Valsts prezidents Andris Bērziņš nācis klajā ar iniciatīvu par reformu īstenošanu vispārējās izglītības sistēmā, panākot to, lai jauniešiem 19 gadu vecumā vairs nav jāsēž skolas solā. Viena no iespējām paredz atgriezties pie vienpadsmit klašu izglītības sistēmas. Valsts prezidents, argumentējot savu pozīciju vidējās izglītības reformu jautājumos, uzsver, ka šī prioritāte ir pakārtota bērnu un jauniešu interesēm, kuriem jāpiedāvā iespējami labākais izglītības modelis, darot visu iespējamo, lai veicinātu izglītības kvalitāti un mūsu jaunās paaudzes konkurētspēju darba tirgū. Savukārt izglītības ministrs Rolands Broks uzskata, ka svarīgākais būtu panākt to, lai skolēni vidējo izglītību varētu iegūt jau 18 gadu vecumā, vēl nepiedāvājot konkrētus risinājumus, kā to īstenot. Ņemot vērā, ka reformas izglītības sistēmā var atstāt būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, «Jelgavas Vēstnesis» pilsētas izglītības nozares pārstāvjiem jautā, cik pamatotas ir šīs rosinātās izmaiņas un kā tās varētu ietekmēt izglītības sistēmu nākotnē.
Baiba Rivža, bijusī izglītības un zinātnes ministre, LLU profesore: «Kopumā prezidenta iniciatīvu atbalstu, lai gan tas nav nekas jauns. Par šo jautājumu interesējos jau laikā, kad pildīju izglītības ministres pienākumus – tobrīd gan izglītības speciālisti pārliecināja, ka atteikties no divpadsmit klašu izglītības modeļa nav labākais risinājums, jo šāda prakse ir lielākajā daļā pasaules valstu. Pārsvarā gadījumu gan 12. klasē skolēni vairs neapgūst mācību programmu tradicionālā izpratnē, bet vairāk gatavojas studijām, mācoties iegūtās zināšanas pielietot praksē. 12. klasē jaunieši ir pietiekami nobrieduši, lai uzsāktu studijas vai iesaistītos darba tirgū. Īstenojot šo reformu, cilvēka darba stāžs tiktu pagarināts par vienu gadu, un šajā ziņā jāpiekrīt prezidentam, ka tas varētu dot vērā ņemamu ekonomisko un sociālo efektu, jo līdz ar to augtu arī iedzīvotāju iemaksas sociālajā budžetā. Tomēr pirms šādu reformu īstenošanas jāizvērtē, vai spēsim piedāvāt budžeta vietas visiem, kas būs izturējuši konkursu augstskolās. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija budžeta vietu skaitu plāno palielināt no 2013. gada. Savukārt tiem, kas neiztur šo konkursu, jābūt pārliecībai, ka spēs atrast darbu vai pilnveidot savas prasmes un zināšanas kādā no profesionālajām mācību iestādēm. Jaunietim jābūt perspektīvai, jo pretējā gadījumā no reformas lielas jēgas nebūs. Tāpat jāizvērtē, ko varēsim piedāvāt pedagogiem, kuri pēc šīs reformas ieviešanas zaudēs darbu. Diezin vai to varēs atrisināt tikai uz pedagogu paaudžu nomaiņas rēķina. Jābūt speciālai pārkvalifikācijas programmai, piemēram, pieaugušo izglītības jomā, jo šajā sektorā pieprasījums pēc izglītības pakalpojumiem nākotnē pieaugs, realizējot konceptu par izglītību mūža garumā. Ja šim jautājumam pievēršas kompleksi, iesaistot visas ieinteresētās puses, reforma ir īstenojama, nosakot saprātīgu pārejas termiņu, jo arī paši jaunieši dažādās diskusijās ir apliecinājuši, ka labprāt studijas uzsāktu, sasniedzot 18 gadu vecumu.»
