Tirdzniecības un pakalpojumu sfērā joprojām vērojams izteikts pirkumu skaits pieaugums algas izmaksas dienās, kas liecina par naudas trūkumu ikdienas tēriņiem, izdevuma «Latvijas Biznesa gada pārskats» veidotāju – uzņēmuma «Firmas.lv» un biznesa portāla «Nozare.lv» – rīkotājā diskusijā «Vai maksātspēja atjaunojas?» atzina tirdzniecības un pakalpojumu nozaru eksperti.
«Mēneša griezumā lielākā pirktspēja izteikti parādās divreiz – kad tiek izmaksātas algas un pensijas, kā arī – bezdarbnieku pabalsti. Tendence parādās ne tikai pārtikas jomā un tā liecina, ka cilvēki joprojām nenopelna tik daudz, cik nepieciešams. Pārtikas grozs veido 30% no ienākumiem, kas ir ļoti augsts rādītājs, līdz ar to var skaidri redzēt, ka ikdienas pirkumiem naudas pietrūkst,» diskusijā sacīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.
Tāpat viņš norādīja, ka pēdējos pāris gados parādījusies tendence, ka neatkarīgi no pirkuma dārdzības cilvēki ļoti izvērtē produktu kvalitāti.
«Pēdējā gada laikā vērojams, ka pircēji ļoti rūpīgi izvēlas kvalitatīvu produkciju, pievēršot uzmanību gan produktu izcelsmei, gan sastāvam. Ja preces kvalitāte atbilst prasībām, tā tiek nopirkta, pat ja cena ir krietni virs vidējās. Vienlaikus esam novērojuši, ka ļoti populāras ir cenu akcijas, kad pircējs nogaida attiecīgās dārgās preces izpārdošanu un tad atļaujas to nopirkt,» sacīja Krūzītis.
Tam piekrita arī salona «Modes klase» līdzīpašniece Sintija Ozola, norādot, ka gan pie zemām, gan augstām cenām cilvēki pievērš uzmanību produkcijas kvalitātei.
«Arī mūsu biznesā vērojama noteiktu algas dienu ietekme. Ir bijuši kuriozi, kad kliente saka – izmaksāts pēdējais bezdarbnieka pabalsts, tomēr jaunām kurpēm, kas ir patiešām kvalitatīvas, nauda tiks izdota. Kopumā cilvēki apavus pērk retāk nekā pirmskrīzes laikā, tomēr izvēlas kvalitatīvus ādas izstrādājumus,» sacīja uzņēmēja.
Arī Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Armands Slokenbergs atzina, ka klienti patlaban ļoti rūpīgi salīdzinot cenu piedāvājumus. Tikmēr izteikta tendence esot «darījuma braucienu segmentu atdzīvošanās», kā arī lētāku braucienu izvēle, izvēloties apceļot Latviju.
«Tūrisma nozarē pēdējā gada laikā jaušams izrāviens darījumu braucienu segmentā, kad aug pieprasījums pēc pilnībā organizētiem individuāliem un korporatīviem darījuma braucieniem. Tāpat atgriežas tā dēvētie «vienas dienas ceļojumi» pa Latviju. Tas nozīmē, ka cilvēkiem nepieciešams atpūsties, tomēr pie saspringta ģimenes budžeta tiek izvēlēti lētāki atpūtas veidi,» sacīja Slokenbergs.
Viņš arī atzina, ka izteikti aug pieprasījums pēc atpūtas braucieni virs trim nakšņošanas reizēm, kas nozīmējot, ka «beidzot notikusi importa produktu aizvietošana un tie cilvēki, kas savulaik braukuši nedēļu vai ilgāk atpūsties uz ārvalstīm, patlaban to dara Latvijā».
«Tie pakalpojumu sniedzēji, kas spējuši šajos segmentos noturēt kvalitātes un cenas proporciju, patlaban ir ieguvēji. Ja tūrisma operatori izstrādās piedāvājumus konkrētām mērķauditorijām, vietējam tūrismam ir potenciāls stabili attīstīties. Pirmskrīzes laikā tūrisms nebija sabalansēts, jo daudz tika tērēts uz paņemto kredītu rēķina, tomēr tagad klienti daudz rūpīgāk salīdzina piedāvājumus. Tā ir laba zīme, ka tūrisma segments veicis zināmas izmaiņas, kas noderīgas ilgākā termiņā,» norādīja Slokenbergs.
LETA
3.5 °C,
0.4 m/s,
97.1 % 
3.5 °C,
0.4 m/s,
97.1 %