Šodien Jelgavas uzņēmēji tikās ar Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galveno analītiķi Olgu Ertuganovu, lai uzklausītu viņas viedokli par ekonomisko situāciju Latvijā un iespējamajiem attīstības scenārijiem. Diskusijā klātesošie nonāca pie kopsaucēja: eksporta stimulēšana un pievienošanās eirozonai nav izeja, ir jāaizstāj imports ar pašu ražoto, jārisina bezdarba jautājumi un jāaptur deflācija, kuras apstākļos ekonomiskā izaugsme nav iespējama.
Ilze Knusle-Jankevica
Šodien Jelgavas uzņēmēji tikās ar Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galveno analītiķi Olgu Ertuganovu, lai uzklausītu viņas viedokli par ekonomisko situāciju Latvijā un iespējamajiem attīstības scenārijiem. Diskusijā klātesošie nonāca pie kopsaucēja: eksporta stimulēšana un pievienošanās eirozonai nav izeja, ir jāaizstāj imports ar pašu ražoto, jārisina bezdarba jautājumi un jāaptur deflācija, kuras apstākļos ekonomiskā izaugsme nav iespējama. Latvijas Krājbankas analītiķe uzsvēra, ka Latvija nav vienīgā valsts, kurā bija vērojama ekonomiskā lejupslīde – tā vērojama arī pasaules lielvalstīs un arī tur šie rādītāji ir diezgan lieli. Viņasprāt, krīzi Latvija padziļināja tas, ka pēdējos gados bija pārāk strauja izaugsme – sašķoboties ārējiem tirgiem un citu valstu ekonomikām, mūsu valsts nespēja noturēt mākslīgi uzaudzēto līmeni un ir atgriezusies apmēram tajā pašā punktā, kur bija pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.
Tāpat eksperte aicināja paskatīties uz radušos situāciju it kā no malas, jo tas ļauj saskatīt arī pozitīvās lietas, ko krīze atnesusi. Viena no tādām ir rūpniecības apjoma pieaugums Latvijā pagājušajā gadā. O. Ertuganova domā, ka, tieši reaģējot uz šo pozitīvo ziņu, valdība pauda nostāju, ka valsts ekonomikas glābējs ir tieši ekonomika. Viņasprāt, tā nav pareiza politika, jo vispirms būtu jāsakārto un jānostiprina iekšējais tirgus, turklāt arī ārējos tirgos situācija vēl nav diez ko stabila. «Izteiktā orientēšanās uz eksportu vedina domāt, ka Latvija tiecas būt atkarīga no pārējās pasaules, šajā gadījumā no pieprasījuma, jo tieši tas noteiks mūsu ekonomikas izaugsmi vai kritumu,» uzskata analītiķe. Šajā jautājumā viņai piekrita arī uzņēmēji, kuri atzina – problēma jau nav saražot, bet pārdot. Un principā ir vienalga, vai pārdod ārējā, vai iekšējā tirgū.
Iespējamie tālākās attīstības scenāriji? O. Ertuganova uzskata, ka tādi ir trīs: «V» veida attīstība, kad pēc straujā krituma gaidāms tikpat straujš kāpums, mērena attīstība ar 3 – 5 procentu pieaugumu gadā un sliktākais scenārijs, kas paredz kāpumu gadā līdz 2 procentiem. Lai gan analītiķe neizteica prognozes par to, kas varētu notikt Latvijā turpmāko piecu gadu laikā, viņa ir pārliecināta – vispirms jāsakārto iekšējais tirgus, jāaizstāj imports ar pašu ražoto un nav jāmeklē glābiņš eksportā, jo tikai tad, kad situācija pasaulē stabilizēsies, uz ārējiem tirgiem varēs paļauties. Tāpat, viņasprāt, nav pareizi celt uzņēmumu konkurētspēju uz algu un strādājošo skaita rēķina, jo tas tikai valstī padziļina bezdarba problēmu. Pareizāk būtu pārskatīt cenu politiku, jo dažos sektoros tās vēl palikušas tādas pašās kā pirms krīzes.
Pēc ekspertes teiktā, tomēr par lielāko Latvijas problēmu uzskatāma gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju neuzticēšanās valdībai un, kas liek nākotnē skatīties nedroši. Steigā pieņemtie un saraustītie lēmumi to tikai veicina, tāpēc, viņasprāt, arī nodokļu politiku kādu laiku nevajadzētu mainīt, lai ikvienam būtu skaidri spēles noteikumi un katrs zinātu, ar ko rēķināties. «Šajā situācijā svarīgi ir tomēr nepaļauties uz citiem un plānot pašam savas darbības, negaidot, ka valsts palīdzēs,» diskusijas nobeigumā aicināja O. Ertuganova.
Foto: Ivars Veiliņš
20.7 °C,
2 m/s,
80.9 % 
20.7 °C,
2 m/s,
80.9 %