«Ikvienas pārmaiņas ir attīstības virzītājspēks. Vieglāk vai grūtāk pieņemamas, bet tās ir nepieciešamas katram personīgi, pilsētai un valstij kopumā. Mēs nekad neesam baidījušies darīt, uzņemties iniciatīvu un atbildību, lai mainītu Jelgavu: pirmie valstī uzsākām izglītības reformu, nozīmīgas pārmaiņas turpinās Jelgavas infrastruktūrā, pilsētvidē ieviešam arvien jaunus viedo tehnoloģiju risinājumus, realizējam projektus, lai satiksmes organizācija pilsētā kļūtu ērtāka un drošāka. Un tā ir tikai daļa no pārmaiņām. Taču vienlaikus jāatzīst, ka tās nav vieglas, nākotnes vārdā pieņemti vairāki smagi lēmumi, tāpēc, sagaidot Jelgavas 754. dzimšanas dienu, mums visiem novēlu spēju būt patiesi gudriem, lai mēs kopā ieviestu tieši tās pārmaiņas, kas ceļ Jelgavu,» uzsver Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Par pārmaiņām, kas jau notiek mūsu pilsētā un kas vēl tikai sāksies tuvākajā laikā, Pilsētas svētku nedēļā – saruna ar domes priekšsēdētāju A.Rāviņu.
– Šajā gadā Jelgavā paredzēts realizēt vērienīgus projektus, kopā apgūstot 33 miljonus eiro. Vai tās nav vienas no lielākajām investīcijām, kas gada laikā pilsētā tiks ieguldītas?
– Šogad noslēdzas kārtējais ES fondu plānošanas periods, līdz ar to mums ir jāīsteno vairāki lielie projekti, kas bija paredzēti šajā posmā. Un noteikti var teikt, ka šogad apgūsim vienus no lielākajiem projektu līdzekļiem. Līdz jūnijam pilnībā būs pabeigta Jelgavas Valsts ģimnāzijas rekonstrukcija, un septembrī skolēni varēs atgriezties savās mājās. Pilsētas skolas iegūs arī trīs jaunus stadionus – pie Valsts ģimnāzijas, Tehnoloģiju vidusskolas un 4. sākumskolas. Arī Amatu vidusskolā turpinās nozīmīgs mācību vides uzlabošanas process. Tāpat šogad noslēgsies būvdarbi ēkā Zemgales prospektā 7, kur turpmāk vienkopus atradīsies bērnu un jauniešu centrs «Junda», bet pirmsskolas izglītības iestādē «Sprīdītis» energoefektivitātes paaugstināšana jau veikta. Vēl turpinās 1. kārtas darbi, lai uzņēmējdarbības attīstībai sakārtotu infrastruktūru teritorijā, kur jau notiek Neretas, Prohorova un Garozas ielas pārbūve, un, lai sakārtotu vidi Lielupes krastā un radītu priekšnosacījumus loģistikas attīstībai, tiks nostiprināti Lielupes krasti un izbūvēti cietā seguma laukumi upes krastā.
Vecpilsētā tiek restaurēta un pārbūvēta ēka Vecpilsētas ielā 14 un Krišjāņa Barona ielā 50, veidojot Zemgales Restaurācijas centru. Tāpat Jelgavā tiek īstenoti divi projekti plūdu risku apdraudējuma novēršanai – tie paredz Jelgavas lidlauka poldera dambja rekonstrukciju un Svētes upes gultnes tīrīšanu caurplūdes atjaunošanai. Savukārt Miera ielā jau ir uzsākta tilta pārbūve pār Platones upi. Un tā ir tikai daļa no šobrīd pilsētā īstenotajiem infrastruktūras projektiem.
– Lielākais projekts – Loka maģistrāles rekonstrukcija – pilsētā noslēgsies pēc diviem gadiem. Kā šobrīd tas virzās?
– Šobrīd projekta realizācija notiek pēc grafika, un mēs ļoti skrupulozi uzraugām darbu gaitu, lai maģistrāles rekonstrukcija tiktu veikta kvalitatīvi un paredzētajā laikā, iespēju robežās arī atvieglojot būvdarbu radītās neērtības iedzīvotājiem. Tieši tāpēc objektā darbs notiek pa posmiem, regulāri optimizējot satiksmes organizāciju. Tāpat esam raduši iespēju uz laiku izbūvēt pagaidu autostāvvietu tuvējo māju iedzīvotājiem, kuri visvairāk izjūt Loka maģistrāles rekonstrukcijas procesu.
– Kaut arī tas šobrīd ir vislielākais projekts pilsētā, perspektīvā Loka maģistrāles rekonstrukcija ir daļa no vēl vērienīgāka projekta – Ziemeļu šķērsojuma jeb tilta izbūves pār Lielupi. Vai pēc notikušās ietekmes uz vidi sabiedriskās apspriešanas tilta izbūve pilsētā kļuvusi reālāka?