Arnis Mugurēvičs, LLU mācību prorektors: «Ar reformām izglītības sistēmā jābūt uzmanīgiem – joprojām neesam tikuši galā ar 90. gados veiktajām izmaiņām, kad skolēni varēja izvēlēties, kādus priekšmetus apgūt. Šī iemesla dēļ liela daļa skolēnu vidusskolā nav mācījušies eksaktos priekšmetus, kas jauniešus šobrīd būtiski ierobežo, izvēloties studiju virzienu. Prezidenta iniciatīvu gan var saprast, jo deviņpadsmit gadu vecumā jaunieši patiešām jau varētu studēt augstskolā, nevis turpināt mācības skolā. Turklāt katra augstāka līmeņa politiķa pienākums ir nākt klajā ar jauniem priekšlikumiem vai vismaz rosināt diskusiju par tiem. Arī pats esmu sācis mācīties no sešu gadu vecuma – nekas ļauns nav noticis. Tomēr vienalga neesmu pārliecināts, ka esam izvērtējuši visus plusus un mīnusus saistībā ar šāda veida reformām. Diemžēl sabiedrībā ir pieņemts, ka par lauksaimniecību, izglītību un medicīnu var izteikties jebkurš, jo katrs ir kaut ko iestādījis, gājis skolā vai bijis pie daktera. Tādēļ šobrīd tiek piedāvāti daudz risinājumu, kā samazināt izglītības sistēmas izmaksas dažādos līmeņos. Tomēr praksē viss nav tik vienkārši – vai kāds ir aprēķinājis, cik izmaksās visu vispārējās izglītības programmu pārstrādāšana? Diezin vai šajā ekonomiskajā situācijā mēs to varam atļauties, jo sākotnējie ieguldījumi noteikti būs lielāki par tiem finansiālajiem ieguvumiem, kurus varam gūt, realizējot šo reformu. Ja mēs uz kaut ko tādu ejam, tad būtu jāatsakās no izvēles priekšmetiem vidusskolā, lai jauniešiem vēlāk «nenogrieztu» iespējas studēt arī eksaktajās studiju programmās. Jau tagad studenti uz augstskolu nāk ar vājām zināšanām eksaktajos priekšmetos, kas liecina par to, ka skolā nav ielikti nepieciešamie pamati. Tāpat uzmanība jāpievērš proporcijai starp skolēnu skaitu vispārējās vidējās un profesionālās izglītības sistēmā. Šai proporcijai vajadzētu būt vismaz 50 pret 50, jo jaunietim, kurš paralēli vidējai izglītībai ieguvis arī profesiju, ir daudz vieglāk iekļauties darba tirgū gadījumā, ja mācības augstskolā netiek turpinātas. Jāņem vērā, ka visām reformām izglītības sistēmā ir ilglaicīgas sekas, tādēļ šo jautājumu vajadzētu skatīt tālākā perspektīvā, nevis, kā tas parasti pieņemts, viena vēlēšanu cikla ietvaros. Izglītība ir nācijas vērtība, jādomā arī par to, ko darīs tie pedagogi, kuri pēc reformas paliks bez darba. Ja par to nedomāsim laikus, lielākā daļa no viņiem noteikti aizbrauks. Teju visās Eiropas valstīs vidējo izglītību iegūst, absolvējot divpadsmit klases, tādēļ šaubos, vai mums būtu jāizgudro kaut kas jauns. Labākais risinājums šai problēmai būtu sākt mācības skolā gadu agrāk, sabalansējot pāreju no pirmsskolas izglītības uz sākumskolu. Ilgtermiņā šāda pieeja varētu dot rezultātu, ja vien mērķis nav mehāniski samazināt izmaksas vispārējās izglītības sistēmā, bet gan ātrāk iekļaut jauniešus darba tirgū. Lai pieņemtu lēmumu par tik radikālām reformām, nepieciešama detalizēta analīze, kuru šobrīd neviens vēl nav piedāvājis.»
Agris Celms, Jelgavas 4. vidusskolas direktors: «Cilvēkam, kas nestrādā izglītības sistēmā, viss šķiet vienkāršāk. No vienas puses, var piekrist tam, ka nav labi 19 gadu vecumā sēdēt skolas solā, tomēr, no otras puses, lai realizētu šādu reformu, ir jāpārskata viss mācību saturs un programmas, sākot no 1. klases. Vienlaikus gan tā būtu arī iespēja atvieglot programmas, kuras daudzos priekšmetos ir pārspīlētas. Pietiek atšķirt ģeogrāfijas, bioloģijas vai matemātikas grāmatas vidusskolai, lai saprastu, ka diezin vai visas šīs mācību programmā iekļautās prasības ir pamatotas. No matemātikas programmas vispār puse skolēnu krīt izmisumā un ir spiesti maksāt par papildu privātstundām. Šādas reformas īstenošanai pārejas laikam jābūt vismaz trīs gadiem. Te gan jāņem vērā, ka diezin vai būs iespējams apgūt vidusskolas kursu divos gados, tādēļ reālāks variants būtu pamatskolas kursu iekļaut astoņos mācību gados. Baidos gan prognozēt, ar ko šāds eksperiments varētu beigties, jo iestrādātu sistēmu nevar tā vienkārši pārcirst. Kaut gan savulaik paši pamatskolu beidzām pēc astoņām, bet vidusskolu – pēc vienpadsmit klasēm, un nekas traks nenotika – esam gana izglītoti cilvēki. Personīgi man gan reālāka šķiet iespēja mācības skolā uzsākt sešu gadu vecumā, paliekot pie divpadsmit klašu izglītības modeļa. Šajā gadījumā gan jārēķinās, ka būs nepieciešamas radikālas izmaiņas pirmsskolas sagatavošanas programmās, kuras šobrīd orientētas uz to, lai bērni nepieciešamās prasmes un iemaņas apgūtu ar rotaļu starpniecību. Rezultātā vismaz šobrīd uz skolu bērni atnāk nesagatavoti mācīšanās procesam, viņi joprojām vēlas rotaļāties. Skolā strādāju jau 35 gadus un esmu novērojis, ka, mainoties pirmsskolas pedagoģijas principiem, bērni uz skolu nāk arvien nesagatavotāki, tāpēc mums zināms laiks jāvelta tam, lai viņus pārorientētu uz mācībām. Nepieciešamā pedagoģiskā personāla skaita samazināšana pēc reformu īstenošanas gan nedrīkstētu būt arguments tam, lai atteiktos no pārmaiņām, tomēr vienlaikus vajadzētu domāt arī par to, ko šie pedagogi, kuri zaudēs darbu, darīs pēc tam.»
Sagatavoja Jānis Kovaļevskis, foto Ivars Veiliņš un no LLU arhīva
20.8 °C,
2.5 m/s,
57.2 % 
20.8 °C,
2.5 m/s,
57.2 %