Līdz pat vasaras nogalei, 28. augstam, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apskatāma izstāde «Alutiņi, vecais brāli…Viss par un ap alu», caur fotoattēliem un ar alus darīšanu un baudīšanu saistītiem priekšmetiem iepazīstinot ar latviešu tradicionālo dzērienu.
«Ūdens, tēja, alus – tieši tādā secībā rindojas populārākie dzērieni cilvēka dzīvē, un alus ir tikpat sens, cik cilvēka vēlme komunicēt ar savu uzticamo sarunbiedru no Senās Ēģiptes laikiem līdz pat mūsdienām. Romas dīkdieņi dzēra pa akveduktu piegādātu tīru dzeramo ūdeni, latviešu senči – tīro avota ūdeni, bet Eiropas dižo barbaru pēcteči, aizņemoties no Romas kungiem dažas vērtīgas lietas, aizmirsa paņemt arī higiēnas standartus, un Eiropā sākās īslaicīgs netīrības un tās godināšanas vilnis. Viduslaikos alus Eiropā bija ierasts dzēriens un ūdens dezinfekcijas līdzeklis,» izstādes aprakstā norāda Jelgavas muzeja direktores vietnieks Gints Putiķis.
Rūpnieciskajā alus darīšanas vēsturē Latvijā tradicionāli tiek izcelts «Aldara» devums un mītiskā Bavārijas aldara Joahima Daudera ieguldījums alus rūpnīcas izveidē. «Patiesībā minētā persona bija latvietis – Jānis Daude no tagadējā Siguldas novada, kura pēcteči sevi jau identificēja ar baltvāciešiem un 1939. gadā repatriācijas programmā devās prom uz «dzimto zemi». Latvijā bija vēl neskaitāmas vidējās un mazās alus darītavas, pat nerunājot par katras lauku sētas saimnieka individuālo praksi brūvēt miestiņu pašu priekiem un godiem,» tā G.Putiķis.
Izstādē apskatāmas alus pudeles, kausi, mucas, kastes un citi tematiski priekšmeti.
Jāuzsver, ka muzejs apmeklētājiem būs atvērts 25. jūnijā no pulksten 11.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
17.4 °C,
1 m/s,
93.3 % 
17.4 °C,
1 m/s,
93.3 %