Šovakar savā laukumā mūsu 1.līgas futbola komanda uzņēma turnīra pastarīšus Preiļu/BJSS vienību. Futbolistiem vēl prātā bija pirmās spēles apkaunojošais 3:3, kas sasaistīja kājas pirmajā puslaikā, kurā beigās izdevās panākt 2:0. Turpinājumā mūsējie ar labdarību vairs nenodarbojās un «pārbrauca pāri» viesiem – 5:0.
Lauris Daukšte
Uzreiz atgādināsim, ka šīs sezonas pirmā spēle mūsējiem bija jāaizvada ar šīvakara pretiniekiem. Toreiz Vēstnesis rakstīja, ka jau pirmā puslaika pirmajā pusē 1.līgas debitanti kārtīgi «izmazgāja» jelgavniekiem smadzenes panākot 2:0. Tas trilleris mūsējiem noslēdzās veiksmīgi, ja tā var apgalvot, jo tikai mača izskaņā spējām panākt 3:3.
Tik bezatbildīga spēle savā laukumā būtu nepiedodams grēks, tādēļ Jelgavas komanda līdz ar starta svilpi ar avantūrām neaizrāvās – taisni otrādi – spēlēja pārāk gudri un prātīgi. Viesi bija spiesti nepārtraukti sist bumbu autā, kas mūsējiem neļāva uzskrieties. Jāatzīst, ka jelgavnieki arī necentās spēlēt zibenīgu futbolu, tā vietā turot bumbu un ilgi domājot pirms katras piespēles. Epizodiski tas arī radīja brāķi, jo Preiļu futbolisti izmanīgi atņēma bumbu un centās izveidot pretuzbrukumus.
Mājinieki laukumā dominēja, taču tikai savā pusē un vidusdaļā, jo uzbrukuma galvenā elementa sitienu praktiski nebija. Epizodiski atbalstītājus pakacināja Vugars Askerovs («aiztamborēja» līdz sitienam, kas parasti bija pagalam neprecīzs), Pāvels Bormakovs (izdarot centrējumus, kurus kolēģi nespēja realizēt) un komandas jaunieguvums Vitālijs Petkēvičs (sitiens ar galvu virsū vārtsargam pēc P.Bormakova centrējuma).
Puslaika 28.minūtē pēc kārtējā jelgavnieku brīvsitiena bumba nonāca pie Valērija Redjko, kurš no aptuveni diviem metriem sita pāri. Izrādījās, ka bumbu skāris kāds no viesu spēlētājiem un sekoja stūris. Izspēles laikā tiesnesis pamanīja, ka Preiļu pussargs Mārtiņš Čingulis spēlējis pret noteikumiem un nozīmēja «pendeli». V.Redjko bez emocijām panāca 1:0.
Tāds pavērsiens būtiski jelgavnieku uzbrukumu «neuzkurbulēja». 40.minūtē sekoja loģiska maiņa – pavisam nemanāmo Jāni Čaplinski nomainīja Kārlis Kinderēvičs. «Žetons» FK «Jelgava» trenerim Dainim Kazakēvičam, jo maiņa uzreiz sevi attaisnoja – jau kompensācijas laikā Kārlis panāca daudz komfortablāku 2:0.
Var tikai minēt, ko mūsu futbolistiem pārtraukumā teica treneris, bet spēles raksturs mainījās – mājinieki kļuva daudz agresīvāki un nemitīgi apdraudēja viesu vārtus. Regulāri līdz pozitīvam iznākumam pietrūka vien pāris milimetru līdz 61.minūtē produktīvs izrādās Viktora Rezjapkina brīvsitiens. Mūsu vienības kapteinis bumbu raida vārtu virzienā. Pēc atsitiena no zemes, tā ielido burzmā, kur acīgāks ir mūsu P.Bormakovs un panāk 3:0.
Otrā puslaika vidū abas vienības nomaina vārtsargus. Mūsu pusē Šarūns Kazlausks uztaisa rokādi ar amata brāli Nauri Smaļķi, bet pretējos «ierakumos» ļoti labi spēlējošo Nauri Ivanānu (trauma) nomainīja augumā krietni īsākais Vadims Paplavskis. Jāatzīst, ka pēdējais spēlēja ļoti pārliecinoši, daudzreiz izglābjot savējos no nepatikšanām.
Tomēr 78.minūtē arī viņš nebija glābējs, jo pēc Igora Lapkovska izpildītā stūra sitiena nez no kurienes uzradās P.Bormakovs un «līdaciņā» ar galvu izdarīja visu līdz galam – 4:0.
Vēlāk savu vārdu teica arī viens no uz maiņu uznākušajiem futbolistiem Dāvis Gaigals – apvadīts aizsargs soda laukumā un bumbas trieciens vārtu tīklā (5:0). Jāatzīmē, ka tie sportistam bija pirmie vārti FK «Jelgava» rindās 1.līgas čempionātā.
«Šodien uzvarēja spēcīgākie. Tiesa, no tiem puišiem, kas iekļuva 1.līgā sastāvā palikuši pavisam maz. Mūsu reģiona specifika diemžēl spiež jauniešus meklēt iztiku citur – daudz labākie futbolisti devušies peļņā uz ārzemēm. Prieks par mūsu pirmo vārtsargu N.Ivanānu, kurš tikko pārcietis operāciju. Negaidīju, ka puisis tik ilgi spēs nospēlēt. Jelgavas komandai noteikti jābūt virslīgā, ko arī viņiem novēlu. Mēs paši adekvāti novērtējam savas spējas, tādēļ nav mieles pēc tik pārliecinoša zaudējuma,» atzina Preiļu komandas treneris Imants Babris.
«Neskatoties uz graujošo rezultātu, neesmu apmierināts ar spēli. Pietrūka pēdējo piespēļu uzbrukumā, kā arī realizācijas. Temps nebija ātrs, bet te vainojams laukums, kurš ar katru spēli kļūst nekvalitatīvāks. Šovakar praktiski nebija iespējams iedot precīzu piespēli, jo bumba visu laiku lēkāja. Tomēr mums ir jāmāk pielāgoties. Atklāšu, ka pārtraukumā ar komandu bija stingra saruna par pašatdevi, jo puiši spēlēja ar pus spēku. Iepriecināja visas maiņas – futbolisti sevi lieliski pierādīja. Preiļu komandai netrūka cīņasspara, turpretī nepietika individuālās meistarības. Tomēr prieks, ka vienībā spēlē daudz jaunu vietējo spēlētāju. Dod viņiem Dievs izturēt un izaugt,» sacīja mājinieku treneris D.Kazakēvičs.