19.1 °C, 1.2 m/s, 96.4 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūra«Es īpaši nemīlu runāt, tā vietā savas emocijas ielieku gleznās»
«Es īpaši nemīlu runāt, tā vietā savas emocijas ielieku gleznās»
04/11/2014

Šodien Jelgavas kultūras namā atklāta jauna izstāde – Tautas gleznošanas studijas dalībnieces Ievas Šustikas gleznu izstāde «Atrast, izdzīvot un iemūžināt». Šī ir pirmā Ievas personālizstāde. «Te ir manas sajūtas! Es īpaši nemīlu runāt, tā vietā labāk savas emocijas ielieku gleznās. Gleznas ir stāsts par mani, par manām jūtām, par ambīcijām, par manu iekšējo pasauli,» saka Ieva.

Ritma Gaidamoviča

Šodien Jelgavas kultūras namā atklāta
jauna izstāde – Tautas gleznošanas studijas dalībnieces Ievas
Šustikas gleznu izstāde «Atrast, izdzīvot un iemūžināt». Šī ir
pirmā Ievas personālizstāde. «Te ir manas sajūtas! Es īpaši nemīlu
runāt, tā vietā labāk savas emocijas ielieku gleznās. Gleznas ir
stāsts par mani, par manām jūtām, par ambīcijām, par manu iekšējo
pasauli,» saka Ieva.

Ieva Jelgavas Tautas gleznošanas studijā
darbojas trīs gadus, un šobrīd kultūras namā atklāta viņas pirmā
personālizstāde. «Patiesībā studijā nonācu pavisam nejauši. Esmu
māksliniecisks cilvēks, man patīk dziedāt, dejot, zīmēt. Gribēju
kaut kā izpausties un nodomāju: iešu tur mazliet pazīmēt. Nedomāju,
ka viss būs tik nopietni, lai materializētos ar izstādi,» stāsta
Ieva, uzsverot, ka ir patīkami satraukta.

Viņas personālizstādē skatītāji var aplūkot 31
Ievas darbu, kas tapuši šo trīs studijā pavadīto gadu laikā.
«Izrādās, ka šo trīs gadu laikā esmu cītīgi pastrādājusi. Kaut kas
arī palika «aiz borta», taču tas ļauj domāt par nākamajām
izstādēm,» atzīst Ieva, piebilstot, ka līdz ar šīs izstādes
atklāšanu galvā jau raisās domas, par ko varētu būt nākamās
izstādes.

Studijas dalībniece atzīst, ka gleznās ir
izstāstītas viņas tā brīža sajūtas. «Tas ir stāsts par mani. Viss
nācis no manas iekšējās pasaules. Pieļauju, ka katrs skatītājs te
redzēs un sajutīs ko citu,» tā Ieva. Jautāta par izstādes nosaukumu
«Atrast, izdzīvot un iemūžināt», Ieva stāsta, ka tieši pēc tāda
principa viņa grezno. «Es katrai lietai izdzīvoju cauri un
materializēju to uz audekla. Man patīk strādāt ar eļļu, pasteli.
Esmu no tiem cilvēkiem, kuri pie rezultāta nonāk lēnām,
pakāpeniski, taču ir arī darbi, kas tapuši vienā vakarā,» stāsta
Ieva, uzsverot, ka viņai ļoti patīk spēlēties ar krāsām. «Man patīk
krāsas, un ar tām izpausties es varu pie Ivara Klapera, bet ar to
zīmēšanu ir tā, kā ir, tāpēc savus robus aizpildu pie Ulda Rogas
zīmēšanas studijā,» stāsta Ieva.  

Studijas vadītājs I.Klaperis atzīst – lai gan
Ieva studijā darbojas tikai trīs gadus, pēc viņas darbiem šķiet, ka
jau krietni ilgāk. «Viņa ir centīgākā un cītīgākā studijas
apmeklētāja, kura regulāri ierodas uz nodarbībām. Ieva ir klusa,
strādīga un ar savu rokrakstu. Glezno, pārglezno tik ilgi, kamēr
dabū vēlamo rezultātu un vienojamies, ka varam likt uz darba
parakstu,» stāsta I.Klaperis.

Viesus un apmeklētājus izstādes atklāšanā
priecēja Latvijas lietuviešu kapela «Jurginas» Jurģa Ukrina
vadībā.

«Šoruden diemžēl nevarējām dabā baudīt krāsu
bagātību. Tā vietā Ieva cītīgi ir strādājusi un kultūras namā
ienesusi daudz skaistu, košu krāsu,» tā «Kultūras» kultūras darba
speciāliste Santa Sīle.

Ieva dzimusi 1971. gadā Rīgā, 1989. gadā
ieguvusi apzaļumotāja diplomu, 2005. gadā – interjera noformētāja
diplomu, 2011. gadā iestājās Jelgavas Tautas gleznošanas studijā,
jo māksla Ievai sirdī ir jau no bērnības. Viņas skolotāji –
I.Klaperis un U.Roga.

Foto: Krišjānis Grantiņš