– Pēc sabiedriskās apspriešanas beidzot esam guvuši pārliecību, ka tilta būvniecība pār Lielupi, šķērsojot Lielupes palienes pļavas jeb «Natura 2000» teritoriju, ir iespējama. Tas nozīmē, ka pašvaldība var turpināt darbu un strādāt pie finansējuma piesaistes, lai jaunais tilts, kas pilsētai ir vitāli svarīgs gan no satiksmes organizācijas un drošības, gan arī no uzņēmējdarbības attīstības bijušajā lidlauka teritorijā viedokļa, Jelgavā beidzot tiktu uzbūvēts.
Kā savā ziņojumā atzina vides speciālisti, pašreizējā Lielupes tilta kapacitāte ir 26 000 transportlīdzekļu diennaktī, bet jau šobrīd to diennaktī šķērso ap 40 000 transporta vienību. Savukārt, modelējot nākotnes perspektīvas, eksperti secina, ka ik gadu transporta plūsma pilsētā pieaug vidēji par diviem procentiem. Pēdējos gados vien reģistrēto auto skaits pilsētā palielinājies par 10 procentiem. Ja tiltu neuzbūvēs, tuvākajos gados trokšņu līmenis pilsētas centrā pieaugs vēl par 14 procentiem, neskatoties uz to, ka tas jau šobrīd pārsniedz normu. Tie ir skaitļi, kas apliecina: pilsētā ir vajadzīgs vēl viens tilts.
– Izglītības reforma ir vēl viens ļoti nozīmīgs pārmaiņu process, kas šogad sācies pilsētā. Izglītības un zinātnes ministre pēc iepazīšanās ar Jelgavas skolu tīkla sakārtošanas plānu secināja, ka Jelgavas piemērs var kalpot kā paraugs citām pašvaldībām, jo pilsēta atbildīgi veic reformas skolu tīkla sakārtošanā. Kādi būs lielākie izaicinājumi, šo reformu īstenojot?
– Strādājot pie izglītības reformas, būtiski ir divi jautājumi: skolu tīkla sakārtošana un izglītības kvalitātes celšana. Izanalizējot situāciju līdzšinējā skolu tīklā, skolēnu skaita samazināšanos, valsts pieņemtos lēmumus par pāreju uz mācībām valsts valodā, sapratām, ka jaunas skolas ēkas būvniecība būtu nelietderīga, tāpēc tika pieņemts lēmums optimizēt skolu tīklu un mācību procesa nodrošināšanai izmantot esošās ēkas.
Mūsu pirmais solis bija lēmums par skolu tīkla sakārtošanu, taču tas ir tikai sākums, jo reformas galvenais mērķis ir izglītības kvalitātes paaugstināšana pilsētas skolās. Lielākais izaicinājums neapšaubāmi būs kvalificētu pedagogu piesaiste – valsts piešķirtais finansējums pedagogu algām joprojām ir nepietiekams, tas nemotivē jauniešus izvēlēties skolotāja profesiju. Taču vienlaikus ar valsts uzdevumu paaugstināt pedagogu algas ir būtiski kāpināt skolotāja profesijas prestižu, un tā jau ir visas mūsu sabiedrības atbildība – cienīsim mūsu skolotājus! Ir svarīgi, lai skolotājs klasē ienāktu ne vien ar zināšanām, bet arī ar degsmi, radošumu, aizrautību.
Lai risinātu pedagogu jautājumu, pašvaldība turpina iesaistīties kustībā «Iespējamā misija», kas skolām kā pedagogus piesaista un sagatavo tikai labākos augstskolu absolventus un profesionāļus ar līdera dotībām.
Tāpat reformas gaitā pašvaldība ir uzdevusi katrai skolai izstrādāt savu spēcīgu attīstības virzienu, un pirmie soļi jau tiek realizēti. Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija uzsākusi gatavoties tam, lai skolā varētu apgūt starptautiskā bakalaurāta programmu, kas nozīmē, ka skola piedāvās programmu, kurā liela daļa priekšmetu tiks pasniegti angļu valodā. Šāda vidējās izglītības diploma ieguvējs var kvalificēties tālākajām studijām labākajās pasaules augstskolās. Savukārt Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola ir skaidri definējusi savu attīstības virzienu – tehnoloģijas un inženierzinātnes. Esam uzsākuši Tehnoloģiju vidusskolas renovācijas projekta sagatavošanu. Mūsu mērķis ir, lai pēc renovācijas šī skola kļūtu par valstī labāko tehnoloģiju izglītības laboratoriju, kas integrēs tehnoloģijas un inženierzinātnes. Ja šogad pilsētas dāvana mūsu izglītības sistēmai ir rekonstruētā Valsts ģimnāzijas ēka, tad tuvāko gadu laikā pilnīgi jaunā veidolā darbu sāks arī Tehnoloģiju vidusskola.
– Cik tālu ir attīstījusies jaunā bērnudārza Nameja ielā būvniecības iecere?
