Recesija Latvijas ekonomikai būs kā vēsa duša, kas varbūt ir nepatīkama, taču veselīga attīstībai nākotnē, intervijā prognozē «Hansabankas» valdes loceklis un Finanšu pārvaldes vadītājs Toms Siliņš.
Viņš norāda, ka, ņemot vērā pēdējo notikumu attīstību, ko ietekmē arī notikumi citviet pasaulē un mūsu tirdzniecības partneru zemēs, recesija Latvijā jau šā gada otrajā pusē ir ļoti reāla.
«Ir jāsaprot, ka nevar likt vienlīdzības zīmi starp iekšzemes kopprodukta pieaugumu un attīstību. Tieši brīžos, kad dzīves līmenis pieaug lēni vai pat samazinās, ekonomikā var notikt fundamentālas pozitīvas pārmaiņas, tiek ielikti pamati jaunam labklājības kāpuma periodam. Cikliskā lejupslīde ir nepieciešama, lai ekonomiskie stimuli Latvijā sāktu darboties ilgtspējīgas izaugsmes virzienā,» uzsver Siliņš.
«Hansabankas» pārstāvis norāda, ka darba efektivitātes un produktivitātes uzlabošana ir gan mūsu, gan kopējs ikvienas nozares un uzņēmuma uzdevums šādā ekonomikas attīstības posmā.
Ekonomikas uzlabošanās Latvijā un Igaunijā tiek prognozēta ne ātrāk kā 2010. gadā, liecina «Nordea» bankas jaunākais pārskats «Economic Outlook».
«Nordea» eksperti norāda, ka šogad un nākamgad Latvijas un Igaunijas ekonomikā gaidāms pat samazinājums, turklāt pieaugs bezdarba līmenis. Tomēr 2010. gadā ekonomika sāks lēnām attīstīties līdz ar uzplaukumu starptautiskā mērogā, mājokļu tirgus kļūs stabils un patēriņš pakāpeniski pieaugs.
Kā liecina aģentūras «Bloomberg» publiskotā informācija par «Nordea» prognozēm, Igaunijas ekonomika šajā gadā samazināsies par 1,1%, bet nākamgad – par 0,5%. Savukārt Latvija šo gadu noslēgs ar 0,4% ekonomikas kritumu, bet nākamgad iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājums gaidāms 0,7% apmērā, prognozē «Nordea» ekonomisti.
Vēl šā gada jūnijā bankas eksperti prognozēja šogad Igaunijas ekonomikas izaugsmi 1% apmērā, bet IKP pieaugumu Latvijā 0,5% apmērā.
Lietuvas ekonomika izvairīsies no recesijas un šogad sasniegs 3,8% pieaugumu, bet 2009.gadā – 1,9%, prognozē «Nordea».
Komentējot situāciju pasaulē kopumā, «Nordea» eksperti norāda, ka ASV ekonomikas tempa palēnināšanās reizē ar eiro stingro pozīciju ir smagi iedragājusi Eiropas eksporta sektoru. Līdzīga tendence vērojama arī lielākajā daļā Āzijas.
Ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanās ir skārusi visas Ziemeļvalstis augstās inflācijas un procentu likmju kāpuma dēļ.
«Kredītu krīze vēl nav beigusies, un mājokļu tirgus daudzās valstīs ir nopietnās grūtībās. Tas ietekmē privātā patēriņa un investīciju aktivitāšu perspektīvas. Acīmredzot, varam sagaidīt relatīvi ilgu palēninātas attīstības periodu arī Ziemeļvalstīs,» norāda «Nordea bankas» galvenais ekonomists Helge Pedersens.
Arī Latvijas ekonomikas perspektīvas šā gada pirmajā pusē ir acīmredzami pasliktinājušās.
Pāris gadus ekonomika attīstīsies zem sava potenciāla līmeņa, jo parādos esošajam privātajam sektoram būs jāpielāgojas dzīvošanai no saviem līdzekļiem pēc kredītu buma, uzsver «Nordea» ekonomisti.
www.leta.lv
18 °C,
1 m/s,
93 % 
18 °C,
1 m/s,
93 %