jautājumiem. Pamatā iebildumi izteikti pret biomasas koģenerācijas stacijas Jelgavā, Rūpniecības ielā 73A, novietojumu, pret I.Miezes kundzes ieskatā pārāk spilgtu apgaismojumu, pret troksni, ko rada biomasas koģenerācijas stacija, un pret transportu, kas piegādā kurināmo. Vairākkārt esam skaidrojuši mūsu realizētos papildu pasākumus, lai savā darbībā vēl vairāk samazinātu ietekmi uz vidi, kas jau tāpat ir atbilstoša normatīvo aktu noteikumiem,» norāda siltumapgādes uzņēmuma pārstāve Guntra Matisa.
«Jelgavas Vēstnesis» publicē iedzīvotāju iesūtītos jautājumus un uzņēmuma «Fortum» sagatavotās atbildes uz tiem.
Vai rūpnīcas vadību apmierina trokšņa samazinājums pēc jaunās prettrokšņu sienas uzstādīšanas?
Prettrokšņa pasākumus biomasas koģenerācijas stacijā veicam saskaņā ar trokšņu samazināšanas plānu, kura realizācijas gaitā, pieaicinot sertificētus speciālistus, tika apzināti trokšņu izplatības virzieni apkārtējā vidē un, pamatojoties uz speciālistu ieteikumiem, veikti secīgi pasākumi, kas mazina trokšņu līmeni.
Pirmos trokšņu samazināšanas pasākumus, piemēram, prettrokšņa nožogojuma uzstādīšanu ap koģenerācijas stacijas teritoriju, veicām 2013. gada rudenī. Trokšņu samazināšanas plānu turpinājām īstenot arī 2014. gadā, paralēli sekojot līdzi trokšņu līmenim no biomasas koģenerācijas stacijas. Pagājušajā vasarā ieviesām virkni trokšņu samazināšanas pasākumus, piemēram, uzstādījām 27 klusinātāju cilindrus (diametrs 2 metri, augstums 1 metrs) slēgtā dzesēšanas kontūra ventilatoru platformai (klusinātājs tika uzstādīts katram ventilatoram); uzstādījām četrus klusinātāju cilindrus (diametrs 2 metri, augstums 1 metrs) palīgdzesēšanas kontūra ventilatoru platformai; uzstādījām trokšņus ierobežojošas sienas (augstums 1,5 metri, platums 10 metri) zem slēgtā dzesēšanas kontūra ventilatoru platformas; apsekojām koģenerācijas stacijas palīgsistēmu darbību, pārregulējām darbības režīmus ar mērķi samazināt trokšņu līmeni.
Pēc šo pasākumu veikšanas troksnis no biomasas koģenerācijas stacijas nepārsniedza likumdošanā atļautās trokšņu normas, tomēr mēs ņēmām vērā dažu stacijai tuvāko māju iedzīvotāju ieteikumus un turpinājām veikt papildu trokšņa samazināšanas pasākumus, uzstādot uz biomasas koģenerācijas stacijas jumta vēl vienu prettrokšņa sienu, kuras montāžas darbus pabeidzām šā gada jūlijā. Ar papildus veiktā pasākuma efektivitāti esam apmierināti un turpināsim meklēt veidus, kā vēl iespējams mazināt trokšņa, kas saistīts ar mūsu ražošanas procesu, izplatību.
Informējam, ka iedzīvotājus neapmierina trokšņa līmeņa samazinājums (piemēram, 08.07.2015. pulksten 18.35 pēc identificējošiem mērījumiem troksnis pie Rūpniecības ielas mazstāvu apbūves bija 57,6 decibeli), tādēļ jautājums – kādi darbi trokšņa līmeņa samazināšanai tiek plānoti tuvākā laikā? Pēc mēneša būs pagājušas trīs vasaras, kopš rūpnīcas tuvākās apkārtnes iedzīvotāji dzīvo pastāvīgā diskomfortā. Vidējais rūpnīcas troksnis ir 50 – 55 decibeli, kas atbilst mājas virtuves tvaika nosūcēja vidējam troksnim. Ar šādu trokšņu fonu rūpnīcas tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem jādzīvo 24 stundas diennaktī, arī brīvdienās un svētkos.