– Pirmais pašvaldības izsludinātais metu konkurss par jaunā bērnudārza vizuālo koncepciju noslēdzās bez rezultāta, tāpēc tika izsludināta konkursa otrā kārta. Tā nupat noslēgusies, un jāatzīst, ka pašvaldība saņēma jau daudz kvalitatīvākus metus. Esam izvēlējušies uzvarētāju, kura piedāvājumā jaunais bērnudārzs Nameja ielā tiek veidots nevis kā viena ēka, bet apļa formā izvietotas vairākas ēkas, un katrā no tām atradīsies sava bērnudārza grupa. Tagad varēs sākties jaunās pirmsskolas izglītības iestādes projektēšana. Paralēli tam pašvaldība jau risina jautājumu par pievedceļu un infrastruktūras sakārtošanu šai teritorijai. Jaunajā bērnudārzā varēs uzņemt 360 audzēkņus. Vienlaikus paredzam, ka perspektīvā arī ēkā Brīvības bulvārī 31 varētu ierīkot bērnudārzu.
– Šogad valsts ir mainījusi kārtību, kādā pašvaldība savu projektu realizācijai var iegūt aizņēmuma līdzekļus no Valsts kases. Kurus no pilsētas projektiem šīs izmaiņas ietekmē visbūtiskāk?
– Šīs izmaiņas mūsu pilsētai ir ļoti nepatīkamas, jo Valsts kases aizņēmuma saņemšanai ir noteikta jauna kārtība. Tagad, pat ja mums ir gatavs projekts un mēs varētu sākt tā realizāciju, šo izmaiņu dēļ to nevaram darīt. Visbūtiskāk tas skar plānoto Satiksmes ielas brauktuves seguma atjaunošanu – mums ir ne tikai projekts, bet jau noslēdzies iepirkums par būvdarbiem, un esam izdarījuši visu, lai šovasar asfalta segumu Satiksmes ielā atjaunotu, bet valsts noteiktās izmaiņas mums to liedz. Šobrīd saņemam solījumus, ka šim mērķim naudu varēsim aizņemties rudenī.
Vienlaikus šīs izmaiņas skar arī citu projektu realizāciju pilsētā, piemēram, ēkas Stacijas ielā 13 renovāciju, Miera ielas tilta rekonstrukciju, kur kā papildu līdzekļus nepieciešams piesaistīt aizņēmumu daļu no Valsts kases. Līdz ar to pašvaldībai ir jāspēj operatīvi pārskatīt projektu realizācijas gaitu un meklēt risinājumus, lai darbus īstenotu.
– Vēl viens jaunums, ar ko šogad nākusi klajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), ir jauna administratīvi teritoriālās reformas karte, kurā skaidri iezīmētas apvienoto pašvaldību teritorijas, kādas valsts vēlas redzēt jau 2021. gadā. Tajā paredzēts apvienot Jelgavu, Jelgavas novadu un Ozolnieku novadu, kopā veidojot jaunu pašvaldību. Kā jūs vērtējat šo piedāvājumu?
– Kā jau minēju, pārmaiņas virza attīstību, bet tikai tad, ja ir izanalizēti visi «par» un «pret», ja pārmaiņas veiktas gudri un pārdomāti. Manuprāt, reformējot pašvaldības, svarīgi ir saprast pareizo ceļu, lai mēs sasniegtu mērķi un pašvaldības Latvijā kļūtu ekonomiski stiprākas. Taču šobrīd valsts piedāvā no jauna uzzīmētu pašvaldību karti, bet to, kādi būs soļi, kas ļaus sasniegt gaidīto rezultātu, no valsts tā arī neesam dzirdējuši.
Tāpat bažas rada vēlme šo procesu sasteigt un īstenot jau 2021. gadā – jāsaprot, ka katra pašvaldība šobrīd lielā mērā virza savu attīstību, saistot to ar ES fondu plānošanas periodu. Jaunais plānošanas periods sākas 2021. gadā, un Jelgava pašlaik strādā pie aplēsēm, kādu atbalstu mēs kā pilsēta tajā varētu saņemt. Sarunās jau esam guvuši pārliecību, ka mums aktuālās jomas, kurās projekti varētu tikt atbalstīti, ir IT ieviešana, energoefektivitātes paaugstināšana, viedā pilsēta un speciālistu piesaiste. Tādējādi līdz 2021. gadam mēs kā pašvaldība jau būsim saskaņojuši savu rīcības plānu ES finansējuma saņemšanai un sākuši projektu izstrādi. Un tieši tad, kad būs jāuzsāk projektu realizācija, pašvaldības paredzēts reformēt… Tāpēc šobrīd plānotā apvienošana valstī nekādi neiet kopā ar pašvaldību attīstības plāniem ES fondu kontekstā. Šie ir galvenie jautājumi, par kuriem vēlamies diskutēt ar VARAM. Vienlaikus pašvaldība ir aicinājusi visas savas iestādes un kapitālsabiedrības analizēt iespējamos ieguvumus un zaudējumus, kas sagaidāmi plānotās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā.
Tomēr vēlos uzsvērt, ka, neskatoties uz reformām, būtiski ir nezaudēt piederības sajūtu savai dzimtajai vietai, pilsētai, valstij, kurā mācāmies, strādājam, kurā aug mūsu bērni un mazbērni. Mums ir jābūt atbildīgiem par nākotni, un Latvijas nākotne ir Eiropā.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
24.4 °C,
2.1 m/s,
82.8 % 
24.4 °C,
2.1 m/s,
82.8 %