Finansējums, kas seko vienam skolēnam, ir un arī turpmāk tiks saglabāts esošajā līmenī, šodien pirms valdības sēdes žurnālistiem uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks.
Vienlaikus gan skolām turpmāk būs jādomā par darba organizāciju, efektīvu skolu tīklu un pedagogu noslodzes jautājumiem, jo neesot tādas iestādes, kurā šogad nebūtu sazinājies audzēkņu skaits, norādīja ministrs.
Broks uzsvēra, ka nekādi finansējuma samazinājumi, salīdzinot ar 2010. gadu, mērķdotāciju sadalījumā pēc būtības nav notikuši, tāpēc ministrija noraida paziņojumus, ka esot samazināta nauda, kas seko skolēnam.
Tomēr finansējuma sadale ir mainījusies dēļ skolēnu skaita krituma un skolēnu skaita struktūras izmaiņām starp vidējo un pamatizglītību. Vidējā izglītībā mācību stundu un likmju skits ir lielāks nekā pamatizglītības sistēmā, tāpēc, samazinoties skolēnu skaitam, mainījās arī proporcija un aprēķinu koeficents.
Broks atzīmēja, ka, piemēram, Tukuma novadā nauda, kas seko skolēnam, ir pieaugusi, jo mācību iestādes akreditējušas padziļinātās mācību programmas, kas arī nodrošina papildu 30% finansējumu par skolēnu. Tieši skolu aktīvā darbība padziļināto programmu ieviešanā varot likt domāt arī par papildu nepieciešamajiem līdzekļiem 2012. gada valsts budžetā.
Broks arī apliecināja, ka privāto skolu pedagogi finansējumu turpmāk saņems, kā likumā paredzēts, tomēr 2012. gada budžeta izstrādē šī kārtība tikšot nedaudz mainīta.
LETA jau ziņoja, ka šodien valdībā plānots lemt par mērķdotāciju sadalījumu pašvaldībām pedagogu algām no šī gada septembra līdz decembrim un plānots, ka līdz gada beigām pēc principa «nauda seko skolēnam» par katru izglītojamo vidēji maksās 677,40 latus.
LETA
1.9 °C,
2.9 m/s,
87.8 % 
1.9 °C,
2.9 m/s,
87.8 %