Biomasas koģenerācijas stacijas trokšņu samazināšanas gaita liecina, ka stacijas radītie trokšņi ikdienas darbā nepārsniedz Latvijas Republikas likumdošanā atļautās trokšņu normas. Par tālākām darbībām stacijas darbības trokšņu ierobežošanai lemsim sadarbībā ar attiecīgiem speciālistiem, taču jāuzsver, ka nekādi mūsu realizētie pasākumi diemžēl neietekmē citus, tajā skaitā pastāvīgus trokšņu avotus, kas ir raksturīgi pilsētvidei, kur atrodas dzelzceļš, benzīntanki, tirdzniecības centri, autoceļš un dažādi ražošanas un rūpnieciskie uzņēmumi. Turklāt jāņem vērā fakts, ka biomasas koģenerācijas stacija Rūpniecības ielā 73A saskaņā ar Jelgavas pilsētas teritorijas plānojumu atrodas rūpnieciskās apbūves teritorijā.
Kādēļ A piesārņojošās atļaujas Nr.JE12IA0005 publiskās apspriešanas laikā iedzīvotāji netika informēti par iespējamām ārkārtas tvaika noplūdēm līdz divām reizēm mēnesī, kad daudzu stundu garumā trokšņa līmenis pārsniedz 70 decibelus? Piemēram, 07.04.2015. ārkārtas tvaika noplūde notika apmēram no pulksten 03.30 līdz 13.30, visu šo laiku pēc identificējošiem mērījumiem pārsniedzot 70 decibelu robežu.
Kā jau esam skaidrojuši iepriekš, no neparedzētiem retiem un īslaicīgiem trokšņiem pilnībā nav pasargāts neviens ražošanas uzņēmums. Organizējot ekspluatāciju un vadot ražošanas procesu, īpašu uzmanību mēs pievēršam tam, lai gadījumu, kas var radīt pēkšņu, īslaicīgu troksni, būtu pēc iespējas mazāk. Vēlreiz vēlamies vērst jūsu uzmanību uz to, ka neplānotas situācijas un ražošanas iekārtu tehniskas kļūmes var radīt īslaicīgu paaugstinātu troksni.
Kādēļ A piesārņojošajā atļaujā Nr.JE12IA0005 nevienā punktā nav pieminēta šī tvaika ārkārtas noplūde? Kāds ir šī milzīgā trokšņa piesārņojuma pārsnieguma LR likumiskais pamatojums un skaidrojums?
Piesārņojošās darbības atļauja biomasas koģenerācijas stacijai ir izstrādāta un izsniegta saskaņā ar Latvijas un ES regulējošām vides normām. Nestandarta situācijas nav iepriekš paredzamas un var būt saistītas ar situācijām, kas nav atkarīgas no stacijas darbības.
Kādēļ netiek pildīts solījums par cita pievedceļa izbūvi šķeldas piegādei, kas izskanēja rūpnīcas būves sabiedriskās apspriešanas laikā? Šķelda tiek piegādāta vismaz 25 reizes 10 stundu laikā. Šķeldas piegādes mašīnas gan iebraucot rūpnīcas teritorijā, gan izbraucot apstājas 5 – 7 metru attālumā no dzīvojamās mājas, radot dūmgāzu un trokšņa piesārņojumu. Šķelda tiek piegādāta pat svētku dienās.
Sākotnējais projekta risinājums papildu iebraucamajam ceļam diemžēl neguva tālāku virzību. Jebkādu izmaiņu gadījumā informēsim iedzīvotājus. Šķeldas piegāžu biežums atkarīgs no gadalaika, transporta kustību optimizējam, nosakot piegādātājiem ļoti precīzu piegāžu grafiku. Par šķeldas piegādēm svētku dienās un brīvdienās, ja tādas nepieciešamas, vienmēr informējam kaimiņus.
Vai tehniski ir iespējams risinājums, ka ventilatori tiek pārcelti aiz rūpnīcas uz zemes, tādējādi samazinot iespēju troksnim izplatīties virs mazstāvu apbūves lielos attālumos?
Jelgavas biomasas koģenerācijas stacijas tehniskais risinājums un saskaņotā projekta dokumentācija paredz dzesētāju izvietojumu uz jumta.
Kādā stadijā ir plānošanas darbi bioeļļas rūpnīcas būvei Jelgavā?
Nekādi darbi projekta realizācijai šobrīd netiek veikti. Jebkādu informāciju par biomasas pirolīzes projekta virzību paziņosim likumdošanā noteiktajos gadījumos un kārtībā.
1.9 °C,
2.9 m/s,
87.8 % 
1.9 °C,
2.9 m/s,
87.8 %